Ceļojums laikā: Kārļa Ulmaņa dzimtās mājas 'Pikšas'
Foto: LNA Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs

Gandrīz Latvijas pašā vidū, starp Jelgavu un Dobeli, atrodas viena no Latvijas valsts dibinātāja, brīvības ceļa aizsācēja, pirmā Latvijas Ministru prezidenta un pēdējā pirmskara Latvijas Valsts prezidenta, tomēr arī ļoti pretrunīgas personības vēsturē Kārļa Ulmaņa piemiņas muzejs "Pikšas" – īsta zemnieku sēta ar grūtu likteni.

"Pikšas" ir Zemgales vecsaimniecība, kurā 1877. gada 4. septembrī Lizetes un Indriķa Ulmaņu ģimenē piedzima trešais dēls – Kārlis, kurš vēlāk kļuva par slavenu valstsvīru, bet tieši šeit uzsāka savas skolas gaitas un vēlāk "Pikšu" saimniecībā izmēģināja projektus, ko bija noskatījis, studējot ASV, un pēc tam realizēja Latvijā. Šejienes tīrumos pārbaudīta arī tolaik modernākā lauksaimniecības tehnika.

Bet tad Ulmaņa uzmanība vairāk tika veltīta valstiskām lietām, turklāt vēl arī Pirmā pasaules kara šausmas krietni iedragāja saimniecību likteni visā Latvijā. Pirmskara preses izdevumi liecina, ka Latvijas valsts dibinātāja un vēsturnieku bieži pretrunīgi vērtētā, tomēr mūsu valsts ievērojamākā politiķa Kārļa Ulmaņa dzimtā sēta pagājušā gadsimta 20. gados nonākusi ļoti bēdīgā stāvoklī. Pēc Ulmaņa tēva nāves radu apsaimniekotās mājas bijušas nolaistas.

Ceļojums laikā: Kārļa Ulmaņa dzimtās mājas 'Pikšas'
Foto: Kārļa Ulmaņa piemiņas muzeja “Pikšas” arhīvs

"1927. gadā "Pikšas" ieguva valstsvīra brāļa Jāņa dēls Vilis, kurš pamazām vien izveidoja īstenu paraugsaimniecību. Pie turības Viļa Ulmaņa vadītā saimniecība tika galvenokārt ar lopkopības palīdzību, jo zeme bijusi visai liesa. "Vecā Pikšu, no koka celtā, dzīvojamā ēka vēl atrodas, ar maz izņēmumiem, tādā pat stāvoklī, kādā tā bijusi Prezidenta tēva un tēvatēva laikā. Tikai gala kambari tagad pārtaisīti mazliet citādi. Tur arī galā mātes kambaris, kur Prezidents piedzimis un karājies tā šūpulis," 1935. gada 30. jūnijā atzīmēja avīzes "Rīts" korespondents. Guļbaļķu būve, kurā K. Ulmanis 1877. gada 4. septembrī bija piedzimis, "Rīta" žurnālista vizītes laikā jau skaitījās ap 100 gadu veca un saimnieks grasījās to noplēst. Dažus gadus iepriekš bija tapusi tiem laikiem ļoti moderna kūts, un 1940. gadā kopumā "Pikšas" veidoja 11 ēku. Mūsdienās ir atjaunotas sešas," teikts Gulags.lv.

Protams, padomju laiki ne vien pazudināja Ulmani, bet arī šīm mājām nozīmēja postu – tās tika nacionalizētas ar visu vērtīgo, kas tajās bija. Vietējie komunisti izlēma, ka saimniecība jāpārvērš zirgu un mašīnu iznomāšanas punktā. Dokumentos fiksēts, ka Vilis Ulmanis un viņa ģimene "Pikšas" atstāja 23. martā, 1941. gadā plkst. 19, teikts Gulags.lv. Tā kā saimniecību neviens neuzturēja pienācīgā kārtībā, tā ātri vien zaudēja savu labo slavu un aizgāja postā. Lieki teikt, ka Ulmaņa vārds arī mājām nedarīja neko labu…

Zemgales miers un pamatīgums

Ceļojums laikā: Kārļa Ulmaņa dzimtās mājas 'Pikšas'
Foto: Kārļa Ulmaņa piemiņas muzeja “Pikšas” arhīvs


Atmodas laikā "Pikšu" atjaunošana kļuva par vienu no protestiem pret apspiedējiem. Bet pēc neatkarības atjaunošanas, mājas atdzima jau otro reizi – šoreiz kā muzejs. Tas oficiāli izveidots 1993. gadā. Interesanti, kāpēc saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem tā ir zemkopības ministra pārraudzībā esoša valsts iestāde.

Dzīvojamā māja "Pikšās" tika atjaunota par tautas ziedojumiem tieši tāda, kāda tā ir bijusi. Tāpat kā valstij, arī "Pikšām" jaunās Latvijas sākuma posmā klājies visādi, un pēc patriotisma uzplūda, tas strauji samazinājies un līdz ar to arī interese par Ulmaņa mājām.

Tomēr mūsdienās muzejs ir labi apsaimniekots un ļoti sakopts, lai arī ne visai plaši apmeklēts. Lielā saimniekmāja ar košu puķu dārziņu logu priekšā, senās saimniecības ēkas, plašais pagalms ar aku ļauj izjust Zemgales lauku sētas pamatīgumu. Vecajā klētiņā skatāma māju vēsture fotogrāfijās un seni sadzīves priekšmeti.

