Ceļojums laikā: Kokmuiža, kur darīts slavens alus, bet filmēšanas laikā uzspridzinātas drupas
Foto: Kocēnu novada domes arhīvs

Kokmuiža pirmo reizi vēstures avotos minēta 1582. gadā, kad tā ietilpa Cēsu bīskapijas sastāvā. Kokmuiža tajā iekļauta ar it kā reizē celto Mūrmuižu. Abu nosaukumi veidojušies no celtniecībā izmantotajiem materiāliem – Mūrmuižai no mūra, bet Kokmuižai no koka. Greznā muiža reiz bijusi apkārtnes alus un siera ražošanas centrs, bet jau krietni vēlāk te uzņemtas spēlfilmas "Nauris" epizodes. 10. septembrī muižā svinēs svētkus.

Kokmuiža jeb Kokenhofa esot celta poļu laikos, teikts 1937. gadā izdotajā Kārļa Vanaga ceļvedī pa dzimto zemi. Tolaik tā ne tuvu nav bijusi tik lepna, kā tagadējā gaišā zaļibaltā muiža. Kungu māja bijusi vien koka ēka. 1622. gadā to savā īpašumā ieguva Zviedrijas valsts kanclers, diplomāts, grāfs Aksels Uksenšerns, kas bija varenā karaļa Gustava II Ādolfa un karalienes Kristīnes I uzticības persona. Tie bija savā ziņā gaišie zviedru laiki Vidzemē, kad tur atvērtas skolas.

1681. gadā muižu reducēja zviedru valdības vajadzībām un iznomāja bagātam Rīgas lieltirgotājam Reiteram, kurš to tālāk apakšnomā atdeva iepriekšējam muižas arendātoram (nomniekam) Cakarijam Kasparam Holdem. Iespējams, ka tieši viņa saimniekošanas laikā Kokmuiža piedzīvojusi savu pirmo pārbūvi – šo laiku raksturo 1688. gada 7. jūlijā veiktais Kokmuižas inventāra apraksts. Ap to laiku tur sākts brūvēt arī alus.

Ceļojums laikā: Kokmuiža, kur darīts slavens alus, bet filmēšanas laikā uzspridzinātas drupas
Foto: Hūna zīmējums "Tautas svētki Kokmuižā" . Kocēnu novada domes arhīvs

Tomēr attīstība nav bijusi ilga un 1702. gadā Kokmuiža nonākusi kara uguņu krustpunktā. Tās iemītnieki piedzīvojuši krievu uzbrukuma briesmas – nodedzinātas mājas, laupīti lopi, zirgi, labība un nogalināti cilvēki. Iespējams, ka tieši 1702. gadā nodedzināta arī Cakarijas Kaspara Holdes celtā Kokmuižas koka ēka. Jaunajā mūra celtnes veidolā Kokmuiža pārvērtusies 18. gadsimta sākumā. Par iespējamo ēkas izskatu var spriest, aplūkojot Kārļa Hūna 1855. gadā gleznoto ainu darbā "Kokmuiža pie Valmieras".

Ceļojums laikā: Kokmuiža, kur darīts slavens alus, bet filmēšanas laikā uzspridzinātas drupas
Foto: Kocēnu novada domes arhīvs

Pēc tam muižas saimnieki mainījušies vairākkārt. Ceturto reizi savu izskatu ēka mainījusi 19. gadsimta beigās. 1846. gadā Kokmuižu vairāksolīšanā par 154 000 sudraba rubļiem nopircis Holandes konsuls, Rīgas tirgotājs Johans Frīdrihs fon Šrēders. 1882. gadā pēc konsula nāves ģimene vienojusies, ka Kokmuižu mantos Šrēdera dēls – Teodors Šrēders. Muižas pārbūve jaunajā neobaroka izskatā, visticamāk, notikusi tieši Teodora Šrēdera saimniekošanas laikā, jo šis arhitektūras stils Latvijas muižu arhitektūrā ienācis vien 19. gadsimta beigās. Par muižas pārveidi liecina arī tas, ka Teodors Šrēders 19. gadsimta izveidojis angļu tipa parku pie Kokmuižas. Ēka ir izteikta vācu baroka iezīmju nesēja, Kokmuižas tēlu vairāk nekā fasāžu dekors noteica augstais mansarda jumts ar kupolveida izbūvi vidusdaļā. Savukārt fasāžu plastiskajā apdarē bez barokāliem motīviem jaušams spēcīgs neorenesanses iespaids.

Source info

Tūrismagids


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl