Labucka piekrīt priekšlikumam, ka valodas prasmes apliecību anulēšanas tiesības nav uzticamas Valsts valodas centram. Vēstulē arī uzsvērts, ka Latvijas mācību iestādes absolventi saņems sertifikātus par centralizētā valsts valodas eksāmena nokārtošanu un viņiem nevajadzēs valodas prasmi apliecināt atkārtoti.
Savukārt mazākumtautību valodu lietošana publiskajos pasākumos un informācijas izplatīšanā ir ierobežota tikai sabiedrības likumīgajās interesēs, pārējos gadījumos mazākumtautību valodu lietošana nav ierobežota, raksta Labucka.
Sešu valsts valodas prasmes pakāpju ieviešana, pēc viņas domām, veicinās progresu valodas apguvē, kā arī nodrošinās precīzāku valodas zināšanu novērtējumu, teikts vēstulē. Šī pieeja atbilst Eiropas Padomes izstrādātājai valodas apmācības un novērtēšanas shēmai.
Tāpat Labucka norāda, ka gan valodas likums, gan noteikumi paredz, ka pēc personas vēlēšanās pamatdokumentā var ierakstīt viņa personvārdu latīņalfabētiskajā rakstībā.
Minoritāšu pārstāvji iesniedza valdībai vēstuli ar septiņām noteikumu prasībām. Tiek prasīts atteikties no pārējas uz sešu līmeņu valodas prasmes atestāciju, atņemt Valsts valodas centram tiesības anulēt valodas prasmes apliecības.
Viņi arī pieprasa atbrīvot no valodas prasmes atestācijas personas, kas beigušas Latvijas akreditētās vidusskolas un augstskolas arī ar krievu mācību valodu, un izteiktas citas prasības.
Noteikumi, kas regulēs daļu no Valsts valodas likumā noteiktajām prasībām, ir jāpieņem līdz šā gada 1.septembrim, kad stājas spēkā valodas likums.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
