Ceļojums laikā: kādreizējās atpūtas vietas Ventspils Vasarnīcu ielā
Foto: Ventspils muzeja krājums

Ventspils muzejā Livonijas ordeņa pilī iekārtotā izstāde "Vasarnīcu iela" iepazīstina ar šīs ventspilniekiem nozīmīgās ielas ēkām, dzimtu vēsturēm un arī atpūtas vietām. Ventspils muzeja Vēstures nodaļas vadītāja Stella Lindenberga izpētījusi, kādi zīmīgi pieturas punkti Vasarnīcu ielā reiz bijuši un saglabājušies cauri laikiem. Kā Esplanāde pārtop 1. maija laukumā, kā krogi pārtop bufetēs un kur uzceļ pieminekli kosmonautam Jurijam Gagarinam? Par to turpinājumā!

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Zvejnieku krogi

Tā tos sauc tautas valodā. Ar oficiālo nosaukumu "bufete" vairāki tādi tiek atvērti 1950. gadu sākumā.

1946. gadā dibināts zvejnieku artelis "Sarkanā bāka". Zvejnieku darba ikdiena sākas un beidzas Ostgalā. Ņemot to vērā, šeit un arī Vasarnīcu ielā tiek atvērtas vairākas vietas, kur katrā laikā var dabūt iedzert un uzkost.

1952. gadā priedēm apaugušajā Vasarnīcu un Kroņa ielas stūrī, ar fasādi pret Vasarnīcu ielu, uzceļ koka celtni – bufeti, kuras priekšā pāris galdiņu, var nopirkt grādīgos dzērienus un uzkožamos. Drīz šī vieta iegūst nosaukumu "Betlēme". Varbūt tāpēc, ka pēc piedzeršanās te atkal augšāmceļas un dodas mājup? Pēc kāda laika skats ar piedzērušiem ielas malā pilsētas iedzīvotājiem liekas pārlieku piedauzīgs, un krogu, kas būvēts tā, lai būtu viegli pārvietojams, ievelk dziļāk priedēs.

Gandrīz pa diagonāli pretī, Lielā prospekta un Vasarnīcu ielu stūrī, atradās tā saucamais Garais krogs – pagara, zaļi krāsota koka ēka ar fasādi pret Vasarnīcu ielu. 1972. gadā tajā vietā uzstādīts piemineklis pirmajam padomju kosmonautam Jurijam Gagarinam. Vēlāk šai ēkā iekārto pārtikas veikalu. Bet kroga ēka sākotnēji bijusi Raizona muižiņas ēka, par ko pastāstīts arī turpinājumā. Muižiņa un tās zeme 1921. gadā nonāk pilsētas teritorijā un pilsētas pašvaldības īpašumā.

Vasarnīcu un Jūras ielas krustojuma tuvumā bija Zaļais kiosks un Baltais kiosks, kuros bez degvīna var dabūt arī konfektes, limonādi, papirosus un cigaretes, vasarā arī saldējumu. Šie kioski nav saglabājušies.

Visas šīs tirdzniecības vietas bija zvejnieku arteļa īpašumā, tā kā kaut ko no zvejniekiem izmaksātajām tiem laikiem lielajām algām tas dabū arī atpakaļ.

1954. gadā Vasarnīcu un Līvu ielas stūrī tiek atklāts restorāns "Baltika" – tas jau ir tolaik lepnākais krogs pilsētā.

Esplanāde

Nosaukumu "Esplanāde" laukumam starp Vasarnīcu, Jūras, Puškina un Rīgas ielām pilsētas valde piešķir 1930. gadā. Ventspilnieki šo nosaukumu lieto sen pirms oficiālās nosaukuma došanas, jo vēsturiski tā arī ir Esplanāde – militāri stratēģisks objekts, neapbūvējama josla starp nocietinājuma valni un Ventas krastu. Blakus esošais laukumiņš starp Jūras, Vasarnīcu, Puškina ielām un Lunaparku iegūst nosaukumu "Esplanādes apstādījumi".

