Vispirms aci piesaista stalti baltā kultūras pils, kas, kā "Tūrisma Gids" skaidroja jau iepriekš, celta no 1910. līdz 1913. gadam. Arī pirms tam tur slējās ēka, kas tika izmantota bezalkohola biedrības "Ziemeļblāzma" sabiedriskajām aktivitātēm, tomēr tās mūžs bija īss, to nodedzināja.
Līdzās baltajai ēkai jau kopš 1904. gada Dombrovskis veidoja arī parku. Smilšainajā kāpā ar zirgu vezumiem saveda trūdu zemi, ierīkoja zālājus un iestādīja dažādu sugu kokus un krūmus. Tagad parks izkopts, apcakināts un papildināts ar dažādiem elementiem, kas pastaigu padara tikai romantiskāku.
Ejot pa labiekārtotajiem celiņiem, iespējams aiziet līdz skaistai rotondai. Kā minēts Aivara Jakoviča grāmatā "Rīgas piejūra", tā jumtu balsta 1906. gadā nodedzinātā Ziemeļblāzmas biedrības nama kolonnas. Agrāk lapenē bija auklās iekārta skārda loksne un svira, kuras vienā galā bija bumba, bet otrā galā – aukla, kuru paraujot varēja radīt pērkonam līdzīgu dunoņu. Tādējādi nelielo pauguriņu, kur atrodas rotonda, iesauca par Pērkona kalniņu.
Turpat netālu meklējams arī tējas namiņš, kas glīti atjaunots un tā vien aicina ielūkoties iekšā un izbaudīt nesteidzīgu vakaru.
Fonā redzams arī skatu tornis. Tas slejas 36 metru augstumā un no torņa virsotnes iespējams raudzīties uz tuvējo apkārtni – parku un kultūras pili, Vecmīlgrāvja apkārtni un pat jūru. Tie, kas vēlas uzkāpt tornī, biļetes var iegādāties informācijas centrā iepretim Ziemeļblāzmas namdurvīm.
Blakus tornim starp daiļkrūmu labirintiem izkārtoti soliņi atpūtai un ierīkota arī strūklaka, kas glīti papildina ainavu. Parks būs interesants arī mazākajiem, jo brīvi pieejams labiekārtots spēļu laukums, ko ieskauj pavasarī ziedošu spireju kupenas.
Parka apmeklējumu nevar izlaist arī bez Dombrovska atdusas vietas apskates. Galu galā, tieši viņam jāpateicas, ka šobrīd šeit virmo dzīvība.
