Foto: Imants Rancāns

Viesīte atrodas kultūrvēsturiskā Sēlijas novada vidū un senāk tur bija galvenā šaursliežu dzelzceļa mezgla stacija, tāpēc vietējie pelnīti savu dzimto pusi vēl joprojām sauc par Sēlijas sirdi. Ko tur apskatīt? Kopā ar Viesītes tūrisma punkta pārstāvjiem piedāvājam lieliskas idejas!

Viesītes vēsturiskais centrs

Pilsētas vēsturiskais centrs veidojies kā amatnieku un sīktirgotāju apmetne ap Āžu krogu. Apbūvi veidojis paugurainais reljefs un 19. gadsimta haotiskais ielu tīkls. Pirmā pasaules kara laikā vācu karaspēks Sēlijā izbūvēja šaursliežu dzelzceļu, galveno staciju un depo izveidojot tieši Viesītē, kas veicināja strauju tās attīstību. Par seno pilsētas nosaukumu, proti, Āžu miestu Stacijas laukumā vēl joprojām atgādina Āža skulptūra.

Foto: Muzejs "Sēlija"

Pilsētā noteikti pamanīsiet lielāko un greznāko apvidus lauku kultūras celtni – Viesītes kultūras pili. Ēku iesākta celt 20. gadsimta astoņdesmito gadu vidū un tās interjerā daudzas detaļas liecina par Atmodas laika tautisko romantismu.

Foto: Muzejs "Sēlija"

Raiņa ielā 14 atrodas Stradiņu ģimenes mājas, ko 1902. gadā cēlis Paula Stradiņa tēvs, un pie tās piestiprināta profesoram veltīta piemiņas plāksne. Raiņa ielas galā atrodas pilsētas vecākā ēka – Āžu krogs, celts ap 1840. gadu (šobrīd tur atrodas ugunsdzēsēju depo). No tā sākas Biržu iela, kurā saglabājies vēsturiskais bruģa segums.

Brīvības ielā 2 atrodas viena no vecākajām aptiekām Latvijā. To dibinājis aptiekārs Kārlis Osterhofs 1884. gadā. Saglabāts senais interjers, aplūkojami senāku laiku kases aparāti un drogu pudelītes.

Brīvības ielas galā var aiziet līdz Valeskalniņam, kas ir vienīgais valsts nozīmes aizsargājamais ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Viesītes novadā. Uz tā atrodas Viesītes Brīvības piemineklis un Viesītes Brīvības baznīca.

2019. gada tūrisma sezonā Viesītē tiks uzsākts jauns tūrisma pakalpojums – ekskursijas ar elektrobānīti gida pavadībā. Tur tiks gaidītas kompānijas līdz 14 cilvēkiem, lai nesteidzīgā braucienā iepazītu pilsētas vēsturisko centru un nozīmīgākos apskates objektus.

Ekspozīcija 'Paula Stradiņa skola'

Foto: Muzejs "Sēlija"

Ekspozīcija "Paula Stradiņa skola" izvietota vēsturiskajā Eķengrāves pagastskolā, kas iesvētīta 1881. gadā. Šeit skolas baznīcas telpā mācītājs Johans Stenders nokristījis nākamo profesoru Paulu Stradiņu, un te viņš mācījies pamatskolā. Profesora kabinetā skatāmi priekšmeti, kas stāsta par Paulu Stradiņu kā izcilu personību, gara aristokrātu, vienkāršu un atsaucīgu cilvēku. Tā kā ēka visos laikos kalpojusi kā mācību iestāde, lielākā daļa telpu nosauktas par klasēm vai kabinetiem – profesora Stradiņa kabinets, Vecā Stendera kabinets, Annas Brodeles literatūras klase, Kāpēča klase, Rokdarbu klase un Vēstures klase. Muzeja nodaļā apmeklētāji var ielūkoties arī Stradiņu ģimenes viesistabā, aplūkot dažādu laiku medicīnisko aprīkojumu Feldšerpunktā un skatīt aktuālās izstādes izstāžu zālē.

Īpašas izjūtas muzeja viesos raisa rada Annas Brodeles literatūras klase. Šajā telpā ir iespēja iepazīt padomju laika skolas iekārtojumu ar sīcošām lampām, iesēsties 50 gadus senos skolas solos un izmēģināt roku glītrakstīšanā ar spalvu un tinti.

