Foto: Natālija Hlapkovska, DELFI

Pie Kandavas, Abavas upes kreisajā krastā, atrodas Latvijā vienīgā čužu audze – dabas liegums "Čužu purvs". Taka ierīkota purvā, kur 96 hektāros brīvā dabā aug krūmu čuža jeb klinšrozīte, kas vasarā zied dzelteniem ziediņiem. Lai gan par skaistāko takas apmeklēšanas laiku daudzviet tiek nosaukti vasaras mēneši – jūnijs, jūlijs un augusts –, kad zied klinšrozītes, arī zelta rudenī šī vieta pilnīgi noteikti ir apmeklēšanas vērta.

Daudzas pastaigas vietas Latvijā ir skaistas visos gadalaikos, un Čužu purva taka nav izņēmums, jo īpaši tādēļ, ka tā vijas pa daudzveidīgu ainavu – te ir senatnīgs mežs un pļavas, vairāki sēru saturoši avoti un pie Abavas upes – labiekārtota atpūtas un piknika vieta, no kuras paveras skaists skats uz apkārtni. Tomēr jāņem vērā, ka, apmeklējot taku vēlā rudenī un agrā pavasarī, tā var būt ļoti slapja un pārplūdusi, tādēļ jāauj piemēroti apavi vai līdzi jāņem gumijas zābaki. Taka ir lokveida un abos virzienos kopumā ir nedaudz vairāk kā četrus kilometrus gara.

Taka ir marķēta ar norādēm, un mitrajās vietās ierīkotas dēļu laipas. Pastaiga pa Čužu purva lieguma taku ir viegla, vienā virzienā tā stiepjas nedaudz vairāk kā divu kilometru garumā.

Foto: Natālija Hlapkovska, DELFI

Dabas liegums "Čužu purvs" izveidots 1999. gadā, bet jau kopš 1924. gada atrodas valsts aizsardzībā. Tas ir rets un īpaši aizsargājams biotops – kaļķainais zāļu purvs, zem kura kūdras atrodas saldūdens kaļķiežu kārta, un virszemē iztek vairāki sēravoti. Starp minētajiem sēravotiem dabas liegumā ir arī plašāk zināmais Velna acs avots, no kura iztek Velna acs strauts, kas tek cauri Čužu purvam un ietek Abavā. Sēravotu dziednieciskās īpašības atklājis Žanis Dannenbergs, ārstējot reimatismu. 1903. gadā turpat izveidoja dziedniecības iestādi, kurā izmanoja no purva iztekošo sērūdeni un purva dūņas. Iestāde bija plaši apmeklēta un darbojās līdz 1940. gadam.

Taču unikālu šo purva taku dara nevis sēravots, bet tajā esošā klinšrozīšu audze, jo, pirmkārt, tas ir viens no retākajiem un apdraudētākajiem augiem, un, otrkārt, tā ir vienīgā to augšanas vieta savvaļā visā Latvijā. Citviet Baltijas reģionā tādas vēl sastopamas Ēkandē, Gotlandē un dažās vietās Ziemeļgaunijā. Bez krūmu čužas purvā sastopami arī citi reti augi: bezdelīgactiņas, odu gimnadēnijas, purva dzeguzenes, Devila grīslis, rūsganā melncere. Te sastopamas arī mietturītes, kas ir vienas no lielākajām un uzbūves ziņā sarežģītākajām aļģēm. Purvu apdzīvo arī dažas īpaši aizsargājamas tauriņu sugas.

Čužu purva dabas taka taka atrodas apmēram kilometra attālumā no Kandavas. Lai līdz tai nokļūtu, Kandavā jāpārbrauc pāri tiltam un jānogriežas virzienā uz Zemīti. Tur pēc pāris simtiem metru būs norāde pa labi uz Čužu purva dabas taku. Autotransports jāatstāj stāvlaukumā Sila ielā; pa ceļam uz taku kreisajā pusē ir sēravots. Kartē vietu vari apskatīt, klikšņinot šeit.

Dabas lieguma purva taku var izstaigāt individuāli, bet var arī pieteikt ekskursiju gida pavadībā, zvanot uz tālruni 28396830 vai 28368889.

Raksta tapšanā izmantota informācija no mājaslapas Dodies.lv, Kandava.lv, Kurzemesregions.lv, Celvezi.lv.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!