Kurzemes piļu un muižu iepazīšanu var sākt no Saldus novada. Vadakstes pagastā apskatāma Vadakstes muiža, kas atrodas vietā, kur kādreiz bijis zemgaļu pilskalns. Mūsdienās redzamā klasicisma stilā veidotā ēka tikusi celta 1914. gadā un kopš 1923. gada tur atrodas skola. Šīs kungu mājas stāsts ir ļoti romantisks, jo tā tikusi būvēta par godu barona Paula fon Bistrama kāzām.
Garām nedrīkst palaist arī Jaunauces pili Jaunauces pagastā, kas tapusi 19. gadsimta sākumā un celta ampīra stilā. Pagājušā gadsimta sākumā tika atjaunoti pils interjeri, kas daļēji ir saglabājušies arī līdz mūsdienām. Pilī ir apskatāma septiņu 19. gadsimta krāšņu kolekcija, un šobrīd Jaunauces pilī ir iekārtota pamatskola. To ieskauj skaists, 7,7 hektārus plašs angļu stila parks ar dažādiem svešzemju kokiem un krūmiem.
Vizuāli ļoti neparasta ir Rubas pagasta Reņģes muiža. Tā celta 19. gadsimta beigās, franču baroka stilā ar atsevišķiem dekoratīviem elementiem no neorenesanses stila. Visas muižas mājas celtas Vadakstes upes tuvumā un turpat netālu atrodas arī Lietuvas robeža. Šobrīd muižas telpās atrodas Rubas pamatskola, tomēr šeit var arī pārnakšņot un pat izbaudīt pankūku un maizes cepšanu muižas krāsnī. Reņģes muižai apkārt saglabājies 19. gadsimtā veidotais 42,5 hektārus lielais muižas parks.
Tālāk virzoties uz Liepājas pusi, ir jāiegriežas Aizputes novada Cīravas muižā. Tā tikusi celta 1752. gadā kā medību pils un 19. gadsimta sešdesmitajos gados tika pārbūvēta neogotiskajā stilā. 20. gadsimta pirmajā pusē te atradās Meža skola, bet pēc tam šīs telpas tika izmantotas Cīravas Lauksaimniecības arodvidusskolas vajadzībām. Tagad gan muiža stāv neizmantota un ap sevi rada nelielu romantikas un mistikas auru.
Pāvilostas novada Vērgales pagastā atrodams skaists klasicisma stila darbs - Vērgales muiža. Galvenā kungu māja tika celta 18. gadsimtā un šobrīd tajā atrodas Vērgales pamatskola. Joprojām tiek izmantotas arī citas muižas ēkas: kalpotāju ēkā izveidota bibliotēka, klētī - kultūras nams, un muižas pārvaldnieka dzīvoklī atrodas pagasta pārvalde.
Aizputes novada Lažas pagastā ir jāiebrauc Apriķu muižā, kas jau vairākus gadus tikusi atzīta par Latvijas viesmīlīgāko muižu. 18. gadsimtā celtajā baroka stila ēkā šobrīd atrodas Apriķu pamatskola un Apriķu novada muzejs.
Virzoties uz Kuldīgas pusi, jāapskata jūgendstilā celtā Pelču muiža, kas pavisam noteikti ir viena no Kurzemes apslēptajām pērlēm. Sarkanīgā muiža tika būvēta 20. gadsimta sākumā un jau 1922. gadā tika pielāgota skolas vajadzībām. Skaisto muižu ieskauj arī 9,2 hektārus liels ainavu parks.
Neoklasicisma stilu var baudīt arī Īvandes pagasta elegantajā Īvandes (Lielīvandes) muižā. Mūsdienās redzamā muiža tikusi celta 19. gadsimta otrajā pusē. 1905. gadā tā tika nodedzināta, tomēr laika posmā no 1912. līdz 1913. gadam Īvandes muiža tika atjaunota. Šobrīd tajā atrodas viesu nams.
Tālāk ceļš ved uz Padures pagasta Padures muižu. Kungu māja tikusi veidota ampīra stilā un tiek uzskatīts, ka tā celta ap 1840. gadu. Līdz mūsdienām tā ir saglabājusi savu oriģinālo veidolu. Muižu ieskauj 2 hektārus plašs parks un augļkoku dārzs. Starp citu, Padures muiža šobrīd meklē savus jaunos īpašniekus!
Ventspilī, protams, nedrīkst palaist garām Livonijas ordeņa pili. Tās vecākā daļa ir pils tornis, kas celts 13. gadsimtā. Livonijas ordeņa pils periodiska celtniecība turpinājās vēl līdz 16. gadsimtam. 1659. gadā to nopostīja zviedru karaspēks, tomēr neilgi pēc tam pils tika atjaunota. 19. gadsimta sākumā Livonijas ordeņa pili pārbūvēja ampīra stilā. Savulaik šeit atradās evaņģēliski luteriskā baznīca, pareizticīgo baznīca, valsts pārvaldes iestādes un pat cietums. 1997. gadā tika sākti pils restaurācijas darbi un tā beidzot ieguva to spožumu, kādu mēs redzam šodien. Šobrīd Livonijas ordeņa pilī atrodas Ventspils muzejs un tā ir kļuvusi par kultūras notikumu centru.
Braucot tālāk uz Talsu pusi, ir jāiebrauc Dundagas novadā, lai apskatītu Dundagas pilsmuižu. Tās celtniecības pirmsākumi meklējami jau 13. gadsimtā, kad tā tika veidota uz mākslīgas salas. 17. gadsimtā Dundagas pils tika pārbūvēta par muižas kungu māju. Pils savā mūžā ir daudz ko pieredzējusi, jo tā divas reizes ir nodegusi un vairākas reizes tikusi atjaunota un pārbūvēta. Šo pili apvij arī teiksma par Zaļo jumpravu, kas bijusi barona māsa vai dārznieka meita. Viņa esot slepus vērojusi rūķīšu kāzas un par sodu tikusi iemūrēta kambara sienā. Tieši tādēļ šai jaunajai meitai bija nolemts uz mūžu spokoties Dundagas pilī. Šobrīd pilī iekārtota mākslas un mūzikas skola, ekspozīcijas, un te ir arī iespēja pārnakšņot un varbūt pat vaigā skatīt pašu Zaļo jumpravu.
Dalies savā ceļojumu pieredzē ar citiem "Delfi Ceļojumi" lasītājiem! Sūti stāstus un foto uz celojumi@delfi.lv!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
