Foto: Carnikavas pašvaldība
Lai gan zelta rudens lēnām pamet Latviju, tas nav iemesls saskumt par brīvdienu tūrisma maršrutiem. Šajā nedēļas nogalē piedāvājam tūrisma maršrutu Carnikavas novadā, kurā skaistus dabas skatus un kultūrvēsturiskus apskates objektus iespējams apvienot ar Lāčplēša dienas pasākumiem valsts svētku noskaņās.

Gājēju tilts pār Gauju

Latvijā garākais gājēju un velosipēdistu tilts pār Gauju, kas savieno Carnikavas novada administratīvo centru ar Gaujas ciemu, tika atklāts 2014. gada 18. novembrī. Tilts ir 220 metru garš un četrus metru plats, un šī būve ir nozīmīgs posms "Eiro Velo 13" Dzelzs priekškara maršrutā, kas iezīmē simbolisku robežu starp Eiropas Austrumiem un Rietumiem.

Kopumā šis velomaršruts šķērso 20 Eiropas valstis vairāk nekā 10 000 kilometru garumā un aicina ikvienu velobraucēju apceļot Baltijas valstu piekrasti. Jaunais tilts pār Gauju ir interesanta inženiertehniska būve, kas īsā laikā kļuvusi par iecienītu pastaigu vietu Carnikavas novada iedzīvotājiem un viesiem.

Carnikavas Novadpētniecības centrs

Foto: Carnikavas pašvaldība

Carnikavas novada vēstures un kultūras mantojuma liecības apskatāmas Novadpētniecības centrā Jomas ielā 7. Novadpētniecības centrs atklāts 2012. gadā, un tā ēka veidota kā kopija netālu no Gaujas grīvas 1851. gadā būvētajai zvejnieka un pārcēlāja mājai "Cēlāji". Gar jūras līci senāk gāja zemes ceļš no Rīgas uz Pērnavu, un pie "Cēlājiem" bija viena no trim nozīmīgākajām Gaujas lejteces pārceltuvēm. Ēkas oriģināls novērtēts kā izcils 20. gadsimta Vidzemes zvejnieku dzīvojamās mājas paraugs, un 1966. gadā to pārveda uz Latvijas Etnogrāfisko brīvdabas muzeju.

Novadpētniecības centrā iespējams apskatīt ekspozīciju, pieteikt muzejpedagoģisko programmu, rezervēt aktivitātes kāziniekiem, kā arī izīrēt telpas un noorganizēt braucienu pa Gauju zvejnieku laivā. Centra tuvumā ceļotājiem ir labiekārtota atpūtas teritorija ar ugunskura un telšu vietām, kā arī pontonu un slipu laivotājiem. (Muzejpedagoģiskās programmas un citas aktivitātes lūgums pieteikt pa tālruņa numuru 29128086).

Carnikavas muižas kapitelis

Foto: Carnikavas pašvaldība

Carnikavas muižas kapitelis ir valsts nozīmes mākslas piemineklis, jo līdz 1917. gadam Carnikava varēja lepoties ar greznāko muižu Vidzemē, kuru uzcēla Ernsts Reinholds fon Mengdens aptuveni 1774. gadā. Muižas teritorijā bija arī iekopts parks un saimniecības ēkas, taču diemžēl Pirmā pasaules kara laikā muižu nopostīja un vairs neatjaunoja. Mūsdienās no skaistās Mengdena muižas Carnikavā ir palicis viens kolonnas kapitelis, klēts vietā uzcelts tautas nams un atjaunots muižas parks, kur novada iedzīvotāji atpūšas, svin svētkus un pulcējas uz dažādiem pasākumiem.

Muižas parks 2005. gadā atjaunots un labiekārtots. Parka vidū var apskatīt pēdējo muižas liecinieku – kapiteli, savukārt Tautas nama "Ozolaine" ēka uzcelta klēts vietā. Muižas parks ir attīstīts par lielisku pastaigu vietu un piepildīts ar atpūtas laukumiem ģimenēm ar bērniem, jauniešiem un dabas mīļotājiem. Parkā atrodas ap 200 gadu veci koki, kuru tuvumā var skriet, braukt ar riteni, skrituļot, nūjot, skeitot vai arī izvēlēties kādu citu sev tīkamu nodarbi.

Dabas parks “Piejūra”

Foto: Carnikavas pašvaldība

Piejūras dabas parks dibināts 1962. gadā un ir trešais vecākais dabas parks Latvijā. Tas aizņem aptuveni piekto daļu no Carnikavas novada teritorijas un stiepjas no Kalngales līdz pat Lilastes upei, ietverot liedagus, kāpas un mežus. Savu stalto priežu mežu, kāpu un pludmaļu dēļ Piejūras dabas parks ir ļoti iecienīta atpūtas vieta. Dabas parka teritorija noteikta, lai pasargātu daudzus retus piejūras biotopus gan ūdenstilpēs, gan to krastos.