Foto: Imants Rancāns

Vasaras sezonā pie muzeja var iepazīt ārstniecības augus "Veselības pēdā". Augu stādījums veidots pēdas formā, stādot katru augu noteiktā punktā, kas atbild par kādu no iekšējiem orgāniem. Izstaigājot līdzās esošo simtgades pīlādžu aleju, tā aizved līdz Mazā ezera krastam, kur ceļu var turpināt pa Mīlestības taku.

Koordinātas: 56.3483191, 25.5525115

Adrese: Paula Stradiņa skola, Viesītes muzejs "Sēlija", Peldu iela 2, Viesīte

Ekspozīcija 'Mazā Bānīša parks'

Foto: Muzejs "Sēlija"

Viesītes šaursliežu dzelzceļa mezgls ir atzīts par valsts nozīmes industriālo pieminekli un ir unikāls apskates objekts Latvijas mērogā. Šī ir vienīgā vieta Latvijā, kur apskatāma 600 milimetru dzelzceļa vēsture tās sākotnējā darbības vietā, stāsta Viesītes TIP pārstāvji. Šaursliežu dzelzceļu militāro kravu transportēšanai uzbūvēja vācu karaspēks 1915.–1916. gadā, bet pēc Pirmā pasaules kara to pielāgoja pasažieru pārvadāšanai. Mazā bānīša parkā apskatāma tvaika lokomotīve "ML–635", kas ražota 1918. gadā Berlīnē, un vienīgais Latvijā saglabātais dienesta vagons "Nr. 3637", kas izgatavots 1916. gadā.

Ekskursantiem ir iespēja ielūkoties lokomotīvju depo ēkā, bet vagonu depo ēkā var iejusties par dienesta vagona pasažieri vai uzņemt kopīgu foto ar muzeja mašīnistu Oskaru. Mazākajiem ceļotājiem patiks rotaļas ar spēļu vilcieniņiem, kamēr lielākie bērni var izlēkāt uz grīdas atzīmētās stacijas un dzelzceļa līnijas.

Foto: Muzejs "Sēlija"

Muzeja pārziņā ir septiņas vēsturiskās dzelzceļa depo ēkas. Bijušajā noliktavas ēkā izveidots Viesītes amatniecības centrs, kurā savus darinājumus piedāvā rokdarbu biedrība "Zīle". Kādreizējā depo kantora ēkā muzeja ekspozīcijas stāsta par Sēlijas dabu, etnogrāfiju un arheoloģiju. Turpat izvietots arī Viesītes novada tūrisma informācijas punkts, kurā var uzzināt par tālākajām ceļošanas iespējām Sēlijā un iegādāties Viesītes novada suvenīrus.

Koordinātas: 56.3421917, 25.5552034

Adrese: Mazā bānīša parks, Viesītes muzejs "Sēlija", A. Brodeles ielā 7, Viesīte

Skaistā Mīlestības dabas taka

Foto: Muzejs "Sēlija"

Mīlestības taka ir labiekārtota atpūtas vieta Viesītes pilsētā sporta, brīvā laika pavadīšanai un vides izziņai. Tā sākas pie Paula Stradiņa skolas un ved līdz estrādei Mīlestības saliņā – iecienītai atpūtas vietai jau kopš pirmās brīvvalsts laikiem. Mīlestības taka piedāvā iepazīt dumbrāja – pārmitrā platlapju meža tipa augu un dzīvnieku sugas. Rūpīgam vērotājam dumbrājs ir atklājumu pilna pasaule visos gadalaikos, sākot ar pavasarī plaukstošajiem ziediem, līdz pat ziemai, kad sniegā iezīmējas dzīvnieku pēdu raksti.

Takā ir labiekārtota atpūtas vieta Mazā ezera krastā un Draudzības kalniņā, no kura var novērot ūdensputnus. Viesītes Mazā ezera apkārtnē bieži novēroti bebri, ondatras, meža pīles, gulbji, purva ķauķi, meža zīlītes. Turklāt šos dzīvniekus var ieraudzīt pašā pilsētas centrā!

Koordinātas: 56.3488898, 25.5506291 (takas sākums)

Sunākstes baznīca un Stendera ābeces taka

Foto: Muzejs "Sēlija"
Sunākstes Evaņģēliski luteriskā baznīca ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis, kas celts ampīra stilā no 1827. līdz 1829. gadam. Atrodas 13 kilometrus no Viesītes Daudzevas virzienā. Kādreiz līdzās esošajai Sunākstes mācītājmuižai ir nozīmīga loma Latvijas kultūras vēsturē – tai ir cieša saistība ar Stenderu dzimtu, no kuras nākuši 15 latviešu draudžu mācītāji. No visiem zināmākais ir Gothards Frīdrihs Stenders (Vecais Stenders) – vācu tautības mācītājs, apgaismotājs, latviešu laicīgās daiļliteratūras iedibinātājs, izcilākais 18. gadsimta latviešu dzejnieks, valodnieks un izgudrotājs.

