Foto: Evija Ziemiņa
Pamestajai Galgauskas baznīcai, lai gan tā izskatās samērā drūma, pavisam noteikti piemīt savs šarms. Mazais dievnams meža nostūrī gan glabā stāstus, kas, iespējams, līdz galam nekad tā arī netiks atklāti, gan priecē ziņkārīgākos ar savu arhitektūru, ļaujot tikai iztēloties, kā ēka izskatījās agrāk.

Galgauskas pagasts atrodas Gulbenes novada ziemeļu daļā un robežojas ar Gulbenes novada Daukstu, Beļavas, Tirzas, Lejasciema, un Jaungulbenes pagastiem.

Foto: Evija Ziemiņa

Galgauskas pagasta nosaukums cēlies no "poļu laikiem" 16. – 17. gadsimtā, kad tur esošā muiža ieguvusi nosaukumu pēc tās pirmā īpašnieka – poļu pana Golgovska vārda, skaidro Gulbenes tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centrā. 1631. gadā muiža nonākusi Budberga īpašumā, taču drīz vien (1656. gadā) par īpašniekiem kļuva Mengdenu dzimta, kuri tur saimniekoja līdz pat Pirmajam pasaules karam. Mengdenu kapi atrodas turpat, aiz Galgauskas baznīcas. Uz kapakmeņiem var skaidri saskatīt, ka divi baroni nodzīvoja 61 un 47 gadus, bet baroneses vien katra 18 gadus.

Diemžēl no bijušajām muižas ēkām līdz mūsdienām ir saglabājies gaužām maz. Tās lielākoties ir avārijas stāvoklī. Muižas galvenā ēka nav saglabājusies, jo ir bijusi celta no koka un ap 1920. gadu tikusi nojaukta. No atlikušajām interesantākajam ēkām ir palikušas meldera māja un Sv. Jāņa Kristītāja baznīca.

Foto: Evija Ziemiņa

Glītā, taču laika zoba skartā baznīca celta 19. gadsimta vidū, bet jau kopš pagājušā gadsimta sešdesmitajiem gadiem ir pamesta. Kaut apkārtējā teritorijā ir privātīpašumi, pati baznīca ir bez saimnieka. Dievnams un tā apkaime pašlaik tiek apkopti un plānots, ka tur varētu būt atpūtas vieta, pavēstīja Gulbenes tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centra pārstāvji.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!