Foto: Vaiņodes TIC arhīvs
Vaiņodes novads atrodas Kurzemē, pašā Lietuvas pierobežā, tāpēc vietējie šo apvidu mīļi dēvē par Leišmalīti. Novads lepojas ar saviem pauguriem un lejām, vēsturi un dzidrāko avotu Latvijā. Ko vēl apskatīt šajā pusē? Vaicājām padomu Vaiņodes novada tūrisma informācijas centra pārstāvjiem.

Lielbātas avots

Lielbātas dabīgais dzidravots ir lielākais Latvijā un viens no retajiem Ziemeļeiropā, kas zemes virspusē no dzīlēm iznes bioloģiski aktīvu un pareizi strukturētu ūdeni. Lielbātas dzidravots tek no rietumiem uz austrumiem pretī saulei, tāpēc jau izsenis tiek uzskatīts par maģisku, pat svētu, kam piemīt dziednieciskas spējas.

Vēstures materiālos Lielbātas avots pirmo reizi pieminēts 1253. gadā un līdz šim brīdim turpina savu plūdumu. Laikam ritot, avota ūdens plūsma nav mazinājusies. Tieši pretēji, tā ir pieņēmusies spēkā, neapstājoties ne dienu, ne nakti, ne ziemu, ne vasaru. Jāpiebilst, ka netālu no avota atrodas visai augsts un mākslīgi veidotais ūdenskritums, stāsta Vaiņodes TIC pārstāvji.

Foto: I.Strele

Netālu no avota atrodas vēsturiskā Vaiņodes jeb Lielbātas pils, kuru 19. gadsimta vidū būvēja barons Osten Sakens. Vēstures liecības liecina, ka šī vieta pils būvniecībai nav izvēlēta nejauši. 1923. gadā pilī tika izveidota sanatorija, kas ne tikai bija priekšzīmīgākā Latvijā, bet varēja cienīgi līdzināties ārzemju sanatorijām. Tam par iemeslu bija dabiski tīrā un dziednieciskā vide, kas saglabājusies līdz pat mūsdienām. Lielbātas pils ir privātīpašums un apmeklētājiem nav pieejama, taču Lielbātas avots ir brīvi pieejams. Plašāk par avotu lasi te.

Koordinātas: 56.5136 21.0197

Embūtes dabas parks

Foto: Simona Stalidzane


Embūtes dabas parks, saukts par Embūtes senleju, ir viena no skaistākajām, interesantākajām un noslēpumainākajām Kurzemes vietām. Nav Latvijā otras tādas vietas, kur ieejas vārtus dabas parka teritorijā simbolizē stilizēti zobeni ar vairogiem ceļa abās pusēs, radot mītisku un cienījamu noskaņu.
Par Embūtes apkārtnes vēsturi stāsta daudzas teikas un leģendas. Viena no pazīstamākajām ir romantiskā teika par kuršu vadoņa Induļa un vācu komtura meitas Ārijas mīlestību. Vietā, kur viņi pirmoreiz tikušies, joprojām atrodas Ārijas un Induļa ozoli.

Foto: K.Volkovskis

Dabas parka teritoriju īpašu padara daudzie avoti un gravas. Embūtes senlejas centrālajā daļā paceļas Kuršu jeb Induļa pilskalns. Domājams, ka tur atradusies kuršu koka pils.Tāpat Embūtes dabas parka teritorijā atrodas kultūras mantojumu objektu kopums, kas atspoguļo latviešu un vācu kultūras attīstību un līdzāspastāvēšanu salīdzinoši nelielā apdzīvotā teritorijā ilgstošā vēstures periodā.

Dabas parka "Embūte" teritorija atrodas Rietumkursas augstienes Embūtes paugurainē. Apmeklētāji Embūtes dabas parku iecienījuši visos gada laikos, taču īpaši rudenī, jo šeit esot Kurzemes mazā Šveice.

Foto: K.Volkovskis

Dabas takā izbūvētas jaunas kāpnes, skatu platformas un skatu tornis. Viesošanos Embūtes dabas parkā ieteicams sākt no Embūtes tūrisma informācijas centra, turpat var ērti novietot auto. Plašāk par Embūtes dabas parku lasi te.

