Ziemeļu mols Ainažos
Ziemeļu mols ir vienīgais saglabājies liecinieks par kādreizējo Ainažu ostu. Tas būvēts 1912. gadā, lai pasargātu ostu no postošajiem ziemeļu vējiem, un lai savienotu to ar dzelzceļu. Tagad tas kalpo par skaistu pastaigu vietu.
Sākumposms ir labi izejams, bet uz jūras pusi mols vairākās vietās ir izjaukts, akmeņi kustīgi, turklāt mitrā laikā arī slideni, tāpēc, lai pastaigātos pa molu, nepieciešami piemēroti apavi.
Pašā mola galā skalojas līča ūdeņi. Ja negribas iet atpakaļ pa akmeņaino celiņu, var doties atpakaļ gar jūras krastu. Jūrā vēl ir redzami daži pāļi no kādreizējās ostas piestātnes. Krastā ir dzelzs bākas karkass, kura augšā ir tāds kā beņķītis, uz kura atradās bākas ugunis. Sausā laikā, kad pūš austrumu vēji, apmēram 800 metrus no krasta var redzēt viļņlauža zemūdens daļu (lieli akmeņu krāvumi jūrā). Ja jūrā ūdens līmenis ir zems, proti, nav bijušas vētras, tad gar krastu var aiziet arī līdz Baltajai saulei, kas ir veltījums Krišjānim Valdemāram. Tur ir labiekārtota atpūtas vieta jūras krastā.
Ņemot vērā Covid-19 izplatību, "Tūrisma Gids" aicina rūpīgi izvērtēt nepieciešamību apmeklēt publiskas vietas, kā arī, dodoties dabā, izmeklēt atbilstošāko pastaigu maršrutu, šajā laikā saudzējot gan sevi, gan citus.
Liepājas Ziemeļu mols
Ziemeļu mols, kas būvēts 19. gadsimta beigās, ir visai skaista vietā Liepājā. Kā gan to neiemīlēt – šeit lūkojama jūra, kā arī izbaudāms pamatīgs vējš un brīvības sajūta.
Paša Ziemeļu mola kopgarums ir 1800 metri, bet platums – 7,35 metri, teikts Kurzemes tūrisma asociācijas mājaslapā. Laikā, kad vējš pieņemas spēkā, tieši šeit vērojamas interesantas dabas spēku spēles – viļņi ar lielu ātrumu triecas molā, radot varenas šļakatas.
Lasīt vairāk
Mangaļsalas mols
Mangaļsalas mols būvēts laika posmā no 1850. līdz 1861. gadam. Mola garums ir 2240 metri, teikts "latvia.travel".
Mangaļsalas molu rotā nogrimušais kuģa vraks. Kā "Tūrisma Gids" skaidroja jau iepriekš, tas liktenīgajā reizē vedis uz Rīgu sāli un vētras laikā uzsēdies uz sēkļa. Komandai izdevies izglābties. Nostāsti vēsta, ka kuģa kravas tilpnēs bijis paslēpts kontrabandas spirts, un visa komanda stipri iereibusi. Vēlāk vietējie iedzīvotāji krastā esot atraduši kannas ar ugunsdziru. Plašāk lasi te.
Turpat meklējams arī Ķeizarakmens, kas nereti saukts arī par Carakmeni. Tas atrodas Daugavas krasta nostiprinājumu dambī, ap 0,3 kilometrus no jūras. Sarkanbrūnā laukakmenī iekalts uzraksts par godu Krievijas imperatora Aleksandra II apmeklējumam: "Valdnieks imperators Aleksandrs II atļāvās apskatīt dambi 27. maijā 1856".
Vērts piebilst arī to, ka Mangaļsalā, dabas parka "Piejūra" teritorijā, izbūvēta labiekārtota veselības taka, kas aprīkota ar vingrošanas elementiem. Veselības takas galā, proti, pludmalē, ir atpūtas laukums, kurā apmeklētājiem ir iespējams nodoties vingrošanai, izmantojot uzstādītos vingrošanas elementus. Vairāk informācijas šeit.
Dienvidu mols Ventspilī
Vērot saulrietu un jūras bangošanos ir iespējams, dodoties pastaigā pa Dienvidu mola promenādi Ventspilī, kas ved līdz pat bākai. Pa ceļam uz Dienvidu molu no skatu torņa var apskatīt divus pilsētvidē eksponētos zvejas kuģus "Azova" un "Grots".
Ainavu no augšas uz pilsētu un jūru var baudīt no 19 metrus augstā skatu torņa. Turpat apskatāma arī četrus metrus augstā skulptūra "Govs – Matrozis" un milzu "Krēsls", kas veidots no enkuru ķēžu posmiem.
Pāvilostas moli
Pirmie moli Pāvilostā izbūvēti 1878. gadā no pāļu rindām un akmens krāvumiem. 1929. gadā tie pagarināti ar betona blokiem. Osta ir neaizsalstoša, atrodas labā ģeogrāfiskā vietā, bet kanāla garums ir 950 metri, tāpēc tā ir iecienīta burātāju pieturvieta.
2018. gadā moli piedzīvojuši pagarināšanas darbus un tagad Ziemeļu mols ir 377 metru garš, bet Dienvidu mols – 447,5 metri, teikts Pāvilostas mājaslapā.
Vērts piebilst, ka virzienā uz ziemeļiem no mola jūras viļņi apskalo Pāvilostas Lielo akmeni – lielāko jūrakmeni Baltijas jūras Kurzemes piekrastē. Šī milzeņa augstums virs grunts ir 3,5 metri (ūdenī 1,5 metri), bet apkārtmērs – 15 metri.