Ummja ezerā sastopama Dortmaņa lobēlija, ezerenes un kāds ļoti īpašs biotops – peldošais ezerrieksts. Fosiliju pētījumi liecina, ka kādreiz šis augs bijis plaši izplatīts, bet tagad sastopams vairs tikai četrās ūdenstilpēs Latvijā. Garezeros, ko veido trīs šauru ezeru virkne, konstatētas vairākas retas sikspārņu sugas. Interesants dabas veidojums parkā ir Rožu kāpa - netālu no Kalngales, kurā apmēram kilometru garās kāpas virsotne ir apaugusi ar savvaļas rozēm. Kāpa noslēdzas ar "Dzīvības ieleju" – šauru un dziļu ieplaku, kurā, priežu ieskauti, aug bērzi un citi lapu koki.

Piejūras dabas parka teritoriju šķērso viens no nozīmīgākajiem putnu migrācijas ceļiem Eiropā. Putnus vislabāk iespējams vērot Latvijas garākās upes Gaujas grīvā vai tās apkārtnes niedrājos. Šeit var sastapt gan ūdensputnus, gan dziedātājputnus, bet rūpīgam vērotājam nereti izdodas ieraudzīt arī ūpjus un jūras ērgļus.

Gaujas ieteka jūrā

Gaujas ieteka jūrā ir lieliska vieta kā putnu vērotājiem, laivotājiem, tā dabas mīļiem un vienkārši atpūtniekiem. Līdz šai dienai ir saglabājies Gaujas grīvas dabiskais izskats - upi no abām pusēm ieskauj Piejūras dabas parks, ko papildina arī floras un faunas dažādība.

Savulaik Gauja kalpoja kā vieta jūras braucējiem, kur atpūsties no bangojošās jūras. Tāpat tā, protams, bija, ir un būs laba vieta zvejniekiem, kuru mūsdienās aizvien vairāk iecienījuši arī ūdenstūristi. Laikā, kad lībieši Carnikavu dēvēja par "Sarnikau", vācieši to sauca par "Koivemundi" (upes muti), izceļot Gaujas ieteku.

Carnikava sākotnēji veidojusies kā zvejnieku ciems, kurā Gauja ar tās ieteku jūrā zvejniekiem kalpojusi par būtisku peļņas avotu: kādreizējai Carnikavas muižai bagātību īpaši vairojusi nēģu zveja. Senāk pa Gauju tika pludināti koki, tādējādi tā kļuva par nozīmīgu ūdens ceļu. Līdz šai dienai ir saglabājies Gaujas grīvas dabiskais izskats.

Dzirnezers

Dzirnezers atrodas Gaujas labajā krastā, un to ar upi savieno Dzirnupe. Vidējais dziļums ir apmēram divi metri, bet maksimālais - var sasniegt pat piecus metrus. Ezerā ir četras salas un viena pussala - Krievu sala, Sidrabiņsala, Grīnberga sala, Garā sala (pussala) un Vadoņa sala, saukta arī par Kārļa Ulmaņa salu, kas šādi nodēvēta pēc vienas no Valsts prezidenta apmeklējuma reizēm 1935. gadā. Uz Sidrabsaliņas ir iekārtota atpūtas vieta laivotājiem.

Ezeru var uzskatīt par īstu makšķernieku paradīzi, jo te mīt līņi, raudas, asari, līdakas, plauži, karpas, zandarti, ķīši un citas vērtīgas zivis.

Carnikavas baznīca

Foto: Carnikavas pašvaldība

Carnikavas vēsturiskajā centrā Siguļos atrodas vienīgais koka dievnams Vidzemes piekrastē, kas celts 1728. gadā un saglabājies līdz mūsdienām. Šī baznīca pārcietusi gan labākus, gan sliktākus laikus un vienmēr bijusi saistīta ar Mengdena muižu un novada ļaudīm. Draudze atjaunojās 1992. gadā un atguva dievnamu un zemes īpašumus - Carnikavas baznīca kopā ar Baltezera baznīcu ietilpst Ādažu evaņģēliski luteriskajā draudzē un šobrīd tiek atjaunota.

Dievnama tuvumā esošajos kapos un kolumbārijā (pelnu kapsētā) atrodas vairāki nozīmīgi valsts un vietējās nozīmes pieminekļi: šūnakmenī veidotais monumentālais darbs Carnikavas muižas nomnieka Gustava Falka piemiņai ( 1770-1817. gads), 18. gs. otrajā pusē celtā kapliča, kā arī piemiņas vieta Latvijas armijas ģenerālim un kara ministram Mārtiņam Vācietim (1929-1931) u.c.

