Ceļojums laikā: Latvijas vecie tirgus plači un andele
Foto: Tirdzniecība ar kūpinātām reņģēm un lucīšiem Centrāltirgus zivju paviljonā. Rīga, 1930. gadi. Autors nav zināms. Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs

Tirgus ir labākā vieta, no kuras sākt pilsētas un tās ļaužu iepazīšanu, – to zina ikviens ceļotājs jau gadsimtiem ilgi. Sadarbībā ar Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvu piedāvājam ieskatu tajā, kā izskatījās tirdzinieki trīs Latvijas pilsētās.

Rīgas vecie tirgi

Ceļojums laikā: Latvijas vecie tirgus plači un andele
Foto: Skats uz Daugavmalas tirgu. Rīga, 1920. gadi. Autors nav zināms. Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs


Rīgas Rāts laukums līdz 1570. gadam bija Rīgas tirgus laukums, tur bija arī kauna stabs, un pilsētas bende nocirta tur notiesātajiem galvas, teikts 1937. gadā izdotajā K. Vanaga grāmatā "Ceļvedis pa dzimto zemi". Pēc tam pilsētas tirgus bijis izvietots turpat netālu – Daugavas krastmalā, bet augošajai pilsētai tas kļuva par šauru un antisanitāru.

Ceļojums laikā: Latvijas vecie tirgus plači un andele
Foto: Maizes izstrādājumu – kliņģeru, baranku un sausiņu – tirdzniecība Centrāltirgus paviljonā. Rīga, 1930. gadi. Autors nav zināms. Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs

Nepieciešamība pēc Centrāltirgus Rīgas rātē tika apspriesta jau 1909./1910. gadā, bet Pirmais pasaules karš šos plānus izjauca un tie tika atlikti līdz pat 1922. gada 18. decembrim, teikts Rīgas Centrāltirgus mājaslapā. Tad nu izlemts pārvietot uz Rīgu cepelīnu angārus no Vaiņodes. Sākotnēji tos domāts atstāt sākotnējos izmēros – 37,4 metru augstumā, 47,2 metru platumā un 240 metru garumā, bet lielais augstums radītu pārāk lielas temperatūras svārstības, trūktu nepieciešamā aprīkojuma tik liela tilpuma ēkas apsildīšanai. Tādēļ tika nolemts izmantot tikai angāru augšējās daļas, pašas celtnes ceļot no mūra un dzelzsbetona. Celtniecību uzsāka 1924. gada jūnijā, bet pabeidza 1930. gada rudenī, teikts Centraltirgus.lv.

To, kā atklāja Centrāltirgus paviljonus pirms 85 gadiem, skatieties šajā video.

1949. gadā Centrāltirgu pārdēvēja par Centrālo kolhozu tirgu, ko padomju prese slavēja kā labāko tirgu Padomju Savienībā. Pircēju skaits toreiz darba dienās tirgū svārstījās no 50 līdz 70 tūkstošiem, bet brīvdienās un pirmssvētku dienās sasniedza 100 tūkstošus.

Arī pašlaik Rīgas Centrāltirgus tiek uzskatīts par vienu no lielākajiem un interesantākajiem Eiropā. Tas ik dienas pulcē gan vietējos pircējus, gan tūristus, kas aizrāvušies ar gastronomisko tūrismu. Tiek piedāvātas arī īpašas ekskursijas pavāru un gidu pavadībā, lai labāk iepazītu tirgus bagātības un stāstus.

Source

Tūrismagids

Tags

Ceļojums laikā Daugavpils Kandava Pirmais pasaules karš Rīgas Centrāltirgus
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form