Vasarā brīvdienas pavadīt pilsētas dzīvoklī šķiet gluži vai grēks, jo pašlaik tepat, Latvijā, atrodamas tik daudzas izklaides un skaistas aktīvās atpūtas baudīšanas vietas, kur smelties saules, mežu un pļavu enerģiju. Tādēļ sēdieties mašīnā, uz divriteņiem vai vilcienā un dodieties izbaudīt Latvijas dabu!

Lūk, dažas idejas, kas atvieglos izvēli, kā pavadīt šīs brīvdienas.

Tilderu taka

Tilderu taka ir gleznaina pastaigu vieta Vidzemē, kas ved uz ģeoloģisko dabas pieminekli Tilderu krauju pie Gaujas un vecajām dolomīta lauztuvēm. Savukārt upes labajā krastā atrodas vēl viens ievērojams dabas objekts – Randatu klintis, kas atsegumos veido savdabīgas terases. Abi objekti ir labs galamērķis nelielai pastaigai vai viens no punktiem garākā pārgājienā.

Tilderu taka sākas pie Vidzemes šosejas stāvlaukuma, šosejas labajā malā, pirms tilta pār Gauju Virešos. Savukārt, lai nokļūtu pie Randatu klintīm, būs jāšķērso Gauja. Vasaras laikā šī būs īstā vieta peldei. Ja negribas mērcēt kājas, klintīm var piekļūt arī no otras puses, atstājot mašīnu pie Randatu mājām un sekojot norādēm, jādodas uz Gaujas pusi, kur divās vietās būs redzami klinšu atsegumi.

Vairāk lasiet šeit.

Dāvida dzirnavu avoti

Liepas pagasta dārgumi – klintis un avoti


Līču – Laņģu klintis ir viena no skaistākajām un iespaidīgākajām smilšakmens atsegumu vietām Latvijā. Klintis atrodas Gaujas nacionālā parka teritorijā, Priekuļu novada Liepas pagastā, un no Rīgas līdz tām jābrauc aptuveni stundu un 45 minūtes. Tāpat šis ir labs pārgājiena galamērķis – jāaizbrauc ar vilcienu līdz Lodei un tālāk jau jādodas kājām.

Līču – Laņģu klintis ir vienas no lielākajām klinšu sistēmām Latvijā. Līču klintis ir līdz 30 metrus augstas un 200 metrus platas, savukārt Laņģu klints augstums sasniedz 11 metru. Dabas aizsardzības pārvalde pagājušā gadā šeit ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda atbalstu izbūvējusi gājēju taku gandrīz 1,5 kilometru garumā, kas ļauj iepazīt šo vietu ērtāk un drošāk.

Smilšakmens atsegumi šeit ir sarkanīgos toņos, bet no avotiem izplūstošajā ūdenī ir liels dzelzs saturs, tādēļ tas ir nedaudz brūngans vai dzeltenīgs. Pie dažiem avotiem var redzēt brūnas gļotas – dzelzs baktērijas. Šajā vietā var apskatīt astoņus lielus avotus, kā arī deviņas alas un nišas. Lielākā no tām – bezdibeņa avota ala – ir 48 metrus gara un tā tiešām ir ala bez dibena, kurā ieiet esot ļoti bīstami, brīdina Dabas aizsardzības pārvalde. Laņģu niša ar savu 10 metru platumu un 3,5 metru augstumu atgādina miniatūru Gūtmaņalu. Vērīgāks klinšu rakstu lasītājs šeit atradīs senus uzrakstus, ģerboņus un citus zīmējumus. Jācer, ka līdz ar daudzo apmeklētāju parādīšanos (pirms takas izbūves šī vieta nebija tik viegli atrodama un sasniedzama, tāpēc apmeklētāju bija mazāk) tie neizzudīs, jo skrāpēt un citādi bojāt klintis ir stingri aizliegts. Visas šīs klintis ir valsts nozīmes aizsargājams ģeoloģisks dabas piemineklis.

Pastaiga līdz un gar klintīm prasīs vismaz trīs stundas. Tomēr tas nav vienīgais, ko var redzēt šajā apkārtnē. Liepas ciemata centrā – parkā var apskatīt Liepas Lielo ellīti. Tas ir skaists baltā smilšakmens atsegums, kura arkveidīgās nišas veidojusi sufozija.

Nelielu gabaliņu tālāk atrodas Liepas kapsēta, kur atdusas Eduards Veidenbaums, vēl tālāk Mazā ellīte, kā arī Liepas muiža. Par muižu un tās vēsturi vairāk lasiet šeit.

Mežmuižas avoti pie Siguldas

Randu pļavas, tornis un dabas taka

Kubeseles dabas taka

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!