Ceļojums laikā: kādreizējās atpūtas vietas Ventspils Vasarnīcu ielā
Foto: Ventspils muzeja krājums

Pēc Kārļa Ulmaņa valsts apvērsuma 1934. gada 15. maijā, laikam taču vadonības ideju iespaidā, šī vieta 1936. gadā iegūst nosaukumu – Vienības laukums, un tiek likvidēts nosaukums "Esplanādes apstādījumi". Vietas nosaukums mainās padomju, vācu un atkal padomju okupācijas gados: 1940. gadā – 1. maija laukums, 1941.gadā – Esplanāde, un pēc Otrā pasaules kara – atkal 1. maija laukums. Visos laikos šeit notikušas militārās parādes, propagandas pasākumi un attiecīgo valstu nozīmīgu dienu publiska atzīmēšana. 1989. gadā laukumam atdod tā senāko nosaukumu. Pie Vasarnīcu ielas var apskatīt senos nocietinājumus – Zviedru valni. Nocietinājumi veidoti Kurzemes hercogistes pastāvēšanas laika beigās – 18. gadsimtā. Toreiz Ostgala vietā pletās tukšs smilšu laukums, bet uz Ventas pusi – līdz pat 1970. gadiem neapbūvētā Esplanāde, kur pašlaik atrodas Ventspils pilsētas dome.

Gūtšmitu muižiņa

Gūtšmiti – sena un bagāta vācu patriciešu, tirgotāju dzimta, kam piederēja arī greznā savrupmāja Kuldīgas ielas galā. Dzimta uz ilgiem gadiem iznomā zemi starp Vasarnīcu ielu – Zviedru valni – Puškina ielu un Lielo prospektu. Muižiņas zeme tiek lauksaimnieciski izmantota līdz pat Pirmajam pasaules karam. Saimniecības ēka saglabājusies līdz 20. gadsimta vidum.

20. gadsimta 20. – 30. gados laukums pieder diviem īpašniekiem, laukumam tiek dots nosaukums "Lunaparks" (titulattēlā) – tātad, vieta atpūtai un izklaidei. Dažādi sporta un izklaides pasākumi, piemēram, balles tur šajā laikā arī notiek. Kādreizējā muižiņas ēkā darbojas bufete. 1950. gados šo teritoriju sāk apbūvēt. Muižiņu nojauc 1970. gados.

Raizona muižiņa

19. gadsimta sākumā un vidū bagātie vācu tirgotāji iznomā valsts zemes gabalus aiz pilsētas robežas un iekārto tur piepilsētas muižiņas. Līdz ar to šīs vietas vēl 20. gadsimta sākumā paliek neapbūvētas, vēlāk tās nonāk pilsētas teritorijā un vai nu tiek apbūvētas, vai izveidotas par publiskām pilsētnieku atpūtas vietām.

Raizona (Rezonga) muižiņas teritorija savulaik bija teritorija starp Vasarnīcu, Pētera, Katoļu ielām un Lielo prospektu. 20. gadsimta sākumā šo kokiem apaugušo laukumu sauc par Vārnu birzi. Otrs nosaukums – Klēvezāla gabals, acīmredzot pēc zemes gabala nomnieka uzvārda.

Ceļojums laikā: kādreizējās atpūtas vietas Ventspils Vasarnīcu ielā
Foto: Ventspils muzeja krājums

1921. gadā pēc pilsētas robežu ievērojamās paplašināšanas to iekļauj pilsētas teritorijā. 1923. gadā to īpašumā iegūst pilsētas valde. Teritoriju sāk iekopt, nosauc par Pilsētas parku un atver ventspilniekiem kā sarīkojumu vietu. 1930. gadā to pārdēvē par Atpūtas dārzu.

Ceļojums laikā: kādreizējās atpūtas vietas Ventspils Vasarnīcu ielā
Foto: Ventspils muzeja krājums

1930. gados Atpūtas dārzs tiek labiekārtots – uzbūvē estrādi ar sēdvietām, celiņu tīklu, deju grīdu un iekārto apstādījumus. Bijušās muižiņas ēka kalpo par bufeti līdz pat 20. gadsimta 50. gadiem.
Atpūtas dārzā notiek gan izklaidējoši pasākumi, gan plašāki tautas svētki, gan klasiskās mūzikas koncerti. 1930. gadu beigās ļoti populāri bija vasaras sezonā notiekošie simfoniskās mūzikas koncerti ar ievērojamu izpildītājmākslinieku piedalīšanos.

Arī padomju varas gados Atpūtas dārzā notiek dažādi kultūras pasākumi un padomju tradīciju svētki. 1968. gadā dārzu pārdēvē par Gagarina parku, 1972. gadā šeit uzceļ pirmā padomju kosmonauta Jurija Gagarina pieminekli. Laikiem mainoties, 1989. gadā šī vieta atgūst Atpūtas dārza nosaukumu, ko diemžēl 2001. gadā nomaina pret tagadējo – Bērnu pilsētiņa. Bērnu atrakciju parku atklāj 2000. gadā.

Tags

Ceļojums laikā Latvija Eiropa Ventspils
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form

Luminor biznesam