Pirmā koka baznīca celta 1570. gadā Kurzemes un Zemgales hercoga Gotharda Ketlera laikā. Vēlāk, kad Sunākstē sprediķojis Vecais Stenders un viņa dēls Jaunais Stenders, otrā Sunākstes draudzes baznīca uzcelta citā vietā apmēram 5 kilometrus uz ziemeļiem. Pēc tās nodegšanas 1816. gadā, jaunu mūra baznīcu 1827. iesāk celt pirmās baznīcas vietā netālu no mācītājmuižas. Mācītājmuiža izpostīta Pirmā pasaules kara gados un mūsdienās saglabājušās ēku drupas.

Aiz baznīcas atrodas Stenderu dzimtas kapi, kur atdusas piecas Stenderu paaudzes. Vecā Stendera kapu sedz Daugavas dolomīta kapakmens plāksne ar uzrakstu: "Sche aprakts G.F.Stenders LATWIS dzim. 1714 mirr. 1796 ar sawu gafpafchu ".

Ārpus kapsētas teritorijas atrodas vientuļš kaps, kuru grezno piemineklis – Baltais eņģelis. Šeit apglabāta Vārnavas muižkunga meita Angela fon Bēra, kura savu dzīvi beidza pašnāvībā nelaimīgas mīlestības dēļ.

2014. gada pavasarī par godu Vecā Stendera 300 gadu jubilejai izveidota Stendera ābeces taka. Tā iepazīstina ar "Bildu ābices" burtiem un pamācībām, kas attēlotas uz plāksnēm takas malās. Taka ir apmēram 300 metrus gara un ved līdz bijušās mācītājmuižas vietai.

Baznīcas apmeklējums no iekšienes vasaras sezonā jāpiesaka vismaz trīs dienas iepriekš, savukārt ieeja ir par ziedojumiem – eiro apmērā no personas.

Koordinātas: 56.4338549, 25.5220203
Adrese: "Ģederti", Viesītes pag., Viesītes novads
Kontakti: Dzintra Baltruna (draudzes priekšniece) +371 26785207

Saukas dabas parks

Foto: Muzejs "Sēlija"

Viesītes novads ir bagāts ar īpaši aizsargājamām dabas teritorijām – te atrodas septiņi dabas liegumi un viens dabas parks. Saukas dabas parkam, kas ir novada lielākā aizsargājamā teritorija, piešķirts arī "Natura 2000" statuss (Eiropas nozīmes aizsargājama dabas teritorija). Tas veidots, lai saglabātu Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvaļņa ainavu un biotopus.

Dabas parka centrālais objekts ir Saukas ezers – lielākais ezers Sēlijā un 15. lielākais Latvijā. Tā krastos vairākas labiekārtotas un publiski pieejamas peldvietas. Ap ezeru ved marķēts velomaršruts 26 kilometru garumā, kas pārsteigs ar skaistiem skatiem. Taču no velobraucējiem tas prasa arī fizisku piepūli, jo ceļā daudzviet ir stāvi un mazāk stāvi uzbraucieni.

Apkārtnes ainavu veido līkumainie grants ceļi, pauguri, dižkoki, novadam raksturīgas viensētas un vairāki izcili skatu punkti. Viens no tiem atrodas Ormaņkalnā – 167 metrus virs jūras līmeņa. Šajā Sēlijas paugurvaļņa augstākajā vietā atrodas skatu tornis, no kura paveras skats uz Saukas ezeru. Taču nav jābēdā tiem, kam torņos kāpt nepatīk – krāšņi skati redzami arī paliekot uz zemes.

Teritorija bagāta ar arheoloģiskajiem objektiem – kulta vietām, pilskalniem, senkapiem un kapsētām, un tādiem kultūrvēsturiskās ainavas elementiem kā novadam raksturīgās būvniecības tradīcijās veidotām viensētām, muižu apbūves ansambļiem, dievnamiem, ceļmalas krogiem, dzirnavām un citiem.

