Arheologi konstatējuši, ka savā pastāvēšanas laikā pilskalns vismaz 14 reizes nodedzis. Pirmie cilvēki uz dzīvi te apmetušies 2. gadu tūkstoša pirms mūsu ēras beigās. Daugmales uzplaukuma laiks ir no 10. līdz 12. gadsimtam, kad tā bijusi galvenā Daugavas lejteces osta ūdensceļā no varjagiem uz grieķiem, ko apdzīvoja gan zemgaļi, gan līvi, latgaļi, kriviči un varjagi.
Kā vēstī "Ķekava.travel", vēsturnieki uzskata, ka pilskalna pakāje pie Varžupītes ietekas Daugavā bijusi vēstures dokumentos minētā Zemgales osta. Daugmales nozīmi mazināja strauji augošā Rīga, raksta "Lauku ceļotājs".
Arheoloģiskie izrakumi pilskalnā veikti Valdemāra Ģintera (1933, 1935-1937), Vladislava Urtāna (1966-1970), Arņa Radiņa un Gunta Zemīša vadībā (1986-1992). Te atsegtas dzīvojamās un saimniecības ēkas ar akmens un māla krāsnīm, maltuve, podniecības ceplis, rotkaļu darbnīcas, dzelzs ieguves krāsns, aka, nocietinājumu paliekas, senpilsētas vārti, izrakumos pilskalnā un senpilsētā iegūts ap 20 000 senlietu. Atrasto bezripas un ripas keramikas māla trauku lausku skaits pārsniedz 200 000, teikts "Latvijas pilskalni" mājaslapā.
Taču mūsdienās aizvien vairāk tiek atklātas jaunas dabas bagātības. Kā piemēru var minēt pilskalnu Kurzemē, kas tika pamanīts 2018. gadā dabas skaitīšanas projekta ietvaros. "2018. gadā eksperte Rūta Abaija veica biotopu kartēšanu un pamanīja neparastu veidojumu. Pēc viņas iniciatīvas arī Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes eksperts vēlreiz apsekoja šo teritoriju dabā un 2019. gada pavasarī oficiāli atzina to par pilskalnu," portālu "Tūrisma Gids" informēja Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas skaitīšanas vadītājas asistente Ilze Reinika. Vairāk lasi šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
