Bākas Latvijā: jūrnieku palīgi un mūsdienu tūrisma galamērķi
Foto: Mārtiņš Danga

Latvija atrodas ne vien skaistās, bet arī ģeogrāfiski izdevīgās Baltijas jūras krastā. Tieši tādēļ, kopš 19. gadsimta sākuma, šeit strauji attīstījās jūrniecība, kas nodrošināja gan jaunu preču ienākšanu tirgū, gan infrastruktūras attīstību. Par vienu no svarīgākajām būvēm drošai kuģniecībai, protams, kļuva bākas, kuras mūsdienās vairs nav tikai jūrnieku palīgi, bet arī unikāli vietējā tūrisma galamērķi.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Mērsraga bāka

Inga Hartika stāsta, ka bākas vēsture sākās 1873. gadā, kad Rīgas biržas komiteja lūdza pēc iespējas ātrāk ierīkot bāku, jo akmeņainais sēklis apdraudēja kuģus, kuri bija novirzījušies no trajektorijas starp Kolkas uguns kuģi un Daugavas grīvu. Bet jau 1875. gada 10. septembrī, tika iesvētīta jaunā Mērsraga bāka. Tā ir 21,3 metrus augsta, savukārt tās tornis un laterna tika izgatavoti Parīzē, tādēļ joprojām daudzi bāku sauc par "francūzieti".

Laika gaitā bāka ir piedzīvojusi gan valdības maiņas, gan karus, kuri izraisīja akūtu darbinieku trūkumu. Tieši tādēļ, sākot no 1939. gada, par bākas pārzini kļuva Ilvesa jaunkundze, kas 20. gadsimtam bija vēl neierasts fenomens – sieviete kuģniecībā.

Šobrīd bāka ir interesants apskates objekts, ko obligāti iekļauj maršrutā, ja apceļo Rīgas līča Kurzemes daļu.

Bākas Latvijā: jūrnieku palīgi un mūsdienu tūrisma galamērķi
Foto: Publicitātes foto

Akmeņraga bāka

Bāka izceļas ar savu unikālo vietu – tā atrodas kuģošanai vienā no bīstamākajām vietām Baltijas jūras piekrastē. 1864. gadā tika uzbūvēta pirmā 18 metrus augstā bāka. Interesanti, ka vieta, kur atrodas bāka, palikusi turpat, bet piekraste gadu gaitā ir atkāpusies.

1921. gadā tika uzbūvēta jauna bāka, kura ir saglabājusies līdz mūsdienām. Tā ir 37 metrus augsta sarkanā krāsā nokrāsota būve. Šobrīd bāka gaida ciemos apmeklētājus, kuriem ir iespēja uzkāpt pa vītņveida kāpnēm līdz pašai augšai no kurienes paveras elpu aizraujošs skats uz jūru un priežu mežiem, kuri lepni plešas gar piekrasti.

Bāka ir Akmeņraga galvenā rota. Tādēļ 2011. gadā tika rekonstruēts ceļš līdz Akmeņraga bākai. Turklāt unikālā dzintara kolekcija, ko vāc bākas darbinieki, jau sen ir kļuvusi populāra.

Bākas Latvijā: jūrnieku palīgi un mūsdienu tūrisma galamērķi
Foto: Publicitātes foto

Ovišu bāka

Ventspils novada Tārgales pagastā atrodas Ovišu bāka, kura tiek uzskatīta par vecāko navigācijas būvi Latvijā. Kaut arī bākas celtniecība ir pabeigta 1814. gadā, tā joprojām ir saglabājusies savā pirmatnējā izskatā.

Bāka ir 37 metrus augsta un šobrīd tajā ir izveidota bāku vēstures ekspozīcija, kuru var apskatīt ikviens interesents. Papildus pastāvīgajai ekspozīcijai, kurā var skatīt dažādos laikos izmantotos navigācijas priekšmetus, ir pievienoti jauni interaktīvie eksponāti, kas izveidoti, izmantojot jaunākās tehnoloģijas, līdz ar to navigācijas vēsturi var izzināt ne tikai vizuāli, bet arī ar dzirdi un tausti.