Tālrunis: +37126632134, embutes.tic@inbox.lv
Koordinātas: 56.505556530853816, 21.81878193942873
Adrese: Embūte-1, Embūtes pagasts, Vaiņodes novads

Vaiņodes lidlauks

Foto: Vaiņodes TIC arhīvs

Latvijas brīvvalsts laikā Vaiņodes lidlauks bija viens no Latvijas aviācijas šūpuļiem, jo tieši šeit 1916. gadā tika uzbūvēti divi angāri – "Valter" un "Valhalla", kuros bāzējās un Latviju pārlidoja milzu dirižabļi. Pēc Latvijas brīvības cīņām dirižabļu angārus nojauca un to konstrukcijas izmantoja Rīgas Centrāltirgus paviljonu būvei.
Foto: Vaiņodes TIC arhīvs

Vaiņodes lidlaukā pacēlās arī vieni no pirmajiem planieriem – "Dūja", "Zelta Vārpa" un "Pārsla". Pēc 1940. gada Vaiņodes lidlauks izveidojās kā viens no PSRS lielākajiem militārajiem lidlaukiem Baltijas valstīs ar diviem 2,5 kilometrus gariem skrejceļiem. Lidlaukā bāzējās modernākās PSRS kara lidmašīnas. Pēdējā no tām lidlauku pameta 1992. gadā, un kopš tā laika lidlauka aktīvā darbība tika pārtraukta. Pašlaik lidlaukā ir saglabājušies 16 angāri un 1800 metri no bijušā 2500 metrus garā skrejceļa.

Foto: Vaiņodes TIC arhīvs

Lidlauks ir privātīpašums, tāpēc savu vizīti nepieciešams pieteikt iepriekš.

Tālrunis: +37129229743
Koordinātas: 56.413706587376346, 21.887680969238318

Vaiņodes novada senlietu krātuve

Foto: Vaiņodes TIC arhīvs


Vaiņodes novada senlietu krātuves pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad krātuve tikusi sākta veidot bijušajā Vaiņodes dzelzceļa stacijas ēkā.
Bagātīgais pūra lāžu saturs vēsta par dažādām vēstures liecībām Vaiņodes novadā un tuvējā apkārtnē. Šeit apskatāmas senas grāmatas, dažādi vēsturiski sadzīves priekšmeti, darba rīki, kas raksturo vaiņodnieku, un tuvējās apkārtnes iedzīvotāju sadzīvi vairākus gadu desmitus iepriekš.

Foto: Vaiņodes TIC arhīvs

Senlietu krātuves lepnums – himnas akmens, Latvijā vienīgais akmens, ar tik daudz pašrocīgi iegravētu tekstu tajā. Senlietu krātuves apmeklējumu nepieciešams pieteikt iepriekš.

Foto: Vaiņodes TIC arhīvs

Tālrunis: +37163451572, turisms@vainode.lv
Koordinātas: 56.41648411712071, 21.85589142799381

Adrese: Brīvības iela 2a, Vaiņode, Vaiņodes novads.

Atpūtas vieta "Volzbahs"

Foto: Vaiņodes TIC arhīvs

Vaiņodes novads var lepoties ar paugurainu reljefu un krāšņām ainavām. Viena no skaistākajām ainavām paveras no Volzbaha kalna, kas atrodas nieka divu kilometru attālumā no Vaiņodes centra.
Foto: Vaiņodes TIC arhīvs

Stāvā nogāze ar elpu aizraujošu skatu pāri gravai piesaista ne vienu vien apmeklētāju. Ziemā šeit pieejams vairāk nekā 100 metru garš nobrauciens ar slēpēm, sniega dēli vai ragaviņām. Citos gadalaikos Volzbaha kalns ir lieliska atpūtas vieta – šeit ir labiekārtotas vietas piknikam, pastaigām, foto sesijām. Rudenī Volzbahs ir viena no labākajām vietām Vaiņodes novadā, kur vērot krāšņos rudens skatus.

Foto: Vaiņodes TIC arhīvs

Kalnam ērti var piebraukt klāt ar automašīnām. Plašāk par šo vietu iespējams lasīt te.

Koordinātas: 56.434687346337455, 21.84491582870487

Bakūzes muiža

Foto: Vaiņodes TIC arhīvs

Bakūzes muiža ar parku ietilpst Vībiņu muižas parka teritorijā. Tās kungu māja celta vēlīnā klasicisma stilā ap 1867. gadu Kārlim Dorothezenam. Ēkā savulaik darbojās Embūtes pamatskola, kuru slēdza 2009. gadā.
Foto: Terēze Štube

Šobrīd jaunie saimnieki vēlas šo vietu padarīt pieejamu novada iedzīvotājiem un arī tā viesiem, iepazīstinot apmeklētājus ar Bakūzes muižas vēl neatklāto šarmu. Interesentiem iespējams pieteikties uz ekskursijām, kā arī naktsmājām.

Koordinātas: 56.4915 21.8964

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!