Foto: Ginta Ažuka

Deviņu pakalnu pilsēta Talsi. Izsenis izslavēta ar pilsētas interesanto reljefu un izteiksmīgo ainavu, ko daudzi mākslinieki un mūziķi lolojuši neskaitāmos mākslas darbos iemūžināti un dziesmās apdziedāti. Un kāpēc gan lai nedēļas nogalē vai citā brīvā brīdī nedotos Talsu virzienā? Lai skaistāka un izzinošākā būtu Talsu novada apskatīšana, Talsu novada Tūrisma informācijas centrs ar ''Tūrisma Gidu'' padalījās ar deviņām "pit stop" vietām.

''Tūrisma Gids'' piebilst, ka turpinājumā arī minētas kultūras vietas, kurās šobrīd nav iespējams paviesoties valstī noteikto Covid-19 izplatības ierobežojumu dēļ, bet kuras noteikti vērts apskatīt tad, kad sabiedriskas vietas atkal vērs savas durvis apmeklētājiem.

Talsi – deviņu pakalnu pilsēta

Talsi jau izsenis tiek dēvēti par deviņu pakalnu pilsētu, kuras klusās, bruģētās ieliņas, vecie koka nami un sendienās iekoptie parki lieliski sadzīvo ar nākotni, kas jaušama bērnu čalās, auto dunā, namu fasādēs. Talsu Pilskalns, Ķēniņkalns, Leču kalns, Tiguļu kalns, Sauleskalns, Baznīckalns, Krievragkalns, Vilkmuižas kalns, Dzirnavkalns rada tikai Talsiem raksturīgo īpatnējo apbūvi un skatu ainas. Pakalnos pavasaros zied ābeles, vasaras vidū plūst mūzikas skaņas, rudeņos tos pārklāj raibas lapu seģenes, un ziemā sniega pārslas spēlē paslēpes.

Talsu ezera promenāde

Talsu ezera promenāde ir labiekārtota pastaigu vieta senajā pilsētas daļā. Apkārt Talsu ezeram, kuru rotā gleznaina strūklaka, ved koka laipa. Šeit paveras skats uz Talsu vecpilsētu, Baznīckalnu, Pilskalnu un Ķēniņkalnu. Talsu ezera promenādē atrodas daļa no gleznu maršruta "Māksla uzzied Talsos", tas ir gleznu reprodukciju maršruts, kur gleznas novietotas blakus uzgleznotajai ainavai dabā, un radošām aktivitātēm pilsētā. Maršruts pieejams bez maksas un, noskenējot pie mākslas darba esošo QR kodu, iespējams iepazīties ar īsu autora biogrāfiju. Turpat promenādē atrodas arī atpūtas vieta Nr.33, kas piedāvā izbraucienus ar katamarānu vai laivu pa Talsu ezeru.

Talsu novada muzejs

Talsu novada muzejs atrodas vienā no skaistākajām, vēsturiski nozīmīgākajām ēkām pilsētā un aicina iepazīt novada kultūrvēsturi, dabu un mākslu. Talsu novada muzeja ēka būvēta augstākajā pilsētas pakalnā Tiguļu kalnā – 19. gadsimta beigās neoklasicisma stilā kā baronu fon Firksu pilsētas māja Villa Hochheim. Vēsturiskajā ēkā ekspozīcijās un izstādēs iespējams izzināt novada vēstures, mākslas un dabas vērtības, līdzās esošās krājuma ēkas izstāžu zālē apskatāmas jaunākās mākslas izstādes. Muzeja apkārtni ieskauj jau barona laikā iekārtotais dendroloģiskais parks ar vairāk nekā 300 kokaugu sugām.

Sabiles mākslas, kultūras un tūrisma centrs

Sabiles mākslas, kultūras un tūrisma centrs atrodas Sabiles bijušajā sinagogā, kura ir ikvienam atvērta mākslas, kultūras un tūrisma telpa. Sabiles sinagoga ir Sabiles ebreju kulta celtne, kuras būvniecība tika pabeigta 1890. gadā, kad aptuveni 75 procenti pilsētas iedzīvotāju bija ebreji. Sinagoga tās sākotnēji paredzētajam mērķim tika izmantota līdz Otrajam pasaules karam. Padomju laikā sinagogā bija ierīkota sporta zāle, pēc tam ēka ilgu laiku bija tukša, līdz 2000. gadā to iegādājās un restaurēja fonds "Abavas ieleja". Kopš 2016. gada ēka pieder Talsu novada pašvaldībai, kura bijušo Sabiles sinagogu atjaunoja 2020. gadā ERAF projekta "Jēkaba ceļa kultūras mantojuma un mākslas jaunrades magnēti" ietvaros. Sabiles sinagoga par to ir saņēmusi atzinības rakstu skatē "Gada labākā būve Latvijā 2020" nominācijā "Pārbūve".

