Stiglovas upes krastos redzamo smilšakmens atsegumu veidošanās meklējama laikos, kad Viļakas novadā viļņojās jūra – pirms aptuveni 375 miljoniem gadu, "Tūrisma Gidam" pastāstīja Latgales tūrisma asociācijas "Ezerzeme" pārstāvji. Šeit jūras straumju ietekmē veidojās slīpslāņoti baltie un brūni sārtie devona smilšakmeņi. Ledus kušanas ūdeņu formētā senlejā ar ievērojamu gravu un stāvām nogāzēm savu vietu atrada Stiglovas upītes ieleja.
Šeit atrodama arī četrus metrus dziļa ala un upes kreisajā krastā, upei savu ieleju rokot arvien dziļāk, zemes virskārtai atklājās Stiglavas dižakmens. 2013. gadā dabas piemineklis tika nominēts par Latvijas gada ģeovietu.
Pirms takas sākuma ir uzstādīts lielais informatīvais stends par dabas pieminekli "Stiglavas atsegumi" un dabas taku. Visā takas garumā ir uzstādīti mazie informatīvie stendi, uz kuriem informācija ir pieejama divās valodās: latviešu un angļu. Atjaunotas esošās kāpnes un margas. Lai nodrošinātu apmeklētāju uzskaiti, tika uzstādīts arī apmeklētāju plūsmas skaitītājs.
Dabas takā izvietotie seši informatīvie stendi atklās dzejnieka Ontona Slišāna aprakstīto teiku "Stigles ceļš" par Purveža meitas Stigles ceļu, kas līdz šim netika nekur publicēta. "Stigles ceļa" teiku ilustrēja Slišāna mazdēls Jēkabs Slišāns.
Apmeklētāji tiek aicināti pa dabas taku pārvietoties klusi, nenovirzīties no takas, tādējādi nevajadzīgi izmīdot augus. Aizliegts rakstīt, zīmēt un gravēt uz smilšakmens atsegumiem, kā arī rāpties atsegumos, plūkt augus un lauzt zarus. Kā arī, protams, apmeklētāji aicināti ievērot principu – ko atnesi, to aiznes.
Ņemot vērā Covid-19 izplatību, "Tūrisma Gids" aicina rūpīgi izvērtēt nepieciešamību apmeklēt publiskas vietas, kā arī, dodoties dabā, izmeklēt atbilstošāko pastaigu maršrutu, šajā laikā saudzējot gan sevi, gan citus.
