Staburags (arī Staburadze) nu jau saglabājies vien leģendās un literāros darbos, kā arī, protams, atmiņās un fotogrāfijās, jo tas vēl pirms 60 gadiem bija viens no populārākajiem ekskursiju galamērķiem. Bija. Līdz ar Pļaviņu HES uzcelšanu Staburags nonāca Daugavas dzelmē, bet kādreiz kalna galā stāvējušās Kokneses pilsdrupas nu atrodas pie paša ūdens līmeņa. Tomēr tieši pirms appludināšanas īpaši daudz ekskursantu devās atvadīties no raudošā Staburaga.
"Pļaviņu HES celtniecības laikā no 1961. līdz 1965. gadam... Toreiz, Daugavas spēkstacijas celšanas laikā, daudzi brauca ekskursijā apskatīt tās gigantisko būvlaukumu. Tomēr patiesībā visi pēdējo reizi gribēja redzēt leģendāro ģeoloģisko objektu – Staburagu upes kreisajā krastā. Apkārt esošā Daugavas ieleja un 18,5 metrus augstā klints izskatījās gleznaini. Pēc apkārtnes appludināšanas tas viss pazuda. Man joprojām ir saglabājušās fotogrāfijas, ko uzņēmu šajā laikā," raksta Boriss Zajezerskis. Lūk, viņa iesūtītās fotogrāfijas, kā arī "Delfi foto" lietotāju attēli, kuros redzams Staburags vēl pirms pazušanas dzelmē.
20. gadsimta 60. gados ar smago tehniku Daugavā tika bērti akmeņi un būvgruži, lai veidotu jauno Pļaviņu hidroelektrostaciju – tā vēsta kinožurnāls "Padomju Latvija", kas saglabāts Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvā. Diemžēl šis "progress" nozīmēja, ka zem Likteņupes ūdeņiem pazuda gan Staburags un Liepavots, gan augstie, klinšu krasti, gan pilskalni. Lūk, neliels ieskats šajā notikumā.
Bet, ja vēlaties doties ceļojumā laikā – piedāvājam nelielu, 1937. gadā izveidotu izbraukuma maršrutu tieši pa šīm vietām. Vairāk lasiet šeit.
