Foto: Publicitātes foto
Šlīteres dabas taku, kas atrodas pie Slīteres bākas, uzbūvēja un nodeva ekspluatācijā 2013. gadā par Kohēzijas fonda līdzekļiem. 2020. gadā takas posmā, kas atrodas meža masīvā, ļoti strauji sāka bojāties virsējie dēļi (puve, kas radusies no apkārtējiem apstākļiem), kā arī pie nogāzēs pēc spēcīgajiem vējiem uz takas sagāzās koki, to sabojājot un padarot necaurejamu. Līdz ar to 2020. gada rudenī Šlīteres dabas taka apmeklētājiem tika slēgta, taču beidzot tā atkal pieejama interesentiem, "Tūrisma Gidam" pastāstīja Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvji.

Bojātais takas posms atjaunots, izmantojot Somijā gūto pieredzi – 135 metrus garais dēļu laipas posms aizstāts ar daudz izturīgāku un praktiskāku materiālu – kompozītmateriālu. Izvēlētais materiāls kalpos 25 vai pat vairāk gadus, tas nepūs un slapjā laikā neslīdēs. Lai gan izmaksu ziņā kompozītmateriāls ir aptuveni trīs reizes dārgāks par koku, ilgtermiņā, tas sevi attaisnos un prasīs arī daudz mazāk laika un darba resursu takas apsaimniekošanai.

Viena no galvenajām kompozītmateriāla priekšrocībām ir pretslīdēšanas īpašības. "Ejot pa to slapjā laikā, kāja gluži vai pielīp pie pamatnes, kas rada drošības sajūtu un apmeklētājam vairs nav jāuztraucas par slīdamību, cilvēks visu uzmanību var veltīt dabas vērošanai. Turpmāk vērosim, kā uzvedas kompozītmateriāls Šlīteres dabas takā, un, ja viss būs kārtībā, tad nākamos nokalpojušos takas posmus aizstāsim ar šo materiālu," stāsta Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālās administrācijas Administratīvās daļas vadītājs Raitis Kristiņš.

Atjaunots arī takas posms, kuram pāri bija pārgāzies liels osis. Lai maksimāli neiejauktos dabas procesos un kritušais koks visā tā garumā paliktu uz zemes, vietā, kur nokritis, taka tika izveidota virs tā. Tagad, ejot pa taku, ikviens var aplūkot kritušo osi un vērot, kā notiek dabas procesi bez cilvēka iejaukšanās.

Kā "Tūrisma Gids" stāstīja jau iepriekš, Šlīteres taka ir 1,2 kilometrus gara un meklējama Dundagas novadā. Tās sākums meklējams blakus bākai. Te iespējams iepazīt nacionālā parka vecāko daļu ar tai raksturīgiem Eiropas nozīmes aizsargājamiem biotopiem: senkrasta nogāzes mežiem, minerālvielām bagātiem avoksnājiem, kaļķainiem zāļu purviem, pārmitriem platlapju mežiem.

Ņemot vērā Covid-19 izplatību, "Tūrisma Gids" aicina rūpīgi izvērtēt nepieciešamību apmeklēt publiskas vietas, kā arī, dodoties dabā, izmeklēt atbilstošāko pastaigu maršrutu, šajā laikā saudzējot gan sevi, gan citus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!