Ojāra Vācieša piemiņas vieta

Foto: Carnikavas pašvaldība

Siguļu kalna pašā virsotnē, no kuras paveras gleznains skats uz krāšņo apkārtni un baznīcu, 2015. gada 24. oktobrī atklāta arhitektu Ingūnas Rībenas un Uģa Zābera, tēlnieka Gļeba Panteļejeva veidotā piemiņas vieta tautā mīlētajiem un cienītiem dzejniekiem – Ojāram Vācietim un Ludmilai Azarovai. Šī gada 13. novembrī apritēs 84 gadi, kopš dzima viens no Latvijas spilgtākajiem dzejniekiem, Ojārs Vācietis.

Pieminekļa idejas pamatā ir O.Vācieša dzejoļu krājuma "Zibens pareizrakstība" poētika, un esošais dzejnieka portrets ir atveidots zibens šķērsgriezumā. Savukārt Azarovas kapavieta attēlota kā balta lode, simbolizējot saulesgaismu un līdzsvaru. Sakārtotā kapavieta bagātina Latvijas kultūrvides ainavu, kā arī ir kļuvusi par vietu, kur visiem interesentiem pieminēt Tautas dzejnieka Vācieša nozīmīgo devumu latviešu literatūrā.

Bijusī PSRS mācību raķešu bāze Mežgarciemā

Foto: Carnikavas pašvaldība

Šī ir bijusī padomju armijas pretgaisa aizsardzības karaspēka daļas pilsētiņa, kur savulaik atradās bāze armijas mācību vajadzībām. Daļā no teritorijas atrodas sēta ar iebetonētām bildēm, kuras liecina par dzīvi Padomju Savienības pastāvēšanas laikā. Bāzē atrodas kādreizējais kontrolpunkts, pāris sargu būdas, lielas garāžas un trīs angāri.

Aplūkojot bijušo armijas bāzi, var pamanīt, ka vairākas ēkas ir pa pusei ieraktas kalnā un apkārt teritorijai atrodas palielas bedres un vaļņi. Mūsdienās teritoriju ieskauj vaļņi, un tajā gida pavadībā var apskatīt padomju militārā mantojuma atstātos objektus, piemēram, raķešu angārus un bunkurus. Ekskursijas lūgums pieteikt pa tālruņa numuriem 26980327 vai 26460546.

Garezeri

Foto: Carnikavas pašvaldība

Garezeri ir unikāli ģeoloģiskās izcelsmes ziņā, un tie ir izteiksmīgākie jomu ezeri Latvijā, kā arī vienīgie šādas izcelsmes ezeri Vidzemes jūrmalā. Savdabīgie jomas izcelsmes ezeri ir izstiepti 3,5 kilometru garā teritorijā un ietver trīs šauru ezeru virkni - to veido Ziemeļu Garezers, Vidus Garezers un Dienvidu Garezers. Tajos vērojama purvu daudzveidība, tai skaitā augstais purvs, kas daļēji aizaudzis ar priedēm un bērziņiem.

Garezeri ir īpaši ar saviem biotopiem – piemēram, niedri (Phragmites australis), grīšļiem (Carex elata), šaurlapu vilkvālīti (Typha angustifolia) un Dortmana lobēliju (Lobelia dortmanna) audzēm. Īpašs ir arī Peldlapu augājs, kas šajos Garezeros veido plašāko no visām ūdensaugu joslām, un tajā dominē dzeltenā lēpe (Nuphar lutea) un sniegbaltā ūdensroze (Nymphaea candida). Pie Garezera ir konstatētas vairākas retas sikspārņu sugas, taču pastaigu maršruts apkārt garākajiem Garezeriem ir ļoti ainavisks un piemērots gan ģimenēm, gan arī individuāliem ceļotājiem.

Lāčplēša dienas pasākumi Carnikavas novadā

Foto: Carnikavas pašvaldība

Lāčplēša diena Carnikavas novadā tiks aizvadīta sirsnīgā gaisotnē. Sestdien, 11. novembrī pulksten 15 Carnikavas Novadpētniecības centrā noritēs svečturu gatavošanas darbnīca, sarunas ar zemessargiem – vēsturniekiem, iespēja satikt un uzklausīt Lāčplēša Kara ordeņa kavaliera Kristapa Upelnieka dēla Egīla Upelnieka stāstījumu, karavīru dziesmas pie ugunskura un silta tēja.

Savukārt pulksten 17 no Carnikavas pamatskolas novada iedzīvotāji un viesi kopā ar karavīriem dosies tradicionālajā Lāpu gājienā uz Svētku laukumu (pulcēšanās pie skolas no pulksten 16.30), lai noliktu svecītes, godinot karavīrus, kas atdevuši dzīvības par savas zemes brīvību. Noslēgumā, klausoties karavīru dziesmas, varēs cienāties ar putru karavīru lauku virtuvē.

Foto: Lāpu gājiens Lāčplēša dienā 2016. gadā Carnikavā.

Raksts tapis sadarbībā ar Carnikavas novada domi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!