Saukas dabas parka biedrības lauku sētā "Bincāni" ir pieejama velonoma, distanču slēpju noma, laivu un katamarānu noma un citi lauku labumi, lai baudītu aktīvu atpūtu Sēlijā.

Koordinātas: 56.2603365, 25.5323818 (Ormaņkalna skatu tornis)

Kņāvu pilskalns

Foto: Muzejs "Sēlija"

Kņāvu pilskalns ar apmetni ir valsts aizsargājamais kultūras piemineklis. Atrodas Rites pagastā pie robežas ar Elkšņu pagastu netālu no Ķeveļu mājām. Tas ir savrups 20 metrus augsts grants kalns ar ļoti stāvām malām.

Pilskalnā atklātas pavardu vietas, nocietinājumu pēdas, keramikas lauskas, akmens cirvji, kas liecina par tā apdzīvotību jau pirms mūsu ēras. Pilskalns ir ļoti ainavisks. No tā paveras plašs skats uz Dienvidsusējas ieleju un apkārtni, kā arī tam tiek piedēvēta spēcīga enerģija. Pēc cilvēku atmiņā saglabātiem nostāstiem, Kņāvu pilskalnā esot nogrimusi baznīca, kā arī klīst runas, ka kalns spējot kliedēt mākoņus, bet lidmašīnas virs tā novirzās no kursa.

Kņāvukalns ir viens no 100 Latvijas pilskalniem, kuros 1998. gada septembrī tika pacelti Eiropas kultūras mantojuma karogi. Pilskalna austrumu pakājē novietots akmens ar tajā iegravētu uzrakstu "Kņāvu pilskalns".

Apceļojot pilskalnu, vērts izvēlēties atbilstošu apģērbu un apavus. Savukārt jāpatur prātā, ka Kņāvu pilskalns ir privātīpašums, tāpēc jārespektē saimnieku vēlmes.

Koordinātas: 56.2259555, 25.5315233

Stupeļu pilskalns un lielais akmens

Foto: Zemgales plānošanas reģions

Stupeļu pilskalns atrodas Rites pagastā – vien dažus kilometrus no Lietuvas robežas. Tas ir 30 metrus augsts paugurs, viscaur apaudzis kokiem. Kā pilskalnu 1882. gadā to reģistrēja Augusts Bīlenšteins.

Stupeļu pilskalns ir viens no lielākajiem sēļu pilskalniem – platība 3400 kvadrātmetru. Tā pakāji no visām pusēm apņem apmetne, kuras platība ir ap trīs hektāriem. Te agrākos laikos atrastās senlietas kādreiz glabājušās Kurzemes provinces muzejā. Iespējams, šī vieta bijusi kādas sēļu zemes centrs. Objekts ir valsts aizsargājamais kultūras piemineklis.

Apceļojot pilskalnu, izvēlieties atbilstošu apģērbu un apavus! Objekts nav piemērots lielajiem tūristu autobusiem.

Koordinātas: 56.1694831, 25.4658842 (pilskalns)

Kalna ziemeļrietumu pakājē atrodas Stupeļu akmens. Plaisains, apdedzināts granītakmens. Akmenim ir apgāztas piramīdas forma, tā virsma ir plakana un mērāma aptuveni 25 kvadrātmetros. Akmens garums 6,5 metri, platums 5,7 metri, augstums nogāzes pusē 2,7 metri, kalna pusē – 0,2 metri. Ap akmeni arheologa Ādolfa Stubava vadībā izdarīti arheoloģiskie izrakumi, atrastas vairākas senlietas, konstatēts māla klājums, kuru skaidro kā apmetnes un varbūt arī pilskalna iedzīvotāju kolektīvo ziedošanas vietu. Nezinātājam akmeni atrast būs sarežģīti.

Koordinātas: 56.1698611, 25.462228 (akmens)

Turpinot ceļu Lietuvas virzienā, pēc 2,3 kilometriem Kacītē var aplūkot Ilzu luterāņu baznīcu. Tā piederējusi Ilzu muižai (tagad Lietuvas teritorijā), iesvētīta 1844. gadā. Baznīca stipri cietusi Otrā pasaules kara laikā, taču saglābta ar vietējo ļaužu gādību.

Kafijas 'Alīda' ražotne

Foto: Jānis Cigelskis

Kafijas jeb kafejas ražotne "Alīda" atrodas Elkšņu pagasta centrā, kur iespējams aplūkot pašu ražošanas procesu no dabas labumiem – cigoriņiem, miežiem, rudziem, ozolzīlēm un burkāniem, kā arī pieejama degustācija un produkcijas iegāde. Pie kafijas tasītes vairāk raisās sirsnīgas sarunas par dzīves vērtībām, dzīvi laukos un labāko tumšā dzēriena recepti.

