Rubrikā "Ceļojums laikā" šoreiz piedāvājam iepazīties ar Piltenes evaņģēliski luteriskās baznīcas stāstu kopš tās pirmsākumiem 16. gadsimtā!

Piltene atrodas Ventas vecās gultnes labajā krastā 24 kilometru attālumā no Ventspils. Reiz šai mūsdienās panīkušajai mazpilsētai Kurzemes vēsturē patiešām bija ievērojama loma – Piltene slavena ar to, ka savā laikā bijusi Kurzemes bīskapijas galvaspilsēta un tās pēdējā bīskapa un vienīgā Livonijas karaļa Magnusa pēdējā rezidence 16. gs., bet vēlākajos gadsimtos – Piltenes apgabala centrs.

Ap 13. un 14. gs. miju Piltenē tika uzcelta bīskapa pils, kas savus ziedu laikus piedzīvoja 16. gs. Tālu ārpus Kurzemes esot daudzināta, piemēram, grezni iekārtotās rezidences lielā zāle ar visu Piltenes bīskapu portretiem. No 1561. gada līdz 1583. gadam (ar pārtraukumiem) te uzturējās Kurzemes bīskapijas īpašnieks Dānijas karaļa brālis hercogs Magnuss. Piltenē viņš arī nomira un tika apglabāts, taču 1662. gadā Magnusa mirstīgās atliekas pārveda uz dzimteni.

Drīz pēc Magnusa nāves 1583. gadā, sākoties t.s. Piltenes mantojuma karam (tā noslēgumā agrāko Kurzemes bīskapiju no Dānijas ieguva Polija), pils tika izpostīta. Dokumenti liecina, ka jau 1621. gadā tā atradusies pussagruvušā stāvoklī, bet ap 1750. gadu sagāzusies pēdējā vēl apdzīvojamā pils daļa. Šodien no kādreiz lepnās bīskapa rezidences diemžēl pāri palikušas tikai trūcīgas drupu atliekas.

Netālu no pils vietas atrodas Piltenes luterāņu baznīca, kuras celtniecībā un pārbūvē domājams, izmantoti būvmateriāli no drūpošās pils. Līdz mūsdienām saglabājušies Piltenes pils pamati un divu torņu – Lielā apaļā un Kauna torņa fragmenti. Baznīcas iekārtas priekšmeti, kuri acīmredzot saglabājušies no iepriekšējās Piltenes baznīcas, darināti dažādos laikos, piemēram, barokālā kancele attiecas uz 18. gs. sākumu, bet rokoko altāris –18. gs. trešo ceturksni. Katram par sevi šiem elementiem piemīt neapšaubāma mākslas vērtība.

Baznīcas vēsturiskais ceļojums

Piltenes baznīca celta 1557. gadā. Ziemeļu kara laikā baznīcas ēka sāka sabrukt, un 1708. gadā draudze nolēma uzcelt jaunu Dievnamu. 1710. gadā sākās lielais mēris un celšanu pārtrauca, 1717. gadā pēcmēra laikā Piltenei piederošajās 34 muižās dzīvi palikuši bija 257 zemnieki. 1719. gadā sabrukušās koka baznīcas vietā pabeidza celt tagadējo mūra baznīcu, kuras interjerā izmantoti gan materiāli no vecās Bīskapa pils, gan dažādu stilu priekšmeti un mākslas darbi.

1722. gadā izgatavoja ērģeles ar deviņiem reģistriem – prospekta autors bija Liepājas koktēlnieks Joahims Kreicbergs. Baznīcā vēl ir kokgriezumi no 16. gadsimta. Kokā grieztā Kristus tēla vietā, kā tas bija pirmajā baznīcā, jaunajā baznīcā, kura bija gaiša un plaša, bija barona Renes altāra glezna, kā arī soli 222 sēdvietām un ar kaltām eņģēm. Baznīcas skulptūras ir tipiski baroka laika darbi, bet kancele ir no 1719. gada, bet Jāņa Rozentāla gleznas kopija no 19. gadsimta.

Ieskaties Piltenes baznīcas bilžu galerijā un ceļo laikā!

Baznīcas kontaktinformācija un pieteikšanās ekskursijām:
Piltenes evaņģēliski luteriskā draudze atrodas Lielā iela 2a, Piltene, Ventspils novads, LV - 3620.
Ivars Sončiks
LELB Piltenes draudzes priekšnieks
Lielā iela 2a,
mob. 26436827
ivarssonciks@inbox.lv

Šīs raksts tapis sadarbībā ar "Rietumu Bankas labdarības fondu", kas kopā ar "Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju" jau sesto gadu pēc kārtas rīko projektu konkursu "Latvijas sakrālais mantojums". Šogad šī projekta ietvaros finansiālo atbalstu 25 000 EUR apjomā dažādiem restaurācijas projektiem saņems 7 dažādu konfesiju baznīcas: Piltenes evaņģēliski luteriskā baznīca, Viļānu Sv. Erceņģeļa Miķeļa Romas katoļu baznīca, Viļakas Vissvētās Jēzus Sirds Romas katoļu baznīca, Rūjienas Svētā Bērtuļa evaņģēliski luteriskā draudze, Jersikas Kristus Apskaidrošanās pareizticīgo baznīca, Liepājas vecticībnieku draudze un Dignājas evaņģēliski luteriskā baznīca.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!