Foto: Daugavpils cietoksnī rekonstruēts vērienīgs Napoleona armijas uzbrukums
Foto: Māris Grunskis

Pagājušajā nedēļas nogalē Daugavpils cietoksnī atkal skanēja lielgabalu dārdi un kaujas saucieni. No 15. līdz 17. jūlijam tur risinājās jau 2. Starptautiskais kara vēstures rekonstrukcijas klubu festivāls "Dinaburg–1812". Festivālu rīkoja Daugavpils pilsētas pašvaldības tūrisma attīstības un informācijas aģentūra, sadarbībā ar Attīstības departamentu, Kultūras pārvaldi un Sporta pārvaldi.

15. jūlija vakarā festivālu ieskandināja biedrības "Atmiņu lāde" rīkotā balle ampīra stilā cietokšņa dārzā. 19. gadsimta dejās S. Broka Daugavpils mūzikas vidusskolas pūtēju ansambļa (vadītājs R. Saikovskis) pavadībā griezās dāmas ampīra stila kleitās un grezni tērpti kungi no seno deju biedrības "SOLEDANCE". Viesi ballē varēja tērpties ampīra stila tērpos un iemācīties 19. gadsimta deju soļus.

Foto: Daugavpils cietoksnī rekonstruēts vērienīgs Napoleona armijas uzbrukums
Foto: Māris Grunskis

16. jūlijs, otrā festivāla diena, sākās ar svinīgu cietokšņa vēsturiskā ķeizarkaroga pacelšanu mastā un Nikolaja vārtu atvēršanu. Tam sekoja kara vēstures rekonstrukcijas klubu parāde, Latviešu kultūras centra pūtējorķestra "Daugava" (vadītājs A. Grinberts) pavadībā. Festivāla apmeklētāji tika aicināti uz īsu laiku iestāties Krievijas impērijas armijas rindās. Rekrūšu skolu organizēja biedrība "Minskas kājnieku pulks" (Baltkrievija). Pulksten 15 cietoksnī risinājās spraigi notikumi. Franču karaspēks devās uzbrukumā cietokšņa garnizonam, taču pēc sīvām cīņām Krievijas impērijas armijai tomēr izdevās cietoksni varonīgi nosargāt.

Vakarā festivāla apmeklētāji varēja vērot ielu teātra "Pololo" (Maskava, Krievija) improvizēto priekšnesumu, kā arī motociklistu kluba "Road's Knights" parādi. Ar sajūsmu tika uzņemti vakara galvenie viesi, bungu un dūdu grupa "Auļi", kuri savos 14 pastāvēšanas gados pirmoreiz uzstājās Daugavpilī. Sestdienu noslēdza uguns un pirotehnikas šovs "Uguns deja" no Viļņas, Lietuvas.
17. jūlijs, trešā festivāla diena, bija veltīta jauniešiem, ģimenēm un sportam. Cietoksnī bija beidzies kara stāvoklis, pulksten 11 notika ceremoniālā karogu maiņa, tika nolaists vēsturiskais cietokšņa karogs un, atskanot Latvijas valsts himnai, mastā tika pacelti Latvijas, Eiropas Savienības un Daugavpils pilsētas karogi. Festivāla viesi varēja piedalīties visdažādākajās sporta aktivitātēs, par ko rūpējās Daugavpils pilsētas pašvaldības Sporta pārvalde, kā arī izbaudīt biedrības "Createam" projekta "Baltic Acoustic Folium" organizēto jauniešu mūzikas koncertu.

Kopumā festivālu trīs dienu laikā apmeklējuši vairāk nekā 7000 viesu, pastāstīja Jolanta Šmukste, Daugavpils pilsētas pašvaldības tūrisma attīstības un informācijas aģentūras pārstāve.

Šogad festivālā piedalījušies 122 rekonstruktori no 10 kara vēstures rekonstrukcijas klubiem.

Foto: Daugavpils cietoksnī rekonstruēts vērienīgs Napoleona armijas uzbrukums
Foto: Publicitātes foto

19. gadsimta sākumā Daugavpils nosaukums bija Dinaburga, un tā bija Krievijas impērijas Vitebskas guberņas apriņķa pilsēta, ko par mājām sauca 5073 iedzīvotāji. Tas bija laiks, kad bija skaidrs, ka Krievijas karš ar Franciju būs neizbēgama realitāte. Gatavojoties karam, Krievija nostiprināja savas robežas: koncentrēja karaspēku uz valsts rietumu robežām, uzsāka jaunu cietokšņu un nocietinājumu celtniecību, izveidoja armijas provianta un munīcijas noliktavas. Pieaugot Napoleona uzbrukuma draudiem, 1810. gada martā Krievijas kara ministrs Mihails Barklajs de Tolli iesniedza Aleksandram I ziņojumu "Krievijas rietumu teritoriju aizsardzība." Ziņojumā teikts: "Pie Dinaburgas vai Drujas, izvēloties labu izvietojumu, jāuzceļ cietoksnis, kuram būs jāuztur saikne ar armijas centru un jākļūst par atbalstu vienai no šīs armijas daļām, bet Dinaburga rādās būt piemērotāka šim mērķim, jo tur atrodas nocietinājumu paliekas [16. gadsimta cietokšņa nocietinājumi], kas atvieglos un paātrinās darbu." 1810. gada 14. martā kara ministrs nosūtīja uz Dinaburgu inženierpulkvedi Jegoru Hekeli, lai tas veic galīgo vietas izvēli. Viņam tika pavēlēts nekavējoties doties uz Dinaburgu un izstrādāt cietokšņa celtniecības plānu. Tika norādīts, ka, lai taupītu laiku un naudu, cietoksni var celt arī bez akmens nostiprinājumiem.

Pulkvedis Hekelis, iepazinies ar situāciju uz vietas, ziņoja, ka vispiemērotākā vieta cietokšņa celtniecībai ir Dinaburga. Kara ministrs 1810. gada 17. maijā uz Hekeļa ziņojumu atbildēja, ka cars Aleksandrs I apstiprinājis cietokšņa celtniecības plānu Dinaburgā un iecēlis Hekeli par atbildīgo cietokšņa celtniecībā. Cietokšņa būvdarbos tika izmantotas karaspēka vienības.

1812. gadā Napoleona armijas maršala Udino kareivji, pirmo reizi mēģinot ieņemt cietoksni, piedzīvoja fiasko. Tiesa gan, cietoksnis vēlāk tika iekarots, taču pirmās ugunskrustības līdz galam nepabeigtā aizsargbūve bija godam izturējusi. Tas bija viens no pirmajiem gadījumiem 1812. gada kara laikā, kad neuzvaramais franču karaspēks nespēja salauzt neliela garnizona pretestību.

2013. gada aprīlī cietokšņa Artilērijas arsenāla ēkā (1830-1833) durvis vēra Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs (Mihaila iela 3), tādējādi kļūstot par spēcīgu magnētu, kas pievelk Latvijas un ārvalstu ceļotājus.

Vairāk par cietoksni un tā krāsaino vēsturi lasiet šeit.

Source

Tūrismagids

Tags

Daugava (upe) Daugavpils Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs Daugavpils Latvija Eiropa
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form