Foto: DELFI
Uzreiz gan jāatzīst, ka ziema nav tas labākais laiks, kad doties meklēt dižakmeņus, jo nereti tie ir paslēpušies zem sniega seģenes. Toties garantēta lieliska pastaiga, kas atgādinās H. K. Andersena pasaku "Sniega karaliene", jo nāksies šķērsot aizputinātas takas un pašķirt nolīkušus koku zarus, kuros rotājas kupenu mežģīnes.

Braucot no Rīgas puses, uzreiz pēc iebraukšanas Viļānos jāgriežas pa kreisi, tieši pirms tilta, kas ļauj šķērsot Maltas upi. Pa grantēto ceļu nebūs tālu jābrauc, mašīnu nāksies novietot turpat ceļa malā pie zīmes, kas norāda virzienu, kur akmens meklējams. Starp citu, jāpatur prātā, ka vēlāk var apskatīt Sv. Erceņģeļa Miķeļa Romas katoļu baznīcu, šajā rakstā var izlasīt tās brīnumaino izdzīvošanas stāstu, kā arī iebraukt Viļānu novada Obelišku ciemā esošajā kaņepju muzejā.

Tātad, atpakaļ pie pastaigas. Kad mašīna atstāta ceļa malā, jādodas mežā. Sākumā taka ir visai plata, tur manāmas pat automašīnu riepu sliedes, drīz vien nonāku krustojumā.
Foto: DELFI
Pa labi taka ved kalniņā, izlemju doties pa kreisi, kur taka ir daudz platāka. Pēc apskādētajiem kokiem var noprast, ka kaut kur mīt bebrs, pāri takai noliekusies varena egle. Soļoju jau labu brīdi, bet ne miņas no norādēm un paša akmens, nospriežu, ka esmu gājusi nepareizi un griežos atpakaļ, jau iepriekš minētajā krustojumā tagad speros kalnā augšā. Tur taka ir pavisam šaura, pamatīgi piesnigusi cīnoties ar sniega kalniem, atceros, ka var taču apskatīties kartē, kur tas akmens ir.
Navigācija saka, ka jāturpina vien brist un drīz vien arī ieraugu apsnigušu akmeni, kas sašķēlies trīs daļās. Lielākās daļas garums ir 4,2 metri, platums 3,1 metri, bet augstums 1,8-2,2 metri. Lielākās daļas virspusē atrodas neliels iedobums, tādēļ ļoti iespējams, ka akmens savulaik bijusi kulta vieta. Teika vēsta, ka Velns uz akmens kaltējis naudu, bet trijās daļās to sašķēlis zibens. Pelēkā granīta akmens mazākās daļas ir mākslīgi sašķeltas, ja labi ieskatās, redzamas kalumu vietas.
Foto: DELFI
Apkārtni sauc par Kaupra kalnu, tas ir 100 metrus plats un 120 metrus augsts, kas apaudzis ar dažādiem kokiem. Apkārtnē atrodas trīs valsts nozīmes aizsargājami kultūras pieminekļi: Piziču pilskalna apmetne, Trūpu viduslaiku kapsēta un Trūpu Velna akmens.

Ņemot vērā Covid-19 izplatību, "Tūrisma Gids" aicina rūpīgi izvērtēt nepieciešamību apmeklēt publiskas vietas, kā arī, dodoties dabā, izmeklēt atbilstošāko pastaigu maršrutu, šajā laikā saudzējot gan sevi, gan citus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit