Pirms 250 gadiem, 18. gadsimta beigās, Konstancija Hilzena pie Balvu ezera izveidoja pusmuižu. Pēc tam Hilzeni Balvos uzcēluši koka baznīcu. Līdz ar pusmuižas izveidošanu un katoļu baznīcas uzcelšanu Balvi sāka veidoties kā apdzīvota vieta, tomēr sākotnēji uz muižas vārtiem bijis uzraksts, kas vēstījis par aizliegumu ienākt suņiem un zemniekiem.
Gāja gadi un muižas īpašnieki mainījās. 1878. gadā Ludzas apriņķa muižnieku sarakstā kā Balvu muižas īpašnieks minēts Otto d. Tranzē-Rozenieks, kurš pievērsies saimnieciskās dzīves attīstībai Balvos. Uzceltas vairākas saimniecības ēkas – klēts, pienotava un citas. Pēc 1897. gada tautas skaitīšanas materiāliem par Ludzas apriņķa Balvu muižu teikts, ka tur bijušas veselas desmit dzīvojamās ēkas. Savukārt Latvijas Valsts vēstures arhīvā glabājas materiāli, ka 1921. gadā Balvu muižā ir ne tikai ierasti dzirdētās saimniecības ēkas, bet arī tādas modernas būves kā riņķa kūts, amatniecības māja, motora māja, ledus pagrabs, ledus pagrabs ar šķūni un pieninīca.
Muižas lepnums gadiem ilgi bijis krāšņais parks, kur, kā vēsta nostāsti, puķupodos vasarā auguši dekoratīvi silto zemju košumaugi. Šis skaistums gan nav izturējis laika pārbaudi un tagad nav apskatāms, bet pilsētas parks arī mūsdienās ir iecienīta pastaigu vieta un tagad tur var atrasties ikviens – tā vairs nav tikai muižnieku privilēģija. Agrāk gan aiz parka atradušies muižas vārti, kurus rotājis uzraksts "Suņiem un zemniekiem ieeja aizliegta", teikts Tūrisma attīstības valsts aģentūras izveidotajā lapā Latvia.travel.
1920. gadā muiža nodedzināta, vēlāk gan atjaunota un pielāgota skolas vajadzībām. Šobrīd muižas pilī atrodas Balvu novada Tālākizglītības un cilvēkresursu centrs, teikts Turisms.balvi.lv. Muižas klētī atrodas Balvu novada muzejs.
Gadsimtu gaitā mainījies arī daudz kas cits gan ēku izskatā, gan izmantošanas veidā un apkārtnē, daļa no tā laika būvētajām ēkām nav saglabājušās, bet dažās, atjaunojot pēc 1944. gada ugunsgrēka, ir mēģināts saglabāt to sākotnējo izskatu, stāsta Balvu pašvaldības pārstāve Rita Šubeniece. Tomēr muižā vairs neredzēsiet kādreizējās ieejas kolonnas, pazudušas arī vītņveidīgās kāpnītes ēkas aizmugurē. Savukārt otrais stāvs, kas senāk bijis tikai vidusdaļā, izbūvēts visā mājas garumā. Senatnīgumu rada neparastais sienu biezums un velves pagraba stāvā.
Tiek uzskatīts, ka muižas zālē ir viena no labākajām akustikām Latvijā, te jau tradicionāli notiek kamermūzikas festivāls. Savukārt parkā atrodas brīvdabas estrāde, bez kuras pilsētas kultūras dzīve vasarā būtu grūti iedomājama.
Tūrisma informācija Balvos: www.turisms.balvi.lv
