Foto: Privātais arhīvs
Pamestas būves ne tikai interesē šausmu vai trilleru filmu varoņus, bet arī mūs – cilvēkus īstajā dzīvē. Tukšajam, noskrandušajam un arī kaut kādā mērā spocīgajam ir savs šarms, kas vilina kādreiz greznās un varenās būves iepazīt tuvāk, tās izstaigājot. Šoreiz piedāvājam paviesoties piecās zudušajā godībās virtuāli, bet, ja vēlies, tev ir visas iespējas tās skatīt arī dzīvē.

Iepriekš arhitektūras pieminekļu mednieks Artūrs Tiziks dalījās ar Top 5 skaistākajām pamestajām Latvijas baznīcām, kā arī Top 5 vērienīgākajām pamestajām muižām, bet šoreiz Artūrs dalās ar Top 5 neparastākajiem un interesantākajiem pamestajiem objektiem. Kādiem? To vari uzzināt turpmākajās rindās.

''Šī gada sākumā nejaušības pēc sāku interesēties par pamestām ēkām Latvijā. Atrast šos objektus nav vienkārši, bet tas noteikti ir iespējams. Pēc pirmās tūres pa Vidzemi āķis bija lūpā, un kopš tā laika brīvdienas tiek pavadītas, medījot graustus un izbijušus vietējos, kā arī valsts nozīmes arhitektūras pieminekļus. Šis tops viennozīmīgi ir subjektīvs un balstīts uz manām izjūtām,'' uzsver Artūrs. Viņa pamesto vietu meklējumiem vari arī sekot līdzi viņa ''TikTok'' kontā.

Atgādinām – ja vēlies apmeklēt kādu no rakstā pieminētajām vietām, izturies pret to ar cieņu un atstāj neskartu!

Ņemot vērā Covid-19 izplatību, arī "Tūrisma Gids" aicina rūpīgi izvērtēt nepieciešamību ceļot un apmeklēt publiskas vietas, kā arī, dodoties dabā, izmeklēt atbilstošāko pastaigu maršrutu, šajā laikā saudzējot gan sevi, gan citus.

Gulbenes Baltā pils

Foto: Privātais arhīvs
Pirmo reizi pa īstam esot Gulbenē, nevis tikai caurbraucot, apmeklējām Gulbenes Balto pili, kas ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Ēka savulaik bijusi ļoti skaista un netipiska Latvijai, tā būvēta 18. gadsimtā, bet vēlāk tai veiktas piebūves, remonti.

Ēkai ir raiba un smaga vēsture – tā divas reizes cietusi no liesmām; tajā pēc Pirmā pasaules kara piespriesti nāves sodi un pagrabos notikusi spīdzināšana; Otrā pasaules karā pils daļēji sagrauta, bet pēc kara tur izveidoti dzīvokļi. Savukārt 20. gadsimta 70. gados tika pieņemts lēmums pārtraukt dzīvokļu darbību, piešķirt valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa statusu, atjaunot ēku un tur izveidot muzeju. Plāni īstenoti tikai daļēji – dzīvokļu darbība tika pārtraukta.

Kopš 2005. gada ēka divas reizes mainījusi īpašniekus, kuriem bijuši plāni atjaunošanai, bet tie nav realizēti. Ļoti žēl noskatīties, ka šāds skaists veidojums ir tuvu sagrūšanai, bet koncentrēšos uz pozitīvo – ēkas arkas ar torsiem ir ļoti skaistas, pils kopējā forma arī šķiet unikāla un neredzēta. No priekšas Gulbenes Baltā pils tiešām izskatās kā pils, un ļoti gribētos redzēt, kā tā izskatījusies savas spozmes laikā.

Iesaku aizbraukt apskatīt, kamēr tā vēl saglabājusi daļu šarma.

Murjāņu kamaniņu trase


Foto: Privātais arhīvs
1978. gadā, darbos iesaistoties arī audzēkņiem un karavīriem, 77 dienu laikā no maziem dēlīšiem tika izveidota Murjāņu kamaniņu trase. Pēdējās sacensības Murjāņos notika 1987. gadā, bet pēc tam trase tika izmantota vairs tikai vasarā, nespējot konkurēt ar gadu iepriekš Siguldā uzcelto, daudz modernāko trasi. Trase un tās apkārtne ir sakopta un diezgan labi saglabājusies, pateicoties tās īpašniekam un brīvprātīgajiem, kuri katru gadu rīko talkas, lai šo unikālo vietu uzturētu kārtībā.

