Lai veicinātu sabiedrības izpratni par mitrāju vērtību un nozīmi klimata regulēšanā, Pasaules mitrāju dienai par godu Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) 11. februārī aicina doties kopīgā izzinošā pārgājienā pa Niedrāju-Pilkas purvu.
Pārgājiena dalībnieku tikšanās paredzēta pulksten 11 DAP dabas izglītības centrā "Ziemeļvidzeme", Rīgas ielā 16, Salacgrīvā, kur varēšot līdzdarboties interaktīvās spēlēs un diskusijās par mitrāju lomu un Ramsāres konvenciju, informēja pārvaldes pārstāve Elīna Ezeriņa.
Pulksten 12 plānota došanās (ar personīgo transportu) uz Niedrāju-Pilkas purvu un kopīgs 1,5 stundu pārgājiens pa purva laipām DAP pārstāvju pavadībā. "Pārgājiena laikā apskatīsim purva lāmas un sfagnus. Demonstrēsim, kā sfagnu sūnas veiksmīgi regulē ūdens daudzumu, lielā mitrumā to uzsūcot sevī, savukārt sausumā – atdodot apkārtējai videi. Paredzēta arī purva ainavas iepazīšana un augu un dzīvnieku vērošana ar binokļu palīdzību no skatu torņa," stāsta DAP dabas izglītības centra "Ziemeļvidzeme" vadītāja Inta Soma.
Kopš Ramsāres jeb Mitrāju konvencijas parakstīšanas 1971. gadā Pasaules mitrāju diena ik gadu tiek atzīmēta 2. februārī. Konvencija ir vienīgais starptautiskais vides aizsardzības līgums, kas veltīts kādai noteiktai ekosistēmai, un tās misija ir mitrāju aizsardzība un apdomīga izmantošana. Latvija šai konvencijai pievienojās 1995. gadā.
Šajā gadā Pasaules mitrāju diena veltīta tematam "Mitrāji – dabas katastrofu riska samazinātāji". Mitrājiem ir būtiska nozīme, lai mazinātu dažādu dabas parādību, piemēram, plūdu, sausuma, ciklonu, negatīvo ietekmi. Mitrāji darbojas kā dabisks sūklis, absorbējot un uzglabājot lieko nokrišņu daudzumu un samazinot plūdus. Savukārt sausuma periodā, tie izdala uzkrāto mitrumu, tādējādi pasargājot dabu no izžūšanas.
Saskaņā ar starptautisku pētījumu datiem pasaulē ir strauji pieaudzis dabas katastrofu skaits, turklāt 90% no šīm katastrofām ir saistītas ar ūdeni. Zinātnieki paredz, ka klimata pārmaiņu rezultātā turpmāk saskarsimies ar aizvien ekstrēmākām dabas parādībām. Taču joprojām lielākajai sabiedrības daļai nav zināšanu par to, kā mitrāji pasargā mūs. Cilvēki lielākoties mitrājus uztver kā izniekoto zemi. Kopš 1900. gada pasaulē ir izzuduši apmēram 64% mitrāju.
Latvijā ir sešas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas un to kompleksi, kas novērtēti kā starptautiski nozīmīgas mitrāju teritorijas jeb Ramsāres vietas: Engures ezers, Teiču un Pelečāres purvi, Kaņiera ezers, Ziemeļu purvi, Lubāna mitrāju komplekss un Papes mitrāju komplekss.
Paralēli šiem pārgājieniem visu februāri jaunieši vecumā no 18 līdz 25 gadiem var piedalīties starptautiskā foto konkursā, kurā aicināti sevis bildētās mitrāju fotogrāfijas augšupielādēt oficiālajā Pasaules mitrāju dienas interneta vietnē www.worldwetlandsday.com.
Vairāk par Niedrāju–Pilkas purvu lasiet šeit.
