Daugavpils novada senie pilskalni, kurus vērts apskatīt
Foto: Daugavpils novada pašvaldības aģentūras "TAKA" arhīvs

Pilskalns ir kalns vai pakalns, kurā senatnē atradušies nocietinājumi. Tā bija novada centrālā vieta, kam bija ne tikai militāra un administratīva funkcija, bet arī ekonomiska un kultūras centra nozīme. Kuri no tiem atrodami Daugavpils novadā?

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pilskalni ir vizuāli visnozīmīgākais Latvijas arheoloģisko pieminekļu veids, kam ir ne tikai zinātniskās atslēgas nozīme kā arheoloģiskajiem izpētes objektiem, bet arī nozīme kultūrvēsturiskajā ainavā, lokālās identitātes un nacionālās pašapziņas veidošanā, tās attīstībā un stiprināšanā, tūrisma produktu veidošanā. Arī Daugavpils novadā ir saglabājušies vairāki pilskalni, kurus vērts apskatīt, uzsver Daugavpils novada pašvaldības aģentūras "TAKA" tūrisma pārstāvji.

Naujenes pilskalns, kas tika apdzīvots jau kopš 8. gadsimta, tiek uzskatīts par Daugavpils dibināšanas vietu. Dinaburgas pili kā robežcietoksni, kas vērsts pret Lietuvu, Naujenes pilskalna vietā 1275. gadā uzcēla Livonijas ordeņa mestrs Raceburgas Ernests. Tūlīt pēc pils uzcelšanas to aplenca lietuviešu karaspēks karaļa Troidena vadībā. Ir saglabājušās pilsdrupas, pilskalnā izveidots šīs pils mūra makets, bet Naujenes novadpētniecības muzejā – vēstures ekspozīcija. Blakus atrodas Dinaburgas dabas taka un atpūtas vieta "Bruņinieku laukums".

Daugavpils novada senie pilskalni, kurus vērts apskatīt
Foto: Daugavpils novada pašvaldības aģentūras "TAKA" arhīvs

Markovas pilskalns ir viens no mazākajiem latgaļu pilskalniem, valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis. Pilskalns ierīkots grants paugurā, no kura paveras brīnišķīgs skats uz Slutišķu etnogrāfisko sādžu un dabas parku "Daugavas loki". Markovas pilskalna apkārtnē ierīkota 1,6 kilometrus gara Markovas izziņas taka. Takā ir vairāki apskates objekti: Markovas kapsēta, Markovas pilskalns, projektētās Daugavpils HES ūdenskrātuves līmeņa atzīme, Putānu strauts, Putānu strauta akmens u.c. Te sastopamas vairākas aizsargājumu augu sugas, piemēram, meža vizbuļi un atvašu saulrieteņi. Blakus atrodas atpūtas laukums "Latgales sēta" un Slutišķu vecticībnieku sādža. Brīvi pieejama apmeklētājiem katru dienu. Ieejas maksas nav.

Daugavpils novada senie pilskalni, kurus vērts apskatīt
Foto: Daugavpils novada pašvaldības aģentūras "TAKA" arhīvs

Vecračinas pilskalns atrodas Daugavpils novada Naujenes pagastā. Ja ir vēlme to izmeklēt, jāzina, ka pilskalns meklējams Daugavas labajā krastā, Vecračinas sādžā, 2,5 kilometrus uz dienvidiem no Izvaltas dzelzceļa stacijas. Tas ir daļēji nopostīts, ierīkojot plakumā vecticībnieku kapsētu. Senlietas nav atrastas. Iespējams, izmantots vēlajā dzelzs laikmetā. Vecračinas pilskalns ir valsts nozīmes kultūras piemineklis.

Daugavpils novada senie pilskalni, kurus vērts apskatīt
Foto: Daugavpils novada pašvaldības aģentūras "TAKA" arhīvs

Zabornajas (Podgurjes) pilskalns atrodas starp Zabornaju un Podgurji. Tautā saukts arī par "Napoleona reduti". Lai atvairītu krievu armijas uzbrukumu, 1812. gadā pilskalnā pēc pavēles tikuši uzstādīti franču armijas lielgabali.

