Nonākuši pie dziļā Skaista ezera, ķeramies pie SUP dēļu pumpēšanas – tas ir tik intensīvs darbs, ka visi ātri vien ir izmetušies t-kreklos un atskan smiekli.
Pieskrūvējam "spuru" un esam gatavi braukt. Sākumā jāapsēžas uz ceļiem. Tad drošākie jau sāk celties kājās, un pavisam drīz jau visi braši airējas. Arī saule ir uzlekusi, un skati visapkārt ir maģiski sirreāli.
Lēni slīdam starp saliņām un ziedošām lēpenēm, bet no siltā ūdens aukstajā gaisā ceļas miglas vāli, kas pavisam drīz izbeidz saules spožo mošanos. Visu vienā mirklī ietin migla, no kuras spraucas laukā purva kroplie kociņi.
Braucot jāuzmanās, lai neuzstūrētu zem ūdens gulošiem kokiem, bet to nav daudz.
Savukārt bailes par iekrišanu jau pavisam drīz ir prom, un var baudīt klusuma meditāciju.
Nemanot paskrien divas stundas, un saprotot, ka kāju pirkstus vairs īsti nejūtam (supot labāk ar basām pēdām), dodamies ārā. Cilvēks, kam līdzi ir silta tēja, kļūst par jaukāko biedru! Atkal ķeramies pie dēļu izpūšanas. Sapakojam un atkal dodamies gājienā uz mašīnu. Nepamet doma, ka šis skaistums jau te ir katru rītu, bet mēs guļam, sēžam sastrēgumā vai birojā, par to pavisam aizmirstot.
Pie takas beigām vēl var uzkāpt tornī un paskatīties uz vareno kūdras lauku. Jau astoņos esam atpakaļ Rīgā.
Ieteikums: Paņemiet līdzi siltu tēju un liekas zeķes – noderēs.
