Šajā reizē "Tūrisma Gids" iepazīstina ar trīs vēsturiskām rekonstrukcijām, kas piedāvā izbaudīt visu iepriekš minēto, tajā pašā laikā fantastiski izklaidējot. Iespējams, šīs vietas tā ieinteresēs, ka kādreiz tavi ceļi vedīs uz Lielvārdi, Āraišiem vai Tērveti.
Ņemot vērā Covid-19 izplatību, "Tūrisma Gids" aicina rūpīgi izvērtēt nepieciešamību apmeklēt publiskas vietas, kā arī, dodoties dabā, izmeklēt atbilstošāko pastaigu maršrutu, šajā laikā saudzējot gan sevi, gan citus.
Lielvārdes senlatviešu koka pils
Lielvārdē, Parka ielā 3, meklējama Lielvārdes senlatviešu koka pils jeb Uldevena pils. Kas tajā tik īpašs?
Lielvārdes senlatviešu koka pils ir 11.– 12. gadsimta rekonstrukcija, kurai par pamatu ņemti arheoloģisko izrakumu materiāli no dažādām Latvijas vietām, teikts Lielvārdes novada mājaslapā.
Konstrukcija ir dažādiem elementiem bagāta. Apmeklētāji var aplūkot dzīvojamās mājiņas, kuras apjož aizsargsiena, staļļus, interesantas darbnīcas, kā arī svētakmeni un aku. Pastaigājoties pa teritoriju, iespējams iepazīties ar seno laiku paražām un dzīvesveidu. Tomēr ekskursijas laikā jāliek aiz auss – senie iedzīvotāji bija krietni īsāki, tāpēc, dodoties šīs vietas izpētē, jābūt uzmanīgam un jāpieliec galva, jo būve garākajiem apmeklētājiem var šķist gana zema.
Vislabāk šo vietu iepazīt gida pavadībā, kurš dalīsies vēsturiskos stāstos, kā arī pastāstīs par tās izveidi.
Ko vēl apskatīt Lielvārdē, meklē te.
Āraišu ezerpils
Āraišu Arheoloģiskais parks, kas atrodas netālu no Cēsīm, ietver senas, 9. –10. gadsimta dzīvesvietas jeb ezerpils rekonstrukcijas koka apbūves kompleksu, 14. –17. gadsimta viduslaiku pilsdrupas, kā arī akmens un bronzas laikmetu mājokļu ekspozīciju Meitu salā.
Āraišu ezerpils celta un apdzīvota 9. – 10. gadsimtā. Tā bijusi seno latgaļu pastāvīgi apdzīvota vieta, kas aizsardzības nolūkā celta ezerā uz saliņas. Tā darināta, pamatojoties uz šeit veiktajiem arheoloģiskajiem izrakumiem.
Āraišu pilsdrupas atrodas pavisam netālu no ezerpils. Kvadrātveida kastellas tipa pils ezera pussalā tikusi apdzīvota no 14. gadsimta otrās puses līdz 17. gadsimta sākumam. Pilij ir debespušu virzienā orientēta kvadrāta forma un to no priekšpils atdala aizsarggrāvis, kura paliekas labi izsekojamas arī mūsdienās.
Savukārt uz Meitu salas atrodas daļēji iekārtota akmens laikmeta apmetne ar niedru mājokļiem un zemes krāsnīm zivju un gaļas cepšanai. Tāpat uz salas atrodas bronzas un mezolīta laikmeta mājas.
Ko vēl apskatīt Āraišos, meklē te.
Tērvetes koka pils
Ievērības vērta nešaubīgi ir 12. gadsimta Tērvetes koka pils, kuras rekonstrukcija balstās uz arheoloģisko pētījumu rezultātiem Tērvetes pilskalnā.
Pils trīs stāvos aplūkojama plaša zemgaļu materiālās kultūras ekspozīcija: sadzīves priekšmeti, rotas, apģērbi, bruņojums, maketi, zīmējumi un fotogrāfijas. Apskatāma zemgaļu valdnieka vaska figūra, kuram pirkstā ir lielākais atrastais Nameja gredzens, kā arī varena zobenu izstāde.
Ko vēl apskatīt Tērvetes pusē, meklē te.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
