Krustpils pilī stāstīs par Kurzemes hercoga galma buduāriem un ģērbšanās kultūru
Foto: DELFI Aculiecinieks

Krustpils pilī 23. martā pulksten 17.30 notiks cikla "Ceturtdiena pilī" pasākums, kurā paredzēts ieskatīties Kurzemes hercoga galma buduārā un gūt priekšstatu par ģērbšanās kultūru 16.–17. gadsimtā, pastāstīja Jēkabpils vēstures muzeja pārstāve Vineta Grigorjeva.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Atzīmējot pils jubileju, esam piedāvājuši ieskatīties pils vēsturē un iepazīties ar dziedniecības paņēmieniem viduslaikos. Šoreiz pievērsīsimies renesanses perioda modes tendencēm. Apģērbs šajā laika periodā ieguva jaunu skatu un elpu. Cilvēkiem tērpos un ķermenī valdīja dabiskums, kas arī kļuva par skaistuma etalonu. Pirmo reizi apģērbā strikti tika nodalīti svārki un tērpa augšdaļa. Modē ienāca rotas no zelta, kas izgreznoja apģērbu un vienlaikus pildīja kukaiņu atbaidītāju funkciju," stāsta Grigorjeva.

Baronu fon Korfu dzimtas pārstāvji, kas ilgus gadus dzīvoja Krustpils pilī, rūpīgi sekoja visām pasaules modes tendencēm. Dāmas, ietērpjoties jaunajos tērpos, ar lepnumu demonstrēja tos vietējās sabiedrības pārstāvjiem.

Šajā reizē uz pasākumu aicina Bauskas pils muzeja kolēģi, kas Krustpilī sniegs iespēju uzzināt visu par ģērbšanās tendencēm, rotām un skaistumkopšanu.

Dalības maksa: 1 eiro.

Daugavas labajā krastā redzamā, staltā Krustpils pils viena no senākajām Latvijas pilīm. Tās pamatus 1237. gadā licis Rīgas arhibīskaps Nikolajs de Magdeburgs kā nocietinājumu ceļā no Rīgas uz Daugavpili. Toreiz tā bijusi vieta, kur gūt naktsmājas, sagādāt pārtiku un nomainīt zirgus tālajam ceļam.

Pils savu tagadējo izskatu ir ieguvusi 19. gadsimta sākumā, kad pilī notikuši modernizācijas darbi. Ieejas vestibila ailas dekoratīvais rotājums ar augļu vītnēm un sievietes figūru katrā pusē liecina par tobrīd esošo historisma stilu un pils saimnieku vēlmi būt laikmetīgiem. No vestibila sienām pils apmeklētājus uzlūko 19. gadsimta otrajā pusē uzgleznotie Korfu un Rozenu dzimtas ģerboņi. Pils otrajā stāvā saglabājušies no ozolkoka paneļiem veidoti ēdamzāles griesti.

Šķiet, ka 20. gadsimts pilij bijis pilns ar pārsteigumiem. Bieži ne tiem labākajiem. Pirmajā pasaules karā krievi atkāpdamies to nodedzinājuši, bet Latvijas armija to ieņēmusi vien 1919. gadā. Vairāk nekā 300 gadus vienas dzimtas lolotā celtne 1921. gadā nonāca Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas rīcībā. Tad nu smalkā celtne uz septiņdesmit gadiem pārtapa par militāro objektu – sākumā pils telpās izvietots Latgales artilērijas pulks, bet pēc Otrā pasaules kara pili un muižas ēkas aizņēma Padomju armijas 16. tāllidojuma izlūkošanas aviācijas pulks. Kad armija iet pāri, daudz kas tiek iznīcināts. Tā noticis arī Krustpilī – gan Korfu dzimtas mantojums, gan kultūras liecības nākotnes paaudzēm pazuda nebūtībā.

Pēc neatkarības atgūšanas, pils atkal nonāca valsts īpašumā. Kopš 1996. gada Krustpils pilī atrodas Jēkabpils vēstures muzejs, pārņemot pils apsaimniekošanas un atjaunošanas darbus. Šajā darbā nav mazsvarīgu uzdevumu, jo plānots, ka ar katru atjaunoto pils telpu, mēbeli, rokturi un pakāpienu pamazām tā kļūtu par dubultnieci īstajai, vēsturiskajai celtnei.

Vairāk par pili un tās spoku – Brūno dāmu – lasiet šeit.

Tags

Jēkabpils Krustpils Jēkabpils Latvija Eiropa
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form