Noskaidrotas Latvijas tīrākās un netīrākās pludmales
Foto: no ekspedīcijas arhīva

Noslēgusies Vides izglītības fonda īstenotās kampaņas "Mana jūra" ekspedīcija, kuras laikā veikti jūras piesārņojošo atkritumu monitoringi 38 vietās Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastē. Par tīrāko atzīta Abragciema pludmale, bet netīrākā pašlaik ir Tūjas pludmale, informēja Elīna Kolāte, kampaņas "Mana jūra" publiciste.

Ekspedīcija sākta 26.maijā Nidā pie Lietuvas un Latvijas robežas un ilgusi līdz pat 28.jūnijam, kad tās dalībnieki šķērsoja finiša līniju Ainažos pie Latvijas un Igaunijas robežas.

Jūru piesārņojošo atkritumu monitoringi veikti pēc ANO Vides programmas metodikas - apsekotas pludmales 100 metru garumā no ūdens līnijas līdz pirmajai pastāvīgajai veģetācijai vai līdz stāvkrastam (atkarībā no pludmales) un uzskaitīti visi atrastie atkritumi. Vides izglītības fonda pārstāvji jau analizējuši atkritumu monitoringa rezultātus, un ir noskaidrotas Latvijas tīrākās un netīrākās pludmales.

Kopumā par visvairāk piesārņotāko šogad atzīta Liepājas piekrastes posmā no Nidas līdz Pāvilostai ar vidēji 195 atkritumu vienībām uz 100 metriem. Vidzemes Rīgas jūras līča piekrastes reģions ir otrais netīrākais ar vidēji 185 atkritumu vienībām uz 100 metriem. Rīgas un Jūrmalas pludmalēs atrodamas vidēji 163 atkritumu vienības uz 100 metriem, Kurzemes piekrastes Ventspils posmos (no Jūrkalnes līdz Kolkas ragam) atrastas vidēji 132 atkritumu vienības uz 100 metriem, bet šogad vistīrākā bijusi Kurzemes Rīgas jūras līča piekraste – tur atrastas vidēji 92 atkritumu vienības uz 100 metriem.

Noskaidrotas Latvijas tīrākās un netīrākās pludmales
Foto: no ekspedīcijas arhīva

Lai gan kopumā atrasto atkritumu daudzums bijis mazāks nekā iepriekšējos gados, jāņem vērā, ka iepriekšējos gadus "Mana jūra" kampaņas monitoringi veikti jūlijā, bet šogad – jūnijā, kad tūrisma sezona vēl nav sākusies.

Satraucošākais secinājums, kas gūts šī gada izpētes ietvaros ir plastmasas atkritumu īpatsvars. Vidēji vairāk nekā puse (53%) no visiem atkritumiem bijuši dažādi plastmasas izstrādājumi: plastmasas virves, maisiņi, cigarešu izsmēķi, pudeļu korķi, kā arī neidentificējamas izcelsmes un funkcijas plastmasas gabali. Tomēr vairumā pludmaļu plastmasas atkritumu īpatsvars sasniedz pat trīs ceturtdaļas no kopējā atkritumu skaita un aktualizē jautājumus par videi draudzīgu piekrastes attīstības un atkritumu apsaimniekošanas politiku efektivitāti Latvijā. Tieši tādēļ šīgada 38 monitoringos savāktos atkritumus kampaņas pārstāvji svinīgā ceremonijā pasniegs VARAM ministram.

Kampaņu "Mana jūra 2015" īsteno nodibinājums Vides izglītības fonds ar EEZ un Norvēģijas finanšu instrumenta granta atbalstu un sadarbībā ar Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē.

Source

Tūrismagids

Tags

Baltija Jūrkalne Kolka Kurzeme Pāvilosta Liepāja
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form