Foto: DELFI

Ja sanācis būt Ventspilī, iesakām doties uz atjauno militāro mantojumu – artilērijas uguns koriģēšanas torni. 46. krasta baterija ir unikāls militārās vēstures objekts, kas atspoguļo ne tikai Otrā pasaules kara laika militāri tehnoloģiskos risinājumus, bet arī simbolizē mazas valsts nespēju stāties pretim lielvarām šī kara priekšvakarā un Latvijas neatkarības zaudēšanas norises.

Ventspils militārā mantojuma objekts ir unikāls, jo tā ir viena no retajām krasta aizsardzības būvēm Latvijā un Baltijā, kas ataino 2. pasaules kara fortifikācijas vēsturi, un vienīgā tik labi saglabājusies krasta aizsardzības baterija bez vēsturiskajiem uzslāņojumiem un pilnā būvju komplektā. Šis objekts parāda visu padomju militārās koncepcijas attīstību no 1939. gada līdz pat padomju karaspēka izvešanai 1994. gadā.

Ventspils 46. krasta baterijas tornis apmeklētājiem ir atvērts kopš 2021. gada 23. aprīļa. Tas ir pilnībā atjaunots un kļuvis par skatu torni ar vēstures izziņas iespējām. Torņa apmeklētājiem ir iespēja ielūkoties torņa iekšpusē un izzināt tā vēsturi. Blakus tornim ir uzstādīts informatīvais stends ar QR kodu, kurā ar mobilās aplikācijas palīdzību redzama animācija par vēsturi. Turklāt, apmeklētājiem pieejama skatu platforma, no kuras paveras iespaidīgs skats uz apkārtnes mežiem un Baltijas jūru.

Foto: DELFI
Foto: DELFI
Foto: DELFI

Vēstures fakti


Tornis ir daļa no 46. krasta aizsardzības baterijas kompleksa, ko sāka veidot 1939. gadā. Tas nodrošināja līdzās izvietotās krasta artilērijas pret jūras objektiem vērstās uguns koriģēšanu. Baterija tika uzcelta pēc Molotova-Ribentropa pakta parakstīšanas, kas iekļāva Latviju PSRS interešu sfērā un piespieda to parakstīt ar PSRS t.s. "draudzības un sasvstarpējās palīdzības līgumu". Tā ietvaros Latvijas teritorijā sāka būvēt PSRS militārās bāzes, arī krasta aizsardzības baterijas gar jūras piekrasti Kurzemē, arī Ventspilī. Ventspilī tapa četras lielgabalu pozīcijas, uguns koriģēšanas tornis, komandpunkts, ūdens ņemšanas bunkurs, ģeneratorā/katlumājas bunkurs un inženieru bunkurs. Kā arī netālu tika izveidota kara pilsētiņa.

Kara sākumā 46. krasta aizsardzības baterijai tika veikti vairāki Vācu aviācijas uzlidojumi. Pirmā baterijas kauja bija 1941. gada jūnijā, kad nacistiskās Vācijas aviācija veica uzlidojumu pilsētai, ostai un lidlaukam. Pirmajā reizē ienaidnieks tika padzīts, taču vēlāk, kad situācija pilsētā bija draudīgāka, lielgabali tika uzspridzināti un padomju karavīri pameta pilsētu. Vēlāk, ienākot nacistiskās Vācijas karaspēkam, pamestie krievu lielgabali tika aizvietoti ar vācu lielgabaliem, bet, karam beidzoties, objekts atkal nonāca Padomju karaspēka rīcībā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!