Interesanti, ka muzeja misija ir "veicināt patriotismu un latviskās tikumiskās un ētiskās vērtības Latvijas jaunatnes vidū, pozicionējot "Pikšas" kā priekšzīmīgu 20. gadsimta 20. - 30. gadu lauku saimniecību un unikālu, pēc tautas iniciatīvas veidotu, Atmodas laika pieminekli Latvijas valstsvīram Kārlim Ulmanim," teikts Latvijas Kulturaskarte.lv. Tad nu vērts aizbraukt un paskatīties, kāda ir priekšzīmīga latvieša sēta.

Atjaunotās ēkas un izveidotās ekspozīcijas sniedz plašu informāciju par Ulmaņa devumu valsts tapšanā un attīstībā, 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma sadzīvi un darbu Zemgales laukos, kā arī dod iespēju saprast lauksaimniecības attīstības procesu 1918. - 1940. gados un apskatīt lauku darbarīkus.

Ceļojums laikā: Kārļa Ulmaņa dzimtās mājas 'Pikšas'
Foto: Kārļa Ulmaņa piemiņas muzeja “Pikšas” arhīvs

Daudz enerģijas un spēka muzeja attīstībā ieguldījis tā ilggadējais vadītājs Gunārs Ulmanis. Viņš ir arī autors muzejā apskatāmajām gleznām. Kā liecina uzvārds, viņu ar bijušo valsts vadītāju saista radnieciskas saites – Gunārs ir Kārļa Ulmaņa brāļa mazdēls, tāpat kā Guntis Ulmanis.

Pēdējo 20 gadu laikā mājas piedzīvojušas neticamu transformāciju, jo labiekārtota apkārtnes ainava un no jauna uzceltas ēkas, kas padomju laikā bija gājušas bojā vai arī atradās sliktā stāvoklī. Te apskatāma dzīvojamā un saimniecības ēka, kūts – šķūnis, klēts. Ēkās izvietota ekspozīcija, kas veltīta Ulmaņa dzīves gājumam un bagātīga lauksaimniecībā izmantojamu iekārtu un instrumentu kolekcija.

Muzejā apskatāma 19. gadsimta zemnieku viensētu "melnā" virtuve, 20. gadsimta 30. gados moderna tehnika – traktori, kombaini un citi. Interesants eksponāts ir Latvijā lielākais sviesta kulšanas koka kubuls.

Pērn "Pikšas" kļuvušas bagātākas par vēl vienu ēku – ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu atjaunota kādreizējā saimniecības ēka, kurā nākotnē iecerēts izvietot ekspozīciju par piensaimniecības attīstību Ulmaņlaiku Latvijā.

Kad braukt?

Ceļojums laikā: Kārļa Ulmaņa dzimtās mājas 'Pikšas'
Foto: Kārļa Ulmaņa piemiņas muzeja “Pikšas” arhīvs


Muzejs "Pikšas" apmeklētājiem atvērts visu gadu, tāpēc jau šodien, neatkarīgi no gadalaika un apstākļiem, piedāvā telpas un teritoriju dažādiem pasākumiem - semināriem, konferencēm, sporta spēlēm, gadskārtu godu atzīmēšanai, jaunlaulātajiem, dažādiem kolektīviem, domubiedriem, nakts mītni, vietu teltīm un ugunskuram, kā arī citiem pasākumiem pēc vajadzības un iespējām.

Katru gadu septembra pirmajā svētdienā šeit svin Kārļa Ulmaņa dzimšanas dienu. Muzejā tiek gaidīti arī kāzinieki, kuriem sagatavota īpaša programma.

Muzeja darba laiks ir katru darba dienu no pulksten 9 līdz 17, bet no 1. maija līdz 30. septembrim katru dienu no pulksten 9 līdz 17.

Kā nokļūt?

Kārļa Ulmaņa piemiņas muzejs atrodas Dobeles novada Bērzes pagastā starp Jelgavu un Dobeli, apmēram 70 kilometrus no Rīgas. Visātrāk līdz Bērzei var nokļūt, braucot pa Rīgas - Liepājas šoseju (A9) līdz Apšupes krustojumam (Tukums - Jelgava P98) un nogriežoties pa kreisi Jelgavas virzienā. Pa šoseju P98 jābrauc apmēram 14 kilometri. Līvbērzē jānogriežas pa labi un jāpabrauc apmēram trīs kilometri. Tālāk jānogriežas atkal pa labi un apmēram pēc diviem kilometriem būsiet "Pikšās".

Tālrunis 29364230, 26670812, e-pasts: piksas@piksas.lv

Adrese: Pikšas, Bērzes pag., Dobeles nov., LV-3732, www.piksas.lv

Materiāla tapšanā izmantota informācija no muzeja arhīva, Travel.Latvia, Celotajs.lv, Gulags.lv un Kulturaskarte.lv.

Source

Tūrismagids

Tags

Ceļojums Ceļojums laikā Dobele Guntis Ulmanis Kārlis Ulmanis Lasāmgabali Muzejs Zemgale
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form