No sākuma mazliet par pašu stāvkrastu. Tas ir no četriem līdz astoņiem metrus augsts un apmēram 400 metru garumā pa to atsedzas dažādās Baltijas jūras stadijās veidojušies nogulumi, rakstīts Kurzemes reģiona bukletā par Staldzenes stāvkrastu. 2021. gadā Staldzenes stāvkrasts tika izvēlēts par Latvijas Gada ģeovietu.
Ventspils muzeja direktora vietnieks un vadošais pētnieks Armands Vijups pastāsta, ka Baltijas jūrā Staldzenes krastā ietek Zemstilta upīte, kas iztek no Zemstilta purva. Ūdenskritums ir ap diviem metriem augsts, tā ieteka, ņemot vērā krasta eroziju, pastāvīgi mainās. Viņš min, ka visai iespējams Zemstilta upīte iezīmē seno Ventas gultni. "Apmēram 400 metrus uz ziemeļiem šeit 2001. gadā atrasts lielākais Baltijā bronzas laikmeta senlietu depozīts. Tajā ir 174 bronzas priekšmeti vai to fragmenti, kuru kopējā masa ir 5,6 kilogrami). Priekšmeti izgatavoti bronzas laikmeta beigās ap 800.–600. gadu pirms Kristus dzimšanas un ir raksturīgi Skandināvijai, lielākā daļa – nolietotas, salauztas rotaslietas: aproces, kaklariņķi, rotadatas, sakta u.c."
Bet kas ir tik īpašs šajā ūdenskritumā? To "Tūrisma Gidam" nokomentē Latvijas universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes ģeogrāfijas doktore un vadošā pētniece Laimdota Kalniņa. "Šī ģeovieta ir unikāla un neparasta tādēļ, ka tas ir ūdenskritums pāri kūdras nogulumiem un tādu nav ne tikai Latvijā, bet pagaidām man nav informācijas par to, vai vispār vēl kaut kur citur. Ūdenskritumi parasti plūst pāri klinšainiem iežiem – dolomītiem, smilšakmeņiem vai kristāliskiem iežiem, bet Staldzenes ūdenskritums – pāri organogēniem nogulumiem."
