„Viena no upēm, kas Igaunijā priecē skaisto skatu medniekus, būs Ahja, kuras krastos ir vairāk nekā 20 metru augsti smilšakmens klinšu atsegumi,” stāsta Igaunijas laivošanas lietpratējs Levo Tohva. Ahja atrodas Dienvidigaunijā, tāpēc vienas dienas braucienu pa šo upi var apvienot ar citām izklaidēm, piemēram, Tartu apmeklējumu.
Rudens sākumā Levo iesaka braucienu pa mazajām upēm, kur lietavu piepildītās Kopu (Kõpu) un Raudna ceļotājus vedīs rāmā braucienā cauri Somā (Soomaa) nacionālajam parkam, kas atrodas netālu no Pērnavas un ne vairāk nekā 50 kilometru attālumā no Latvijas – Igaunijas robežas.
Somā nacionālais parks ir ievērojams ar tā saucamo “piekto sezonu” pavasara palu laikā, kad ceļi pazūd un mājas ir līdz pusei ūdenī. Tie, kas pamēģinājuši tur laivot šajā laikā, saka, ka tas ir kaut kas neaizmirstams, piedzīvotais vēl ilgi paliek atmiņā, jo braukt ar laivu pa ceļu, vai laivot starp kokiem ne katru dienu iespējams.
Pieredzējušajiem laivotājiem eksperti iesaka izbraukt pa Vehandu (Võhandu), kas ir arī Igaunijas garākā upe. Tomēr līdzīgi kā Gaujā arī igauņu garākajā upē braukt var visi, tikai laiva jāizvēlas atbilstoši savām prasmēm. Tās krastos, tāpat kā Gaujā, ik pa laikam vērojami smilšakmens atsegumi.
Pagājušajā nedēļā garā stiprie un nedaudz dullie devās uz laivošanas nakts maratonu “Salacas mauciens”, kur visa upe bija jānobrauc vienā naktī. Ne mazāk aizraujošs ir Vehandu (Võhandu) upes maratons, kas var lepoties ar kuplu dalībnieku skaitu, pēdējos gadus pulcē vairāk nekā 400 ekipāžas. Maratons notiek katru pavasari, un ātrākie 100 kilometrus pieveic 9 stundās. Šajā maratonā ir viesojušies arī Latvijas pārstāvji un startējuši ar atzīstamiem rezultātiem.
Arī rudenī notiek laivošanas pasākumi, un ne visos ietverts sporta elements. Var doties ekspedīcijās un ceļojumos piemēram, pievienoties Rietumu krasta kajaku ekspedīcijai no 1. līdz 7. septembrim (www.seakayakingestonia.com) vai 6.septembrī doties kanoe izbraucienā pa Vehandu (www.veetee.ee) vai Korasti (www.seakayakingestonia.com).
Bet, atgriežoties pie upītēm, ko laivot atpūtniekiem, laba izvēle varetu būt arī Mustajogi, kas atrodas tepat Latvijas pierobežā un netālu no Gaujienas ietek Gaujā. Turpat Dienvidigaunijā vēl var laivot pa Emajegi, kas vēsturiski bijis svarīgs ūdensceļš un savieno Vortsjerves (Võrtsjärv) ezeru un Peipusu. Turpat netālu arī Vaike Emajegi. Vēl jau arī citas upes, ko laivo igauņi – Ahne, Kasaari, Penijogi un Poltsamaajogi.
“Igaunijā tāpat kā Latvijā upju ir daudz, un daudzas no tām ir braucamas. Jūrā atšķirība ir salas. Ja veicas ar laika apstākļiem, tad reizēm rodas sajūta, ka esmu nevis tepat, Baltijas jūrā, bet gan Vidusjūrā, tikai ūdens nav tik sāļš. Un pats galvenais, ka to var iespēt vienā nedēļas nogalē un nav jāņem atvaļinājums”, stāsta Inese jeb pazīstama ar vārdu Finka, kas laivošanu par savu hobiju sauc jau vienpadsmit gadus, un tikko kā atgriezusies no laivu brauciena ap Vormsi salu Igaunijā. Jūrā gan ieteicams doties ar jūrai domātām laivām un, ja nav pārliecība par savām prasmēm, labāk doties zinošu līdzbraucēju pavadībā.
Rudens atnākšana ir arī tikai mudinājums pārdomāt ekipējumu, piemērojot to mazliet zemākai gaisa temperatūrai un lielākai nokrišņu iespējamībai. Visādi citādi tā ir viena no gada krāšņākajām sezonām, ko aktīvi izbaudīt uz ūdens, jo laivu viegli nesīs rudenī uzplūdusī straume, neprasot smagu darbu airēšanai, bet pati daba leposies ar krāšņāko krāsu gammu, kāda vien iespējama. Tā kā rudenī aktīvais atvaļinājumu laiks ir beidzies, visticamāk nebūs problēmu atrast arī brīvu atpūtas vietu piknika baudīšanai. Baudām rudeni!
