Pilnā sparā rit gada skaistākais un gaišākais laiks, kad kājas gluži vai pašas ved pie dabas un gribas smelties tās spēku visam nākamajam gadam, pieskarties veca ozola vai sirmas liepas raupji siltajai mizai un sajust to spēku caurstrāvojam augumu no pirkstu galiem līdz muguras smadzenēm. Tādēļ, konsultējoties ar Dabas retumu krātuves, Dabas aizsardzības pārvaldes un Latvijas valsts mežu speciālistiem un dižkoku pazinējiem, "Turismagids" iesaka brīnišķīgus kokus, ko apmeklēt.

Latviešu folklorā un mentalitātē kokiem vienmēr bijusi liela nozīme gan kā vietai, kur atpūsties, gan spēku smelties un sastapt Laimas māti vai Dieviņu. Sendienās birzīs esot svinēti svētki, kalpa ļaudis pie dižajiem ozoliem nāca rast mierinājumu un spēku grūtajos dzimtļaužu un kungu laikos, bet vēlāk latviešu saimnieki pie mājām stādīja ozolus, liepas un ošus, lai svētelim kur apmesties un pašiem paēna, kur atpūsties. Tieši tādēļ daudzi dižkoki atrodami vecu, mūsdienās bieži pamestu sētu pagalmos, vientuļi gaidot aizgājušos ļaudis atpakaļ. Tāpat spēcīgi noauguši ozoli atrodami lauku vidū, kur arāji tiem gadsimtiem aris apkārt, vēlāk launagu ēdot zem to kuplajiem zariem – tā kā šie koki nav varējuši sūdzēties par saules trūkumu, to resnums ir ievērojams.

Vai zinājāt, ka Latvijā atrodama arī veca priede, kuru raupjajā mizā iegravēti dziesmas vārdi, un ozols Kurzemē, kura dobumā, kā stāsta vietējie ļaudis, meža brāļi, "krievam nākot", savus ''medāļus'' noslēpuši?

Lūk, dižkoki ar teikām apvītu mūžu un maģisku spēku.

Zaķu jeb Zviedru priede

Šī dižā priede atrodas Vaidavas ezera dienvidu galā, iepretim Vaidavas ciemam, 50 metrus uz austrumiem no bijušajiem Zaķiem. Teika stāsta, ka to stādījuši zviedri – tāpēc arī otrs nosaukums Zviedru priede. Bet stādījuši viņi to neierasti, kājām gaisā, un šajā darbā piedalījies arī varenais karalis Kārlis XII. Šajā laikā zviedru karaspēks atkāpies un karalis teicis, ka, ja šādi stādīta priede augs, tad viņi reiz nāks atpakaļ.

Vecās priedes izmēri ir iespaidīgi un tie turpina pieaugt – Ansis Opmanis to izmērījis 2003. gada 2. novembrī, kad koka apkārtmērs bijis trīs metri, bet, kad Māris Zeltiņš to 2015. gada 11, jūlijā pārmērījis, priedes resnums jau bijis 3,18 metri.

Koordinātas: 57.43499 25.29077 / 577492 6366545

• 1. Kauču jeb Veco rakstu priede
• 2. Istra – dižkoku pārpilnība
• 3. Vārpu ozols
• 4. Latgales dižākais ozols
• 5. Ozols, kas bijis redzams uz pieciem latiem
• 6. Ozolu karalis – Kaives Senču dižozols
• 7. Piloru ozolu audze