Ceļojums laikā: Krustpils pils, kur spokojas Brūnā dāma
Foto: Delfi kolāža

Iebraucot Jēkabpilī, noteikti nepabrauksiet garām Krustpils pilij, kas kopš 13. gadsimta uzticīgi pārrauga Daugavas krastus. Pils viduslaiku pagrabos iespējams dzirdēt noslēpumainos Brūnās dāmas smieklus. Izstāžu zālē un vārtu tornī var aplūkot mākslas izstādes, un no torņa skatu platformas var vērot pilsētas panorāmu.

Daugavas labajā krastā redzamā, staltā Krustpils pils viena no senākajām Latvijas pilīm. Tās pamatus 1237. gadā licis Rīgas arhibīskaps Nikolajs de Magdeburgs kā nocietinājumu ceļā no Rīgas uz Daugavpili. Toreiz tā bijusi vieta, kur gūt naktsmājas, sagādāt pārtiku un nomainīt zirgus tālajam ceļam. Hronikās pils pirmo reizi pieminēta strīda dēļ – bruņinieku ordenim, kas to patvaļīgi bija atņēmis bīskapam, tā 1318. gadā bija jāatdod vien atpakaļ Dieva kalpiem. Kā teikts 1937. gadā izdotajā K. Vanaga "Ceļvedī pa dzimto zemi", tad 1416. gadā ordenis no jauna ieņēmis Krustpili, kura tam uz 10 gadiem ieķīlāta. Vēlāk bruņinieki to tiešām ieguvuši īpašumā, un ap pili izveidojusies pilsētiņa.

Laikam ejot, pils vairākas reizes nopostīta, tāpēc senākās vēstures liecības saglabājušās pagrabstāvā, kur telpas sedz krusta velves. Tur laiks, šķiet, apstājies pirms vairākiem gadsimtiem.

Konkrētas pils liecības sākas ar 16. gadsimtu, kad 1585. gadā Polijas karalis Stefans Batorijs par kara nopelniem apbalvoja ar Krustpils muižu pulkvedi Nikolausu fon Korfu.

Ceļojums laikā: Krustpils pils, kur spokojas Brūnā dāma
Foto: no Krustpils pils arhīva

Pils savu līdzšinējo izskatu ir ieguvusi 19. gadsimta sākumā, kad pilī notikuši modernizācijas darbi. Ieejas vestibila ailas dekoratīvais rotājums ar augļu vītnēm un sievietes figūru katrā pusē liecina par tobrīd esošo historisma stilu un pils saimnieku vēlmi būt laikmetīgiem. No vestibila sienām pils apmeklētājus uzlūko 19. gadsimta otrajā pusē uzgleznotie Korfu un Rozenu dzimtas ģerboņi. Pils otrajā stāvā saglabājušies no ozolkoka paneļiem veidoti ēdamzāles griesti.

Šķiet, ka 20. gadsimts pilij bijis pilns ar pārsteigumiem. Bieži ne tiem labākajiem. Pirmajā pasaules karā krievi atkāpdamies to nodedzinājuši, bet Latvijas armija to ieņēmusi vien 1919. gadā. Vairāk nekā 300 gadus vienas dzimtas lolotā celtne 1921. gadā nonāca Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas rīcībā. Tad nu smalkā celtne uz septiņdesmit gadiem pārtapa par militāro objektu – sākumā pils telpās izvietots Latgales artilērijas pulks, bet pēc Otrā pasaules kara pili un muižas ēkas aizņēma Padomju armijas 16. tāllidojuma izlūkošanas aviācijas pulks. Kad armija iet pāri, daudz kas tiek iznīcināts. Tā noticis arī Krustpilī – gan Korfu dzimtas mantojums, gan kultūras liecības nākotnes paaudzēm pazuda nebūtībā.

Ceļojums laikā: Krustpils pils, kur spokojas Brūnā dāma
Foto: Padomju armijas istaba. Foto no Krustpils pils muzeja arhīva

Pēc neatkarības atgūšanas, pils atkal nonāca valsts īpašumā. Kopš 1996. gada Krustpils pilī atrodas Jēkabpils vēstures muzejs, pārņemot pils apsaimniekošanas un atjaunošanas darbus. Šajā darbā nav mazsvarīgu uzdevumu, jo plānots, ka ar katru atjaunoto pils telpu, mēbeli, rokturi un pakāpienu pamazām tā kļūtu par dubultnieci īstajai, vēsturiskajai celtnei.

Pils spoks – brūna dāma

Ceļojums laikā: Krustpils pils, kur spokojas Brūnā dāma
Foto: Foto no Krustpils pils muzeja arhīva


Kā jau ļoti senai pilij, arī šai ir savas tumšās un nezināmās lapas. Tādas, kas rada spoku stāstus un leģendas. Runā, ka pils klusumā soļus klaudzinot neredzams tēls. Varbūt saimnieciskās rūpēs iegrimusī istabene, ietērpusies brūnā linu kleitā, joprojām kārto savas lietas mums neredzamā pasaulē? Soļu raitā klaboņu, čukstu šalkas un durvju roktura sitieni. Lai cik mistiski tas skanētu, šīs izjūtas piedzīvojuši gan armijas drošsirdīgie vīri, gan muzeja darbinieki un apmeklētāji.

Muzejs, ko var apmeklēt ikviens

Ceļojums laikā: Krustpils pils, kur spokojas Brūnā dāma
Foto: no Krustpils pils arhīva


Šobrīd Krustpils pils ir atvērta apmeklētājiem septiņas dienas nedēļā. Pilī izveidotas ekspozīcijas, kur atspoguļota vēsture un tās liecības. Apmeklētājiem ir iespēja aplūkot viduslaiku pils pagrabus, uzkāpjot pils Vārtu tornī, palūkoties uz pilsētas panorāmu.

Radošai darbībai tiek piedāvātas izglītojošās programmas dažādām interešu un vecuma grupām. Tūristu grupām, ģimenēm, draugu kompānijām piedāvā muzejā uzkavēties ilgāk un izgatavot Krustpils pils sveci, ziepes no dabīgiem materiāliem vai nobaudīt baronu fon Korfu iecienītākās siera šķirnes.

Apmeklējot pili individuāli, ar ģimeni vai ar ārzemju viesiem, var izmantot audiogidu četrās valodās – latviešu, krievu, angļu un vācu. Pils Vārtu tornī uzstādītas trīs vebkameras, kas filmē apkārtnes skatu. Video var aplūkot Krustpils pils un Jēkabpils pilsētas mājaslapā: www.jekabpilsmuzejs.lv

Raksta tapšanā izmantota informācija no Krustpils pils arhīva, K. Vanaga grāmatas "Ceļvedis pa dzimto zemi. 1. daļa Vidzeme un Latgale", kā arī Latvijas Konversācijas vārdnīcas.

Tags

Ceļojums laikā Daugava (upe) Jēkabpils Krustpils Lasāmgabali Muzejs

Comment Form