Pļavas ar lielu augu daudzveidību, kuras ilgstoši ir bijušas pļavas jeb dabiskās pļavas Latvijā, kādreiz sedza gandrīz trešo daļu teritorijas. Taču šobrīd tās aizņem vien 0,3 – 0,7% no visas Latvijas, un tāpēc bieži vien tiem, kuriem savas zināmas pļavas nav, ir jābrauc tāli ceļi, lai atrastu, kur nopīt Jāņu vainagu un saplūkt jāņuzāles zāļu vakara pušķim.
Kāpēc dabiskās pļavas ir īpašas? Tajās ir īpaši liela augu daudzveidība – vienā kvadrātmetrā dabiskās pļavas var būt pat līdz 60 dažādiem augiem, un te mūsu pļavas pārspēj pat tropiskos mežus. Šajās superpļavās, kas aizņem salīdzinoši mazas platības, ir sastopama aptuveni viena trešā daļa no visām Latvijas augu sugām.
Latvijas Dabas fonds speciāli "Tūrisma Gids" izveidojis sarakstu ar dabiskajām pļavām, kurās katrs var doties piedzīvot pļavas krāšņumu – puķu raibumu un smaržas, kukaiņu sanēšanu un arī trejdeviņu jāņuzāļu sameklēšanu saviem svētkiem.
Tikai jāatceras – vasaras saulgriežu laikā jābūt atbildīgiem un svētku rotā neizmantot retos un aizsargājamos augus, kā arī tos netirgot un neiegādāties Jāņu tirdziņos. Dabas aizsardzības pārvalde atgādina – starp šīm sugām ir Latvijā sastopamās orhidejas, tajā skaitā smaržīgā un zaļganā naktsvijole, dzegužpirkstītes, dzegužpuķes un dzegužkurpītes, Sibīrijas skalbes un jumstiņu gladiolas.
Puķes plūcot, ir svarīgi būt saudzīgiem – neplēst augus ar saknēm un nemēģināt vienā piegājienā salasīt pilnīgi visas puķes pļavā.