Šī bija otrā pamestā vieta, kuru apmeklēju un pēc tās radās interese, kādi vēl objekti pie mums, Latvijā, atrodami. Interesanti, ka šai vietai ir neskaitāmas reizes braukts garām, bet, tā kā nekādu norāžu nav, pat neiedomājāmies kaut ko meklēt.

Pie vecās trases var brīvi piebraukt. Tā atrodas ļoti skaistā kalnainā vietā (latviešu izpratnē, protams), Gaujas nacionālajā parkā. Pie trases apskatāma arī glīta klints. Tā kā trasi apskatījām darba dienā, mums paveicās, jo bijām tur vienīgie. Koka trase, dīvainie trenažieri un citas instalācijas, kā arī pilnīgā izolācija radīja iespaidu, ka esam aizceļojuši uz pavisam citu laiku un vietu. Tā ir patiešām unikāla. Atliek cerēt, ka īpašnieki turpinās par to rūpēties.

Peldu tornis

Foto: Privātais arhīvs
Šis interesantais objekts atrodas 115 kilometru attālumā no Rīgas, Saldus virzienā. Auto atstājām pie trīsstāvīgām daudzdzīvokļu mājām un devāmies caur dārziņiem uz Remtes ezeru, kura krastā negaidīti novērojams trīsstāvīgais Peldu tornis.

No torņa palikušas pāri vien ārējās sienas, bet tas nemazina efektu. Kopskats ir ļoti skaists – Peldu tornis ezera krastā, tam blakus – koka lapenīte un laipa. Vietējiem iedzīvotājiem ekskluzīva atpūtas vieta.

Publiskajā telpā informācija par Peldu torni pieejama ļoti ierobežotā daudzumā. Dažādos avotos minēts, ka tornis celts 1820., 1890. gadā vai 19. gadsimta vidū, bet uz paša torņa norādīts 1890. gads. Peldu tornis bijusi daļa no Remtes muižas kompleksa, un, iespējams, tajā ik pa laikam pusdienojuši muižas iedzīvotāji.

Boķu tautas nams


Foto: Privātais arhīvs
Boķu tautas nams atrodas 130 kilometru attālumā no Rīgas, rajonā, kur atrodamas neskaitāmi daudz pamestas ēkas. Tautas nams celts no sarkanajiem ķieģeļiem un laukakmeņiem. Diezgan labi saglabājies, tajā ir interesantas telpas, īpaši izceļas zāle ar skatuvi.

Diemžēl arī par Boķu tautas namu tīmeklī nav iespējams atrast plašu informāciju. Viens no retajiem avotiem, kurā kaut kas par tautas namu stāstīts, ir
blogs ''Manas vietas''
, kas raksta – ēka 1950. gados tas pārveidots par tautas namu. 1950. un 1960. gadu presē lasāms, ka namā notikuši dažādi pasākumi – kolhoza saieti, koncerti un teātra izrādes. Arī 1990. gada
Madonas
laikrakstā "Stars" pieminēts Boķu klubs, kurā notikšot Operetes teātra mākslinieku koncerts. Diemžēl tagad, 2020. gados, ēka pilnīgi pamesta, izsistiem logiem, bet vismaz ar jumtu virs galvas.

Grenču skola


Foto: Privātais arhīvs
Grenču skola celta 1880. gadā. Šī neparastā ēka atrodas nomaļā vietā, ir milzīga un vizuāli interesanta. Skolas vēsture nav tik gara kā citām pamestām ēkām, bet interesantākais fakts par to varētu būt – Otrā pasaules kara laikā šeit bija kara hospitālis.

Pēcāk līdz 1998. gadam skola atkal pildījusi savas funkcijas, bet tad to pārveidoja par internātu. Tas darbojās desmit gadus, līdz to slēdza finansiālu apstākļu dēļ (milzīgajā ēkā bija vien 55 audzēkņi). Ēku 2009. gadā mēģināja pārdot izsolē par 100 000 latu, bet, kā vēsta nesenākā informācija, 2012. gadā bija iecere skolu izsolīt par uz pusi mazāku summu.

Šobrīd ēka stāv pamesta, un vienīgie tās apmeklētāji ir pamesto ēku fani un ''airsoft'' entuziasti.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!