Foto: Skrīveru TIP arhīvs
Skrīveri atrodas Daugavas labajā krastā, aptuveni 80 kilometru attālumā no Rīgas, Daugavpils virzienā. Tā ir lieliska vieta, kur atpūsties no steidzīgās ikdienas un iepazīt kaut ko jaunu. Idejas, ko šajā pusē apmeklēt, "Tūrisma Gida" lasītājiem piedāvā Skrīveru tūrisma informācijas punkta (TIP) pārstāvji.

Skrīveru novads lepojas ar dabas bagātībām, vērienīgu kultūrvēstures un literāro mantojumu, darbīgajiem uzņēmējiem un iedzīvotājiem, kas gadu gaitā devuši lielu ieguldījumu Skrīveru novada attīstībā. Viens no pazīstamākajiem novadniekiem ir rakstnieks Andrejs Upīts, kurš daudzos savos darbos varoņu prototipus un norises vietas atradis tieši šajā pusē, pastāstīja Skrīveru TIP pārstāvji. Šeit atrodas arī rakstnieka memoriālā muzeja filiāle, ko ieskauj viņa stādītais dārzs.

Skrīveriešu lepnums ir Dendroloģiskais parks, kas ir unikāls Eiropas nozīmes dabas vēstures piemineklis. Savukārt dabas veidojumu skaistums Skrīveros tapis, pateicoties krāšņajam reljefam – vietējās nozīmes pauguriem, senatnīgajām tērcītēm un ieplakām. Interesanti ir savdabīgie nosaukumi – Putnu kalns, Erckalns, Sprūdu kalns, Mūrniekkalns, Kumeļkalns, vai upītes – Brasla, Maizīte, Dīvaja, Pulksteņupīte.

Daļa Skrīveru novada teritorijas – no Aizkraukles pilskalna līdz Dīvajas ietekai Daugavā – iekļauta Daugavas ielejas dabas parkā, un šeit atrodas nozīmīgi dabas liegumi. Viens no tiem ir lielā susura mikroliegums. Lielais susuris ir aizsargājams dzīvnieks, kas sastopams divās vietās Latvijā, un viena no tām ir Skrīveri.

Turpinājumā daži no ievērojamākajiem apskates objektiem šajā pusē!

Kraukļu akmens

Foto: Skrīveru TIP arhīvs

Kraukļu akmens ir sena kulta vieta pie Kraukļupītes. Akmens ir 3,9 metrus garš, 3,8 metrus plats, un divus metrus augsts. Akmenī iekalta dziļa V veida rene un caurums. Akmens nav iegrimis purvainajā augsnē, bet balstās uz citu akmeņu klājuma – atbalsta konstrukcijas.

1974. gada arheoloģiskajos izrakumos pie akmens atrastas senlietas, savukārt dažādos nostāstos minēts, ka arī zem akmens ir noslēpta manta – zviedru kara laikā aprakta naudas kase.

Ezoterisko uzskatu piekritēji domā, ka šeit ir mākslīgi izveidota akmeņu sistēma un tajos ir saskatāmas vismaz 28 dažādas zīmes.  

Aizkraukles pilskalns

Foto: Skrīveru TIP arhīvs

Aizkraukles pilskalns jeb Augstie kalni (arī Kraukļu kalni, Batarejas) atrodas Daugavas labajā krastā pie Ašķeres upītes ietekas un paceļas aptuveni 40 metrus virs Daugavas līmeņa un 67 metrus virs jūras līmeņa.

Pilskalnam ir divi plakumi jeb virsotnes līdzenās daļas – viens mazāks austrumos, otrs – divreiz lielāks rietumos. Pilskalnā dzīvojuši lībieši (līvi). Izrakumi liecina, ka šeit bijusi sena tirdzniecības vieta. Pie Ašķeres upītes ietekas atradusies osta. Savukārt pilskalna pakājē starp pilskalnu un Daugavu atradusies Aizkraukles senpilsēta ar seno Aizkraukles baznīcu, kas darbojusies līdz 17. gadsimta vidum. Teiku par Aizkraukles pili un Aizkraukļa meitu Spīdalu Pumpurs izmantojis eposā "Lāčplēsis" un Rainis lugā "Uguns un nakts".

Aizkraukles evaņģēliski luteriskā baznīca

Foto: Skrīveru TIP arhīvs

Aizkraukles evaņģēliski luteriskā baznīca ir arhitektūras piemineklis. Mūra baznīca uzbūvēta 1668. gadā, bet 1896.–1899. gadā pēc pārbūves ēka ieguva klasiskās gotikas elementus – augšup vērstas logu ailas un smailu torni.