Labos laikapstākļos no Ovišu bākas var saskatīt pat Miķeļbāku – augstāko bāku Baltijā, kuras augstums ir 59 metri.

Bākas Latvijā: jūrnieku palīgi un mūsdienu tūrisma galamērķi
Foto: Igors Orlovs

Šlīteres bāka

Aptuveni 5,3 kilometru attālumā no jūras, Šlīteres Zilo kalnu kraujas malā, atrodas bāka. Šlīteres bāku 1849. gadā uzcēla Dundagas muižas barons meža ugunsgrēku novērošanai un kā dienas orientieri kuģiem Baltijas jūras Irbes šaurumā.

Savukārt tagad tā ir viena no Slīteres Nacionālā parka populārākajiem objektiem. Bākas piektais stāvs atrodas nepilnu 100 metru augstumā virs jūras līmeņa, tādēļ skaidrā laikā no šī skatu punktu var redzēt Sirves bākas torni Sāmsalā, kā arī Irbenes radiolokatora šķīvi un Miķeļbāku.

Bākas Latvijā: jūrnieku palīgi un mūsdienu tūrisma galamērķi
Foto: Madars Mileiko

Užavas bāka

Užavas bāka ir iekļauta Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. Ventspils tūrisma informācijas centrs izstāsta interesantu leģendu: "Užavas bāka atrodas uz vienas no trim mežainām kāpām –Teniroka kāpas, kuras augstums sasniedz 28 metrus. No tālienes šī kāpa atgādināja cepamo krāsni, tāpēc 19. gadsimtā Užavas bākas vāciskais nosaukums bija "Bakofen" (krāsns)." Pirmās Užavas bākas celtniecības darbus pabeidza 1879. gadā. Tai bija vienkāršs no ķieģeļiem būvēts tornis, savienots ar vienstāva dzīvojamo māju, kas paredzēta apkalpojošajam personālam.

Šobrīd bāka atvērta apmeklētājiem. Torņa iekšpusē augšup ved metāliskas vītņu kāpnes pa kurām var nonākt uz balkonu ar metāla margām. Šeit paveras brīnišķīgs skats uz jūras ainavu.

Bākas Latvijā: jūrnieku palīgi un mūsdienu tūrisma galamērķi
Foto: Mārtiņs Danga

Ķurmraga bāka

Kaut arī bāka vairs nepilda savas funkcijas, tā joprojām piesaista lielu uzmanību. Šī bāka neslejas lepni pilsētas mola galā, bet gan vientuļi stāv Vidzemes akmeņainajā pludmalē netālu no Sarkanajām klintīm (Ķurmragciemā, Ķurmraga zemes ragā). Aktīvās atpūtas cienītāji, kuri dodas garās pastaigās gar jūru, sen ir iecienījuši šo mazliet spokaino bāku.

Ķurmraga bāka ir uzbūvēta 1923. – 1924. gadā, 20 metru attālumā no jūras piekrastes. Tās augstums ir 13,9 metri. Bākai ir visai neraksturīga arhitektūra – to veido akmens mūrējums bākas lejasdaļā, virs kura novietots, Zviedrijā izgatavots, bākas metāla korpuss. Bākai piemīt ne tikai īpatnēja arhitektūra, bet arī savdabīga tendence pārvietoties. Pēc tā, kā 1967. gadā bākas uguns tika nodzēsta, tā nemitīgi pārvietojas. Jau 1980 gados bāka atradās krasta nogruvuma vidū un līdz šodienai tā jau ir pārvietojusies vēl pāris metru no krasta nogāzes jūras virzienā.

Bākas Latvijā: jūrnieku palīgi un mūsdienu tūrisma galamērķi
Foto: Publicitātes foto

Izmantotie avoti:

Mērsraga TIC
Ventspils TIC
"Liepāja Travel"
Slīteres nacionālais parks
Salacgrīvas TIC

Seko TūrismaGids.lv arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.
Lasi vēl
 

Comment Form