Iebraucot Raunas centrā, pirmais apskates objekts ir luterāņu baznīca, kas tur slejas jau kopš 13. gadsimta. Neierasti, ka šajā baznīcā kancele atrodas labajā pusē, nevis kreisajā. Tas ir tāpēc, ka kādreiz ieeja tajā ir bijusi no labās puses. Dievnams ir pārcietis dažādus karus un ir vairākkārt pārbūvēts.
Tālāk var doties pilskalnā un aplūkot seno viduslaiku pili, kas bijusi Rīgas arhibīskapa vasaras rezidence. Pils celta 13. gadsimtā un laika gaitā paplašināta. No pils torņa, uz četrām debespusēm raugoties, var aplūkot visu Raunu.
Pirms pāris gadiem Raunā tika izveidota divus kilometrus gara Veselības taka, kas ved gar Raunas upi. Pa ceļam var piestāt Velnalā, kā arī uzkāpt Tanīsa kalnā. Vēsturnieki izsaka minējumu, ka Tanīsa kalnā iespējams bija noslēpumainā Satekles pils, kurā valdīja latgaļu virsaitis Rūsiņš.
Noteikti ir jāapmeklē arī Raunas Staburags. Tas ir aptuveni trīsarpus metrus augsts un 17 metrus garš, ar pārkaļķotām sūnām pārklāts šūnakmens veidojums, kas izveidojies vairāku tūkstošu gadu laikā. Savukārt kāda teika vēsta, ka Raunas Staburags ir "raudošais milzis", kurš iemidzis, bet asaras nav beigušas līt vēl šodien.
Rauna pārsteidz ne tikai ar skaistām vietām, bet arī ar spēcīgiem vietējiem ražotājiem. Uzņēmumos "Siera ražotne", "Latvijas ķiploks" un "Latnature" čipsu ražotnē, iepriekš piesakoties, ir iespēja aplūkot, kā tiek izgatavoti vietējie labumi.
Ja ir vēlme aktīvāk pavadīt laiku, Raunas parkā un stadionā ir dažādi sporta tūrisma elementi. Netālu no centra ir iespējamas izjādes ar zirgiem, taču sešus kilometrus ārpus Raunas, "Jaun-Ieviņu" pļavās, var aplūkot no Nīderlandes atvestos savvaļas zirgus.
Pēc brauciena un garām pastaigām var iestiprināties vietējā Raunas kafejnīcā. Raunas apmeklētājiem lūgums par torņa un baznīcas atslēgām interesēties Raunas tūrisma informācijas centrā.
Rakstā izmantota informācija no "Zudusī Latvija", Dabas aizsardzības pārvaldes, kā arī "old.rauna.lv" un "latvia.travel" mājaslapām.
Ņemot vērā Covid-19 izplatību, "Tūrisma Gids" aicina rūpīgi izvērtēt nepieciešamību apmeklēt publiskas vietas, kā arī, dodoties dabā, izmeklēt atbilstošāko pastaigu maršrutu, šajā laikā saudzējot gan sevi, gan citus.
