Foto: Ventspils tūrisma informācijas centra arhīvs
Piltene ir viena no mazākajām Latvijas pilsētām, uz kuru nāksies doties speciāli, jo, visdrīzāk, tā nebūs pa ceļam. Šī vieta pārsteidz ar vēsturiski izciliem arhitektūras pieminekļiem, Ventas skaistajām ainavām, leģendām un klusumu. "Lai cilvēce nekļūtu kurla, uz zemes ir jābūt Piltenei," tā reiz savās "Kurzemītes" ceļojuma piezīmēs rakstīja Imants Ziedonis.

Piltene atrodas apmēram 24 kilometrus no Ventspils, un tā atpazīstamību izpelnījusies arī ar amizantajiem, allaž gaidītajiem apkārtceļojošajiem muzikantiem – Piltenes prāģeriem. Par Piltenes slavu un diženumu liecina pilsdrupas. Pili uzcēla ap 13. un 14. gadsimtu, tā bijusi slavena arī ārpus Kurzemes.

Pēc pēdējā īpašnieka, Dānijas kroņprinča Magnusa nāves 1583. gadā, sākoties Piltenes mantojuma karam, pils tika izpostīta. Šobrīd varam redzēt tikai Kurzemes bīskapa pils drupas, kuru pakājē izbūvēta skaista estrāde un lapene piknikam.

Piltenes luterāņu baznīca

Foto: Ventspils tūrisma informācijas centra arhīvs

Iespaidīgākā no senajām celtnēm pilsētas centrā ir Piltenes luterāņu baznīca, kuras tornis ir senāks par pašu baznīcu, kas šajā vietā uzcelta jau trešo reizi. Tās lepnums ir zeltīts koka altāris un kancele, ērģeles ar deviņiem reģistriem, koka apustuļu tēli, beņķi – soli, kā arī atsevišķas ložas ar kaltu eņģu durvīm.

Piltenes baznīcas ērģeles ir otras vecākās Latvijā. Baznīcas iekštelpu apskate iespējama, iepriekš vienojoties pa tālruni + 371 28876687 (Ziedonis Jakobsons).

Ieskaties šajā rakstā un ceļo laikā! Tajā aprakstīts daudzveidīgais Piltenes baznīcas stāsts caur gadsimtiem.

Teikas par Pilteni, kuras šķetinātas ekspozīcijā

Foto: Ventspils tūrisma informācijas centra arhīvs

Ja esi Piltenē, noteikti vērts apciemot Piltenes novadpētniecības ekspozīciju – tās pārraugs ir Jānis Freimanis, kurš ar lepnumu stāsta par katru eksponātu. Pilteni apvij neskaitāmas teikas, arī par īpašo mērinstrumentu Piltenes bezmenu – svariem, kas svēruši par labu bagātajam, skopajam un netaisnajam bīskapam. Par nepareizu svaru ļaudis joprojām saka: "Nu, tas ir svērts ar Piltenes bezmanu!"

Foto: Ventspils tūrisma informācijas centra arhīvs

Ir teikas par Piltenes vārda rašanos, pils celtniecību, tās skaistumu un bagātību, par to, kā skolēni joprojām nāk uz pilsdrupām cerībā iegūt bagātību ar rūķīšu palīdzību.

Adrese: Lielā iela 2a (tālrunis +371 26566315)

Zvirbuļupīte un grafiti zīmējumi pieturā

Foto: Ventspils tūrisma informācijas centra arhīvs

Pilsētas centrā vietām saglabājies senais ielu bruģis, bet vēsturiskās, 19. gadsimta koka celtnes Lielajā ielā ieguvušas mūsdienīgu veidolu. Pastaigu mīļotāji priecāsies par parkiem ar dižajiem kokiem un pastaigu taku gar Zvirbuļupīti.

Plašais centra parks pie Tautas nama ar tēlnieka Kārļa Dannes veidoto pieminekli ir dažādu pasākumu norises vieta. Arī nūjotāji pulcējas parkā.

Taču Piltene ir vieta, kur joprojām sagalabājusies skaista tradīcija – bērni sveicina pieaugušos un arī svešiniekus. Iespējams, viņi arī izrādīs savu dzimto pilsētu un aizvedīs uz autobusu pieturu, kuras apgleznošanā paši arī piedalījušies.

Landzes baznīca

Foto: Ventspils tūrisma informācijas centra arhīvs

Pie Ventas, starp Ventspili un Pilteni, atrodas Landzes baznīca – gards un mazpazīstams kumosiņš arhitektūras, mākslas un dabas baudītājiem. Uz baznīcu ved ošu gatve, kur aug bumbiere vairāk nekā divu metru apkārtmērā. Pie pašas baznīcas aug arī septiņas dižliepas, un resnākai apkārtmērs ir vairāk nekā seši metri.

Foto: Ventspils tūrisma informācijas centra arhīvs

Baznīca šķiet pavisam maza, bet tas tāpēc, ka koki ir īsti milži. Baznīcas iekšienē pārsteidz barokālais altāris, kancele un lasāmā pults, kas saglabājusies no 1701. gada. To Ventspils kuģubūvētavas kokgreizēju darbnīcās darinājis meistars Nikolauss Sefrens jaunākais, kas pazīstams arī kā Liepājas Sv. Annas baznīcas altāra veidotājs. Baznīcas iekštelpu apskate iespējama, iepriekš vienojoties pa tālruni + 371 26950035 (Zigrīda Krauze).

Lagzdienas pilskalns

Foto: Ventspils tūrisma informācijas centra arhīvs

Astoņus kilometru pa Ventu uz augšu, pa ceļam uz Zlēkām, stāvajā krastā atrodas Lagzdienas pilskalns, kas garāmbraucēju uzmanību piesaista ar koka troni uz skatu platformas.

Foto: Ventspils tūrisma informācijas centra arhīvs

Līdz 1234. gadam šeit bijusi kuršu valdnieka Lamekina pils. Tieši viņš kuršu vārdā parakstīja vienošanos par sadarbību ar pāvesta sūtni par katoļu priesteru pieņemšanu savā zemē. Pa koka kāpnēm var nokļūt pilskalnā, lai mierīgi atpūstos, baudītu skatu un ieturētu launagu ar plašu skatu uz dziļo Ventas ieleju.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!