Maskavas (Maskovskas) pilskalns atrodas 0,5 kilometru no Maskavas pareizticīgo baznīcas Ambeļu virzienā. No pilskalna paveras gleznains skats uz Višķu ezeru.

Daugavpils novada senie pilskalni, kurus vērts apskatīt
Foto: Daugavpils novada pašvaldības aģentūras "TAKA" arhīvs

Lasiņu (Lasenbekas) pilskalns atrodas Daugavas kreisajā senkrastā pie Daugavpils. Daļēji postīts ar kara laika ierakumiem. Kultūrslānī atrasta tīkla gremde, bezripas trauku lauskas un citas senlietas. Lasiņu pilskalns ar apmetni ir valsts nozīmes kultūras piemineklis.

Sudmaļu pilskalnu pirmais 1882. gadā reģistrēja Augusts Bīlenšteins. 1926. gadā pilskalna aprakstu un uzmērījumu publicēja Ernests Brastiņš. 1968. gadā pilskalna kultūrslāņa rakstura noteikšanai Jāņa Graudoņa vadītā ekspedīcija veica šurfējumus. Gan pašā kalnā, gan tā nogāzēs un terasē konstatēts kultūrslānis. Šurfējumā noskaidrots, ka kultūrslāņa biezums sasniedz 1,8 metrus. Pārrakumos tika attīrīti un atsegti senie pavardi, atrastas bezripas švīkātās un gludās keramikas lauskas, graudberži, akmens kalti un to daļas. Iegūtais arheoloģiskais materiāls liecina, ka senie pilskalna iemītnieki piederējuši pie švīkātās keramikas kultūras. Pilskalna plakums un terase sapostīta ar dziļām Pirmā pasaules kara bedrēm un tranšejām. Tomēr kopējo pilskalna veidolu šie ierakumi nav izmainījuši. 1995. gadā mežā uz dienvidaustrumiem no pilskalna atrasta senās apmetnes vieta. Sudmaļu pilskalnā ir labiekārtota atpūtas vieta un informatīvais stends.

Daugavpils novada senie pilskalni, kurus vērts apskatīt
Foto: Daugavpils novada pašvaldības aģentūras "TAKA" arhīvs

Robežnieku pilskalns. Jaunatklāts pilskalns (1998). Atrodas pie Baltkrievijas robežas. Tas ir vizuāli iespaidīgs un labi saglabājies. Robežnieku pilskalns ar apmetni ir valsts nozīmes kultūras piemineklis. Tas ir apmēram 15 metrus augsts, kokiem neapaudzis paugurs ar plašu, izlīdzinātu plakumu, mākslīgi nostāvinātām nogāzēm un izteiktu pilskalna siluetu. Pilskalns nav nopostīts, lai gan, iespējams, pirms Otrā pasaules kara ticis aparts. Gan pašā pilskalnā, gan tā pakājē konstatēts kultūrslānis, un, spriežot pēc tajā atrastajām trauku lauskām, pilskalns attiecināms uz pirmo gadu tūkstoti pirms mūsu ēras un mūsu ēras pirmā gadu tūkstoša pirmo pusi. Pilskalns ir saistāms ar Latvijā, Lietuvā un Baltkrievijā plaši izplatīto un senajiem baltiem raksturīgo švīkātās keramikas kultūru, kurai raksturīgi bez podnieka ripas veidoti un ar zāles vīkšķiem apstrādāti trauki.

Ņemot vērā Covid-19 izplatību, "Tūrisma Gids" aicina rūpīgi izvērtēt nepieciešamību apmeklēt publiskas vietas, kā arī, dodoties dabā, izmeklēt atbilstošāko pastaigu maršrutu, šajā laikā saudzējot gan sevi, gan citus.

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form