Galvenais gravas apskates objekts ir teiksmainais, apsūnojušo akmeņu rotātais Septiņavotu (nedaudz raisa asociācijas ar Pūka Septiņjūdžu mežu) lielais ūdenskritums. To mēdz dēvēt par vienu no iespaidīgākajiem Latvijas ūdenskritumiem. Te ir arī vēl vairāki citi mazāki sezonāli ūdenskritumi. Tie līst pāri iežu atsegumiem un apsūnojušiem kaļķakmeņiem, bet galvenais avots izplūst ap 600 metrus augstāk. Lielais ūdenskritums ir 7,5 metru augsts un pavasarī šī ir ļoti romantiska un gleznaina vieta (ziemā, kad ūdens sasalis, tas arī izskatās kā pasaku valstība).
Ap 300 metrus zemāk no strauta ir vēl viens, ap 1,2 metrus augsts un 2,8 metrus plats ūdenskritums.
Kā jau minēts, Kazu ielejā, kuras platums ir līdz pat puskilometram, bet vietām dziļums tuvojas 100 metriem, atrodas vēl vairāki nozīmīgi apskates objekti (teritorija gan ir privātīpašums). Te ir vairākas alas, tostarp lielākās zināmās dolomītu alas Latvijā – Sikspārņu alas. Piemēram, lielā Sikspārņu ala labā krasta augšējā šķautnē ir 64 metrus gara, teikts "Vietas.lv". Diemžēl apmeklējumi alā aizliegti, jo tur ir bīstamas, nenoturīgas akmens plāksnes, kā arī zooloģiskais liegums. Te atrodas visas Latvijā sastopamās sikspārņu sugas, izņemot vienu.
Vēl viena skaista vieta ir Lībānu-Jaunzemju krauja – iespaidīgs šūnakmens veidojums, kur gadu gaitā nosēdušās nogulsnes no avota un veido vairākus metrus (pat līdz 13 metrus) biezu kaļķakmens kārtu. Gravas malā ir vecā kaļķakmens ieguves vieta jeb karjers, kas izmantots līdz pat 20. gadsimta 60. gadiem.
Savukārt, ja dosieties uz augšu, pretēji avota ūdens tecējumam, nonāksiet pie dīķa, kura ūdens ir dzidrs, bet krasti visai brikšņaini, jo te pastrādājuši bebri.
Bet tiem, kas vēlas izbaudīt vēl citus Vidzemes krāšņās dabas apskates objektus, iesakām pabraukt nedaudz tālāk pa ceļu P20 un apmeklēt Līču Laņģu klintis. Vairāk par tām lasiet šeit. Savukārt nedaudz tālāk uz Vidzemes šosejas pusi ir gleznainie Dāvida dzirnavu avoti. Vairāk informācijas šeit. Lūk, šis nelielais dabas maršruts.