Dundagas pils

Dundagas pils ir lielākā Ziemeļkurzemē, turklāt labi saglabājusies. Rīgas domkapituls to sāka būvēt 13. gadsimta vidū, 1434. gadā to nopirka Kurzemes bīskaps, bet no 16. līdz 20. gadsimtam tā piederēja muižnieku Maidelu un Ostenu-Zakenu dzimtām. Pils divas reizes nodegusi un vairākkārt pārbūvēta, pēdējo reizi pēc nodedzināšanas 1905. gadā. Ar pili saistās daudz teiku, no kurām pazīstamākā ir par Zaļo jumpravu. Mūsdienās Dundagas pils ir vērienīgu svētku, kāzu izrīcību, ekskursiju, vietējo gardumu degustāciju, ērtu un lētu naktsmītņu un vēl neizmantotu iespēju un atklājumu vieta. Pilī atrodas arī Mākslas un mūzikas skola.

Kolkas Lībiešu saieta nams

Kolkas Lībiešu saieta namā ikviens ir aicināts gūt ieskatu Ziemeļķurzemes lībiešu kultūrā, tradicionālajās nodarbēs, valodas skanējumā un piekrastes kultūrvēsturiskajā mantojumā. Patstāvīgajā ekspozīcijā ikviens var izpētīt Kolkas un tās iedzīvotāju stāstu, uzzināt, kā veidota Latvijas vienīgā jūras sala un dzirdēt lībiešu valodu. Ar digitālo tehnoloģiju palīdzību mūsdienīgā veidā ir atainota lībiešu kultūra ne tikai kā vēstures liecība, bet arī kā mūsdienu Latvijas kultūras sastāvdaļa, izceļot Ziemeļkurzemes lībiešu kultūras spilgtākos vēstures brīžus. Šī ir interaktīva ekspozīcija, kas iezīmē lībiešus kā Latvijas pamattautu. Vēl šajā namā ir pieejama tūrisma informācija, apskatāmas mākslas izstādes, notiek meistarklases un nelieli kultūras pasākumi. Lībiešu saieta namā darbojas arī vietējās biedrības.

Kolkas rags

Kolka ir Kurzemes pussalas tālākais ziemeļu punkts, bet Kolkasrags ir izteiktākais zemesrags Latvijas piekrastē. Tā ir vieta, kur vērojama divu "jūru" atklātās Baltijas jūras un Rīgas līča viļņu saduršanās. Rags kā sēklis zem ūdens turpinās vēl 6 kilometru garumā, un tā muguru jūra apskalo 0,53 metru dziļumā. Jūra ap Kolkasraga sēkli ir neskaitāmu kuģu bojāejas vieta. Sēkļa galā uz mākslīgas salas atrodas Kolkas bāka. Te ir vienreizēja iespēja vērot gan saullēktu, gan saulrietu jūrā vienuviet. Pavasara migrācijas laikā šeit ir ievērojama caurceļojošo gājputnu koncentrēšanās un atpūtas vieta.

Rojas Jūras zvejniecības muzejs

Muzejs stāsta par notikumiem, cilvēkiem un viņu panākumiem šeit Ziemeļkurzemes piekrastē. Šeit uzzināsiet par Krišjāņa Valdemāra devumu Kurzemes kuģniecības attīstībā, par burinieku būvi mūsu piekrastē, zvejniecību un zivjapstrādi, no sendienām līdz mūsdienām, kā arī iepazīsiet padomju okupācijas laika vienu no varenākajiem kolhoziem "Banga". Muzejā ierīkotās ekspozīcijas regulāri tiek atjaunotas un uzlabotas arī ar moderniem, tehnoloģiskiem risinājumiem. Muzejs piedāvā dažādas izzinošas nodarbības, gan pirmskolas vecuma bērniem, gan skolēniem, gan ģimenēm ar bērniem. Pie muzeja atrodas labiekārtots auto stāvlaukums, atpūtas vieta un neliela ekspozīcija ar zvejas laivu, enkuriem un pat 17. gadsimta lielgabalu.

Mērsraga bāka

Mērsraga bāka ir 146 gadus veca navigācijas iekārta, kas sākotnēji izskatījās kā koka–metāla konstrukcija. Bāku būvējuši igauņi, tāpēc nav nekāds brīnums, ka bākai vecākā māsa atrodas Igaunijā (Ristna bāka), un, kā šogad izdevās noskaidrot, abu bāku rasējumu izstrādē piedalījies pats Gistavs Eifelis. Likumsakarīgi – arī viens no pirmajiem oficiālajiem Mērsraga bākas uzraugiem bija igaunis (Pēteris Ilvess), viņa darbu vēlāk turpināja viņa meita, kuras pienākumos ietilpa ne vien bākas izgaisme, lai brīdinātu kuģotājus par bīstamo, akmeņaino, sēkļiem bagāto krastu, bet arī metereoloģisko ziņu ievākšana un nogādāšana uz Mērsraga meteostaciju. Padomju laikā Mērsraga bāka turpināja kalpot ne vien kā navigācijas iekārta, bet tā bija arī kā militārs objekts, jo bākas teritorijā bija Padomju Armijas robežsardzes kazarmas. Piekrastē vārdu salikums "slēgtā zona" tolaik nebija svešs. Bet tie laiki nu ir garām, un droši var teikt – bāka turpina izgaismot kuģotāju ceļu un priecēt arī tūristus, ļaujot no tās augstumiem palūkoties gan Rojas, gan Roņu salas virzienā. Bāka strādā automātiskā režīmā, un tās darbību koordinē Rīgas Brīvosta. Mērsraga bākas augstums ir 19 metri, bākas gaismas augstums 21,3 metri, uguns redzamība 1215 jūras jūdzes.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!