Brīvdienu maršruts: ko aplūkot un izbaudīt Siguldā  (1)

Svētku laukums ir siguldiešu svinību vieta, kurā pulcējas vērienīgākie pilsētas pasākumi. No skatu vietas, kas izveidota Svētku laukuma nomalē jeb "pasaules malā" paveras elpu aizraujošs skats uz Gaujas senleju un upes labajā krastā esošo Krimuldas muižu. Tā ir arī lieliska vieta fotogrāfijām pie Latvijas mīlētākās pilsētas – Siguldas ikoniskā logo "S!".

Savukārt skatu laukuma kreisajā pusē ir starptautiski sertificētais kalnu slēpošanas centrs – Pilsētas trase. Šis ir laiks, lai nodotos ziemas priekiem, slēpojot vai braucot ar snovborda dēli. Siguldas pilsētas trasē katru gadu norisinās FIS kausi kalnu slēpošanā, pulcējot spēcīgākos Latvijas un Baltijas kalnu slēpotājus.

Svētku laukuma promenāde ved tālāk līdz Siguldas vagoniņam. Šogad atzīmēta 50. jubileja, kopš Gaujas abus krastus savieno šis Baltijā unikālais transporta līdzeklis 42 metru augstumā. Lieki atgādināt, ka elpu aizraujoši skati baudāmi visā vairāk nekā kilometru garajā braucienā.

Ja ar vagoniņu esi jau izvizinājies un vēlies doties tālāk kājām – dodies pa Siguldas lejām raksturīgajām kāpnēm līdz tiltam pār Gauju, kuru šobrīd rotā gaismiņas, dodot iespēju unikālām fotogrāfijām krēslas laikā.

Uz Krimuldas muižas virzienu augšup pa nogāzi līkumus met senākais no diviem Latvijai unikālajiem serpentīna ceļiem Siguldā. Pirmo reizi Krimuldas serpentīna ceļš labiekārtots 1862. gadā, gatavojoties Krievijas cara Aleksandra II vizītei. Serpentīns ļauj izjust vēstures atmosfēru ceļā no Gaujas senlejas uz Krimuldas pilskalnu.

Turpinot pastaigu maršrutu augšup kalnā, iespējams nonākt Krimuldas muižā, kur saglabājies unikāls muižas komplekss ar pārvaldnieka māju, ratnīcu, klēti, kalti un Šveices māju ar izteiksmīgiem un unikāliem kokgriezumiem. Muižā valda veldzējošs miers, senatnes aura un piedzīvojumu gars. Kā papildinājums muižas apskatei, tiek piedāvāta iespēja iepazīt vietējo vīna darītavu un degustēt muižas darinātos vīnus no ogām un ziediem.

Tālāk dodies gar vēsturisko muižas Mednieku namiņu uz Velnalas pusi. Velnalas klinšu atsegums ir 250 metrus garš un ap 15 metrus augsts. Tas sācis veidoties pirms aptuveni 10 tūkstošiem gadu devona laikmetā, taču zināmā mērā veidošanās notiek vēl joprojām.

Klintī astoņus metrus virs Gaujas līmeņa atrodas pati Velnala. Tā arī sākusi veidoties vairāk nekā pirms 10 tūkstošiem gadu upes sāniskās erozijas un tagad izzuduša pazemes avota kopdarbības rezultātā. Intensīva alas veidošanās beigusies pirms pieciem gadu tūkstošiem, kad Gauja jau tecēja pirmās terases līmenī.

Turpinot soļot pa sniegoto taku uz priekšu, pēc pāris metriem paveras skats uz trošu tiltu. 1979. gadā būvētais tilts dāvā pasakainu skatu vietu uz Velnalas klintīm un Gauju. Pa vanšu konstrukcijas tiltu jāšķērso Gauja un jādodas tālāk iepazīt otru krastu.

Dodoties pa ceļu augšup, iespējams nonākt pie slēpošanas centra "Fischer" un saldētajām distanču slēpošanas trasēm, kas mainīgajos laikapstākļos spēj saglabāt sniega segumu un nodrošināt ilgstošu iespēju slēpot. Šeit pieejama slēpju un inventāra noma, kā arī sauna, lai sasildītos. Atgriežoties no slēpošanas trases uz Gaujas pusi, iespējams nonākt pie Ķeizarskata.

Viena no ikoniskajām skatu vietām, kas atklāj skatu uz Gaujas upes varenajiem līkumiem –Ķeizarskats. Šeit var aplūkot plašu panorāmu un saskatīt gan Turaidas pili, gan Siguldas bobsleja un kamaniņu trasi. Ķeizarskatā izvietota romantiska "sēnīte" mazai atpūtas pauzei. No Ķeizarskata aizvijas takas lejup uz Gaujas krastu.

Siguldas kā starptautisku sacensību norises vietas vārds pašlaik izskan vēl nebijušā mērogā – Sigulda kopā ar Stokholmu kandidē uz 2026. gada ziemas olimpisko spēļu norises vietu. Jau pati iespēja, ka Sigulda var pretendēt uz šo titulu, liek justies gandarītam ikvienam Latvijas patriotam.