Aglonas baltās bazilikas stāsts: svētgleznas ceļojums, kara šausmas un svētceļnieki
Foto: Liene Baškatova

Aglonas bazilika ir viena no pazīstamākajām svētvietām pasaulē, Latvijas katolicisma centrs un pasaules nozīmes svētvieta. Likumsakarīgi, ka šī baltam gulbim līdzīgā celtne glabā neskaitāmus interesantus un saistošus stāstus un nostāstus gan par pieredzētiem brīnumiem, gan vēstures līkločiem. Kā nekā, zinātnieki uzskata, ka šīs vietas blīvi apdzīvotas jau kopš ļoti seniem laikiem (jau kopš 1800. - 500. gada pirms Kristus dzimšanas), bet 10. - 13. gadsimtā te nelielā teritorijā bijuši pat 10 pilskalni. Šīs vietas stāsts ir vērts, lai to izstāstītu...

Vai zinājāt, ka nosaukuma Aglona ieguvusi savu vārdu no staltajām eglēm, kas te kādreiz augušas, jo egle vietējā izrunā skan kā "agļa"? Netālu atrodas arī Egles ezers, kas šo nosaukumu nes vēl joprojām. Te bijusi sena latgaļu svētvieta, piemēram, blakus esošajā Cirīša ezerā vēl tagad ir vieta, ko dēvē par Upursalu. Tāpat te notikuši dažādi svarīgi un arī traģiski notikumi. Piemēram, 1263. gadā te nogalināts lietuviešu varenais valdnieks Mindaugs ar saviem diviem dēliem Rukli un Rupeiki. Karaļa sapnis bijis izveidot vienotu un neatkarīgu baltu valsti, Līdz mūsdienām ir saglabājusies leģenda par viņa sievu, karalieni Martu, kura it kā bijusi Madelānu pilskunga meita, bet Aglonas apvidū Madelānu pilskalns ar senpilsētu kādreiz bija ievērojams politisks un saimniecisks centrs.

Aglonas bazilikas vēsture

Aglonas baltās bazilikas stāsts: svētgleznas ceļojums, kara šausmas un svētceļnieki
Foto: Liene Baškatova


Lai arī vēl 18. gadsimtā Aglonas svētvietās latgaļi pielūguši savus dievus, 1697. gadā muižture Eva (citos avotos Ieva) Justīne Šostovicka ar toreizējā Livonijas bīskapa Nikolaja Poplavska atbalstu aicinājusi Viļņas dominikāņu mūkus izveidot Aglonā klosteri un draudzes skolu. Un jau pavisam drīz vienā no latgaļu sakrālajiem centriem Viļņas priors tēvs Remigijs Mosokovskis izvēlējies vietu baznīcai un klosterim. Bet 1699. gadā uzkalnā pacēlusies stalta klostera ēka un gadu vēlāk arī pirmais vienkāršais koka dievnams. Dominikāņi Aglonas baznīcā novietoja Dievmātes svētgleznu, kura bija gleznota pēc Trāķu svētgleznas parauga.

1768. gadā dominikāņi nojauca Aglonas koka baznīcu un tajā pašā vietā lika pamatus jaunajai ēkai. Vienlaicīgi blakus baznīcai tika uzsākta arī jauna mūra ēka klosterim. Dievkalpojumi būvdarbu aikā notikuši pagaidu mūra ēkā, kur novietots vecās koka baznīcas altāris ar svētgleznu un ērģelēm. Jauno baznīcu uzcēla 10 gados, bet to iesvētīja vien 1800. gadā. Vēl pēc piecdesmit gadiem to atjaunoja un modernizēja.

Lieliskā, baroka stilā celtā bazilika ainavā izceļas ar 60 metrus augstiem torņiem. Bazilikas iekšpusē ir krusta velves, arkas un kolonnas, kas bagātīgi dekorētas ar rokoko stila rotājumiem. Grezni ir arī 10 mūra altāri. Bazilikā apskatāmas vairākas eļļas gleznas, kas tapušas 18. un 19. gadsimtā, kā arī dominikāņu ordeņa labvēļu un baznīcas dibinātāju Evas un Dabziboga Šostovicki portreti.

Interesanti, ka 1824. gadā pie Aglonas klostera atklāja sēravotu, kas it kā ir dziedinājis daudzus sirgstošos. 1824. gadā dominikāņi pat pasūtījuši avota medicīnisko ekspertīzi Pēterburgas Medicīnas akadēmijā. Tā liecināja, ka sēravota ūdeni ieteicams lietot dažādu gan iekšēju, gan ādas slimību ārstēšanai. Jau 1825. gadā priora Juškeviča vadībā tika uzbūvēta koka slimnīca ar 10 vietām, pilnībā piemērota visām slimnieku vajadzībām.

Īpašas ir arī bazilikas ērģeles, kam ir jau vairāk nekā 200 gadu. Tās ikreiz skan baznīcai nozīmīgos notikumos.

Spoku stāstu un leģendu cienītājus varētu interesēt fakts, ka zem bazilikas atrodas senas kapenes. 1918. gadā, kad Latgalē gadu valdīja boļševiki, viņi baznīcā vairākkārt izdarījuši kratīšanas, lai meklētu zeltu. Šādā nolūkā varas pārstāvji uzlauzuši arī baznīcas pagrabus un aplaupījuši apbedīto dominikāņu tēvu, muižnieku un to bērnu zārkus.

Source

Tūrismagids

Tags

Aglona Jānis Pāvils II Viļņa Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki Aglonā Latvija Eiropa
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form