Atzīmējot jaunā Rīgas Centrāltirgus Gastronomijas paviljona atklāšanu, Latvijas Valsts vēstures arhīvs aicina ielūkoties dokumentos un fotogrāfijās par Centrāltirgus tapšanu. Gastro paviljona oficiālā atklāšana paredzēta 9. februārī.
Pilsēta Rīga vēsturiski radusies kā tirgošanās vieta – tirdzniecība ir tās spēks un ienākumu avots. Viduslaikos tirgus atradies uzreiz pie ostas, Alberta laukumā, pēcāk – Rātslaukumā, bet tad ilgus gadsimtus tirgotāju būdas, andelmaņi un citi tingeltangeļi bija iekārtojušies Daugavmalā. Kad tur kļuva par šauru un netīru, pilsētas tēvi sāka domāt par tirgus pārcelšanu citur. Jau 1909. gadā Rīgas pilsētas vadība izteicās saistībā ar nepieciešamību ierīkot centrālo tirgu. Tomēr visu izjauca karš un šie plāni tā arī netika realizēti līdz Latvijas neatkarības pirmajiem gadiem. 1922. gada 28. decembrī Rīgas dome pieņēma lēmumu par centrālā pilsētas pārtikas tirgus ierīkošanu un celtniecību. Šī ideja un tās virzīšana pieder Rīgas pilsētas valdes tirdzniecības daļas vadītājam Klāvam Lorencam. Plāns bija izveidot vizuāli un funkcionāli vienotu tirgu – centrālo tirgu, jo līdz tam pilsētā bija visai daudz sīku, specializētu andeles vietu.
Lai arī notika projektu konkurss un tirgus vizuālā risinājuma variantus iesniedza daudzi slaveni arhitekti, tos tomēr neapstiprināja. Visbeidzot tirgus projekts tika izstrādāts pilsētas arhitekta Pāvila Dreimaņa vadībā (inženieri Isajevs un Tolstojs, kā arī arhitekts Pavlovs). Tika pieņemts lēmums par interesantu, vērienīgu un ļoti saimniecisku risinājumu – nevis visas būves celt no jauna, bet tirgus ierīkošanai no valdības par dažiem miljoniem tolaik vēl Latvijas rubļu atpirkt Pirmā pasaules kara laikā ķeizariskās Vācijas armijas Vaiņodē izbūvētos dirižabļu (cepelīnu) lidostas angārus. Tie vairs netika izmantoti un citādi, visticamāk, būtu aizgājuši bojā. Tā teikt, divi zaķi ar vienu šāvienu. Darījums tika noslēgts 1923. gada 11. martā. Tirgus būvniecības realizācijai izveidoja Tirgus būves biroju, par kura vadītāju 1924. gadā iecēla inženieri Vasiliju Isajevu.
Jāpiebilst, ka vācu celtās būves bijušas pat vēl iespaidīgākas – katra angāra augstums bija 37,4 metri, platums 47,2 metri, garums 240 metri, bet Rīgā atvestie un uzceltie tirgus angāri ir 18 metrus augsti. Tādēļ bija nepieciešami ļoti precīzi aprēķini un iespaidīga tehnika, lai visu pārvestu un uzceltu no jauna Rīgā.
Bijusi arī neveiksme, kam ar interesi sekoja tā laika prese. Ēriks Hānbergs savā grāmatā par Centrāltirgu citē tehniskos dokumentus par angāru nojaukšanu: "Firma ("Stars") nebija vispār paredzējusi metālu pārpūles iespējas priekšdarbos. [..] Piepeša troses atbrīvošanās izsauca stipru sašķobīšanos visā konstrukcijā un otru vēl stiprāku grūdienu, caur ko pussekcija iebruka angāra iekšpusē." Cietuši arī vairāki strādnieki. Tomēr, lai arī būvniecības laikā vairākkārt apsīkusi nauda, minētais bijis vienīgais gadījums, kad kaut kas nogājis greizi nepareizu aprēķinu dēļ. 1926. gadā konkursā par tiesībām nojaukt otro angāru un uzstādīt četrus paviljonus uzvarēja Vācijas firma "B. Zeiberts" (B. Seibert) no Zārbrikenes, kura bija piedalījusies angāru celtniecībā, raksta Latvijas Nacionālais arhīvs.
Visai iespaidīgi, ja ņem vērā, ka būvdarbos dažbrīd vienlaikus bija iesaistīti pat 500 cilvēki. Tirgus izbūve aizsākās 1924. gadā ar pilsētas kanāla krasta nostiprināšanas darbiem, vēlāk izbūvēja jaunu tiltu pār kanālu, jaunu dzelzceļa atzarojumu un estakādi. 1925. gadā uzsāka angāru nojaukšanu Vaiņodē, un līdz 1926. gadam bija uzbūvētas tirgus paviljonu metāla konstrukcijas.
Sākotnēji bija iecerēts būvēt divas tirgus halles, tomēr vēlāk tika nolemts būvēt paviljonus. To mūru sienu un jumta celšanu uzticēja latviešu būvuzņēmējiem L. Neiburgam un A. Erdmanim.
Naudas trūkuma dēļ 1926. gadā to gan pārtrauca, bet tad pēc diviem gadiem atkal ķērās klāt. 1930. gada novembrī varēja svinīgi atklāt tirgu, paziņojot, ka Daugavmalā tirgotāji vairs netiks ielaisti.
"Tēvs stāstīja, kā palīdzējis savam tēvam Kārlim Feldmanim rēķināt un projektēt metāla arku celtniecību Centrāltirgus angāriem, kuru veidošanas būvdarbus vadījis viņa tēvs. Tās turas vēl šodien. Kārlis Feldmanis bija stratēģisku objektu inženieris," "Turisma Gids" pastāstīja inženiera mazmeita Aina Bikava. Feldmanis vadīja būvdarbus arī Liepājā zemūdeņu piestātņu būvniecībā, Rīgā tagadējās SEB bankas pagrabos esošo seifu būvniecībā, kur vēl nesen tika vadītas ekskursijas, un citas labas lietas Latvijai. "Arvien, skatot Rīgas Centrāltirgus paviljonus, domāju par savu vectēvu Kārli Feldmani, kura vecāki Marija un Jānis Feldmaņi pārdeva restorānu "Metropole" Rīgā, lai apmaksātu sava 1865.gadā dzimušā dēla Universitātes izglītību militāro un stratēģisko būvju inženierzinātnēs. Diemžēl vectēva dzīves pavediens beidzās Biķernieku meža masu kapos," piebilst Aina Bikava.
1930. gadā notika tirgus atklāšana.
Vairāk par tirgus vēsturi un mūsdienu notikumiem lasi šeit.