Nostāsti liecina, ka 1943. gada pavasarī baznīcas tornī ietriekusies vācu lidmašīna, sašķiebjot torni un notriecot krustu. Baznīcā atrodas unikāla Annusa altārglezna "Kungs, palīdzi, mēs grimstam!". Tāpat baznīcā saglabājies 1935. gadā Liepājas drāšu fabrikā liets zvans. Baznīcā ir piemiņas plāksne Ziemeļlatvijas armijas virspavēlniekam pulkvedim Jorģim Zemitānam, kurš 1873. gadā dzimis Skrīveros.

Skrīveru dendroloģiskais parks

Foto: Skrīveru TIP arhīvs

Skrīveru dendroloģiskais parks ir unikāls Eiropas dabas vēstures piemineklis. Sešpadsmit hektāru platībā, kas iedalīti 19 floristiski ģeogrāfiskos apgabalos, Skrīveru muižas īpašnieks Maksimilians Siverss kokus ieaudzēja no sēklām, kas tika ievāktas to dabiskajā izplatības apgabalā visā pasaulē.

Tas bija pirmais tāda plaša mēroga eksperiments Baltijā. Mūsdienās parkā var apskatīt vairāk nekā 250 dažādu introducēto, svešzemju koku un krūmu sugu, no kurām 33 ir pasaules retumi. Parkā ir saglabājušās pils kāpnes, akmens kāršu galdiņš, tējas terase, strūklaka un pils sētas drupas.

Latviešu tradicionālo mūzikas instrumentu ekspozīcija

Foto: Skrīveru TIP arhīvs

Kopš 2018. gada rudens biedrības "Skaņumāja" telpās Krapes pagastā ir aplūkojama tradicionālo mūzikas instrumentu ekspozīcija. Šeit var iepazīties ar pēdējo 100 gadu laikā Latvijā izgatavotajiem un spēlētajiem instrumentiem, izsekot to attīstības ceļiem, paklausīties to skaņās vai arī mēģināt pašiem tās izvilināt no senajiem skaņu rīkiem.

Ekspozīcijā skatāmās kokles, cītaras, dažādu sistēmu ermoņikas, vijoles, mandolīnas un citi gan ievestie, gan vietējo amatnieku darinātie instrumenti, kas uzskatāmi atspoguļo muzicēšanas tradīciju daudzveidību, laika gaitā notikušās pārmaiņas, novadu atšķirības.

Skrīveru dabas takas

Foto: Skrīveru TIP arhīvs

Spīdalas taka ir 400 metrus gara taka, kura vijas gar Ašķeres upītes abiem krastiem. Tā savieno Rīgas–Daugavpils šoseju ar Aizkraukles pilskalnu, no kura paveras gleznains skats uz Sēliju. Ašķeres upītes dziļajā un akmeņainajā gravā mājo reta dzīvnieku suga – lielais susuris, saukts arī par miega peli. Te atrodas lielo susuru mikroliegums.

Laimes lāča taka ir 800 metrus gara un apvij visu Kalnamuižas ezeru. Ezerā ir divas mākslīgas saliņas, uz kurām var tikt pa diviem tiltiņiem. Vakarā stundās ieslēdzas saliņu un ezera apkārtnes krāsains māksliniecisks izgaismojums. Ezera krastā atpūtai iekārtota lapene un ugunskura vieta ar grilu.

Sūnu taka ir 800 metrus gara un saistās ar Andreja Upīša darbu "Sūnu ciema zēni". Ejot pa taku, var sastapt kokā veidotas sūnciemiešu figūras. Esi vērīgs, uzmanīgs un sapratīsi, kas ir laime, dzīvotprieks un gandarījums par darbu. Takas sākuma un beigu posmā ir Kalnamuižas ezers, kas Upīša stāstā ir Apaļais ezers.

Interesanta būs arī Ezera taka, kas ir aptuveni 400 metrus gara un savieno Kalnamuižas ezeru ar Vidusstigu.

Skrīveru garša

Foto: Skrīveru TIP arhīvs

Sajust vēstures elpu un bērnības garšu vecākajā konfekšu "Gotiņa" ražotnē visā Ziemeļeiropā? Tad noteikti jādodas ekskursijā uz Skrīveru pārtikas kombinātu, kur top pašas gardākās gotiņkonfektes jau 60 gadus. Tur interesentiem tiek stāstīts un rādīts būtiskākais, kā arī dota iespēja pašiem izmēģināt spēkus konfekšu ietīšanā.

Skrīveru pārtikas kombināts ir viens no vecākajiem uzņēmumiem Skrīveros, dibināts tālajā 1956. gadā. 1957. gadā Skrīveru pārtikas kombināts Skrīveros pirmais Latvijā sāka ražot leģendāro piena konfekti "Gotiņa". Šeit var iepazīties ar "gotiņpapīrīšu" kolekciju "Gotiņas muzejā", kā arī iegādāties svaigas gotiņkonfektes.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!