Uzņēmums dibināts 2009. gadā. Biznesa pamatā ir Jolantas Kovnackas no vecmāmiņas Alīdas pārmantotā kafejas recepte. Tā kā vecmāmiņa nākusi no Subates puses, šī pilnīgi noteikti ir Sēlijas garša. Laika gaitā tapušas kafejas "Alīda", "Paulīne", "Sēlija" un "Viesīte". Uzņēmums nodarbojas arī ar dārzeņu, augļu un ogu pārstrādi. Visas produkcijas ražošanā izmantotās izejvielas audzētas tuvējā apkārtnē un rudzi, no kuriem cep arī maizi, audzēti bioloģiskajā saimniecībā "Rimšāni".
2014. gadā kafejai "Alīda" piešķirta kultūras zīme "Latviskais mantojums". Zīme tiek piešķirta tiem lauku tūrisma uzņēmējiem, kuri saglabā un daudzina latvisko kultūras un sadzīves mantojumu, rādot to apmeklētājiem un nododot tālāk nākamajām paaudzēm. Ja ir vēlēšanās izjust īpašās kafijas garšu, apmeklējums iepriekš jāpiesaka.

Koordinātas: 56.2151794, 25.5814141

Adrese: ''Dzelmītes'', Elkšņu pagasts, Viesītes novads

Kontakti: +371 26582074

Zemnieku saimniecība 'Vilciņi'

Foto: Z/s "Vilciņi"

Zemnieku saimniecība "Vilciņi" nodarbojas ar dējējputnu audzēšanu. Saimniecībā, kas atrodas Saukas dabas parka teritorijā, strādā jau četras dzimtas paaudzes. "Vilciņos" audzē vairāk nekā 10 dažādu šķirņu putnus, trušus un ķiplokus.

Apmeklējums būs aizraujošs gan lauksaimniecības profesionāļiem, gan ģimenēm ar bērniem. Bērniem patiks izpētīt saimniecības dzīvi – aplūkot putnus, apraudzīt, vai vistas labi dēj olas, pabarot zosis ar kādu kārumu un izpētīt inkubatorus. Dažas vistas dēj pat zili zaļganas olas! Jaukām atmiņām var uztaisīt pašfoto ar cālēniem vai kopīgu ģimenes fotogrāfiju kviešu laukā.

Saimniekiem ir plašas zināšanas putnkopībā, ar kurām labprāt dalās citiem lauku saimniekiem, bet vērts likt aiz auss, ka apmeklējums iepriekš jāpiesaka.

Koordinātas: 56.280860, 25.471980

Adrese: ''Vilciņi'', Saukas pagasts, Viesītes novads
Kontakti:+371 29674966

Arvīda Žilinska dzimtās mājas

Foto: Viesītes novada pašvaldība
Profesors Arvīds Žilinskis (1905–1993) – tautā iemīļots komponists, pianists, pedagogs. Pārsteidzošs ir viņa komponista devums: ap pusotra tūkstoša visdažādākā apjoma skaņdarbi – baleti, operas, operetes, instrumentāli un vokāli instrumentāli skaņdarbi, solo, vokālo ansambļu un kora dziesmas, latviešu tautasdziesmu apdares.

Vērtības, ko komponists radījis, glabā viņa dzimtās mājas "Lejas Arendzāni" Saukā. Tur joprojām dzīvo mūzika – afišās, fotogrāfijās, klavierēs, darba galdā un lietās, kuras komponistam bijušas līdzās. Apmeklētāji var iepazīt vērtīgo kolekciju, klausoties komponista skaņdarbus. Ceļotājus priecēs arī neparastā lauku sētas arhitektūra un zaļais dārzs.

Katru gadu komponista dzimtajās mājās tiek rīkots koncerts "Dziesmotā diena Saukā", kurā autora skaņdarbus atskaņo Sēlijas mūzikas skolu audzēkņi.

Apmeklējums jāpiesaka vismaz trīs dienas iepriekš, savukārt ieeja par ziedojumiem – 1 eiro no personas.

Koordinātas: 56.276082, 25.500135

Adrese: "Lejas Arendzāni", Saukas pagasts, Viesītes novads
Kontakti: +371 26283490 (Saukas bibliotēkas vadītāja Velta Lāce)

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!