Piķenes kraujas piekājē ir izveidota apmēram kilometru garā Piķenes bebra taka, kas 2015. gadā atjaunota un labiekārtota. Takā var redzēt gan Mazo Velna alu (5 m gara) ar iztekošo Gudrības avotiņu, gan arī tikpat garo Aunapieres alu. Starp krauju un Gauju ir redzamas nelielas vecupes, kam ir liela nozīme apkārtnes dabas daudzveidības saglabāšanā, teikts "Lauku ceļotāja" mājaslapā.
Leģenda vēsta, ka te agrāk mātes bērniem mazgājušas galvu, jo ticēja, ka avota ūdens stiprina atmiņu un var padarīt bērnus gudrus un laimīgus.
Fotogrāfs Gints Mucenieks, pagājušās nedēļas nogalē apskatot ūdenskritumu, iemūžinājis tā majestātisko sasalšanu. Viņš arī iesaka Piķenes kraujas un alas skatīt no apakšas, skats šādi uz klintīm esot krietni iespaidīgāks un visu varot labāk redzēt nekā no augšas.
Arī pērnā gada februārī Gints bijis šajā vietā un iemūžinājis dabas taku, kad ūdenskritums pārvērties ledus skulptūrā pie klints sienas. "Iespējams, ka sals jau šonedēļ būs tādu pašu skatu izveidojis kā pagājušogad," pieļauj Mucenieks.
Lūk, daži viņa attēli no pērnā gada.
No Piķenes kraujas dažviet (īpaši – bezlapu periodā) paveras nelielas skatu perspektīvas uz Gaujas senleju. Piķenes krauju klāj nogāžu meži, kas ir aizsargājami biotopi. Tajos dominē ozols, liepa, kļava un lazdas, teikts "EnterGauja".
Skatoties no pretējā Gaujas krasta (izveidota atpūtas vieta), klinšu vidusdaļā ir redzama ap 19 m dziļā un 4,7 metrus augstā Krimuldas Velna ala, teikts "Ceļotājs.lv". Kopš 1980. gada gan alas apmeklējumi ir pārtraukti (bija speciāli uzbūvētas koka konstrukcijas) drošības apsvērumu dēļ.
