Skaistkalnes katoļu baznīca Bauskas novadā ir viena no greznākajām un nozīmīgākajām baznīcām Latvijā. Gan senatnē, gan mūsdienās tā ir otra populārākā Dievmātes svētceļojuma apmeklējuma vieta aiz Aglonas un sevī glabā unikālus un greznus mākslas pieminekļus, tādēļ baznīca ir iespaidīga ne tikai no ārpuses, bet arī iekšpuses.
Bauskas novada tūrisma mājaslapā rakstīts, ka Skaistkalnes Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs Uzņemšanas Romas katoļu baznīcu 1692. gadā uzcēla Jezuītu ordenis un iekārtoja tolaik Latvijai vēl neparastā barokālā greznībā un vēl 18. gadsimta sākumā baznīca bija lielākais un greznākais katoļu dievnams Latvijā. Skaistkalnes baznīca ir viena lielākajām un krāšņākajām Latvijas lauku baznīcām, norādīts Vecumnieku apvienības pārvaldes mājaslapā. Tajā minēts, ka lielā balti krāsotā trīsjomu bazilika, kuras rietumu galā līdz sagraušanai Otrā pasaules kara laikā pacēlās divi iespaidīga izmēra torņi, kļuva par paraugu virknei vēlāk celto Latgales katoļu baznīcu.
Dievnams saglabājis izcilu mākslas pieminekļu kolekciju un grezno vēsturisko interjeru, kas lielākoties veidots baznīcas celšanas laikā. Baznīcas lepnums ir 18. gadsimta vidū tapusī altārglezna – brīnumdarītāja "Marijas pasludināšana" sānu altārī. Blakus baznīcai atrodas kādreizējā, šobrīd neatjaunotā klostera ēka, kuras celtniecība uzsākta reizē ar baznīcu, bet pabeigta tikai 19. gadsimtā.
Baznīcas kanceles podiju rotā kokā griezti Kristus un Dievmātes krūšutēli, kā arī eņģeļu figūras. Podiju balstošā sievietes figūra ar biķeri un grāmatu rokā simbolizē Svēto Baznīcu. Plašajās luktās izvietojies skaists baroka stilā darināts ērģeļu prospekts. Baznīcas vidusjomā redzami rustikālā rokoko stilā ozolkokā griezti baznīcēnu soli, darināti ap 1743. gadu, rakstīts Vecumnieku apvienības pārvaldes mājaslapā. Majestātiskās katedrāles pagrabus par atdusas vietu izvēlušie daudzi katoļticīgi Kurzemes un Vidzemes aristokrāti – Vidzemes ģenerālgubernatori Pēteris Lasi (1678–1751) un Džordžs Brauns (1698–1792), Vidzemes, Igaunijas, Kurzemes un Pleskavas ģenerālgubernatora Filipo Pauluči sieva un citi. Šeit apbedīti arī vairāki karavadoņi, apkārtnes muižnieki un katoļu garīdznieki.
