Foto: publicitātes/ Ieva Benefeld/ Alvits Grīvnieks
Jau novembrī Latvijas pilsētas un ciemi ietērpjas svētku rotā – pie ēkām tiek stiprinātas košas lampiņu virtenes, ielās tiek izgaismoti vides objekti un krāšņi iemirdzas svētku simbols – eglīte. "Delfi" arī šogad piedāvā aplūkot, cik krāšņi svētkiem saposušās Latvijas pilsētas, kā arī to, cik daudz līdzekļu tiek atvēlēts vides dekoru iegādei, eglītes iegādei un rotāšanai.

"Delfi" aicināja atsaukties visu Latvijas pilsētu pašvaldības, lai tās pastāstītu par krāšņajiem svētku rotājumiem, Ziemassvētku eglīti, kā arī izmaksām, kas saistītas ar svētku laiku un eglītes rotāšanu. Aicinājumam atsaucās lielākā daļa pašvaldību pārstāvju, tikai dažas pašvaldības nesniedza informāciju par rotājumu izmaksām.

Pēc vairākiem mēģinājumiem mēģinājām sazināties ar šādiem pilsētu pārstāvjiem, bet līdz šim neesam saņēmuši informāciju no Alojas, Piltenes, Staiceles, Strenčiem, Varakļāniem, Viļakas un Zilupes. No publicitātes ir atteikusies Ilūkste.

Savukārt Dagdas pilsētā eglīte krāšņi iedegsies vien 19. decembrī, tāpēc pašvaldība informāciju un foto sola atsūtīt vēlāk. "Delfi" mudina arī pārējās pilsētas atsūtīt informāciju par savām eglītēm, rakstot uz e-pasta adresi: redakcija@delfi.lv.

Savukārt "Delfi Aculiecinieks" aicina ikvienu parādīt, kā šogad izskatās tavs Ziemassvētku kociņš. Reportāžas sūti, izmantojot aculiecinieka reportāžas pievienošanas formu, vai arī uz e-pastu aculiecinieks@delfi.lv

Ainažu egle

Foto: salacgriva.lv

Astoņus metrus augstā Ainažu eglīte ir sarūpēta un atvesta no privātā meža, informēja Salacgrīvas novada pašvaldības pārstāve Evija Keisele. Tā svētkos tiek uzstādīta vienā un tajā pašā vietā ik gadu. Ainažos eglīte svinīgi iemirdzējās 2. decembrī, kur svinīgo pasākumu rīkoja kultūras nama darbinieki.

Kā norāda Keisele, eglīte Ainažos parasti tiek rotāta pašu spēkiem. Rotājumi tiek izmantoti no iepriekšējiem gadiem, bet, ja ir nepieciešams, to klāsts tiek papildināts.

Aizkraukles egle

Foto: Aizkraukles novada pašvaldība

Aizkrauklē egle novietota pilsētas centrālajā laukumā pie pašvaldības ēkas, portālam "Delfi" pastāstīja Aizkraukles novada pašvaldības pārstāve Zanda Bistere. Tā svinīgā pasākumā iemirdzējusies 7. decembrī.

Kā norādīja Bistere, egle atrasta Latvijas valsts Jaunjelgavas mežniecības mežos, un tās augstums ir 11,88 metri. Aizkraukles novadā egles rotājumiem netērē nekādus papildu līdzekļus, bet pašvaldība sedz rēķinu par egles atvešanu un izrotāšanu.

Aizputes egle

Skaistā un 12 metrus garā eglīte Aizputes novadā sarūpēta AS "Latvijas valsts meži" īpašumā Aizputes novada Kalvenes pagastā, pastāstīja Aizputes novada kultūras organizatore Sanda Zālīte. Zaļā svētku rota uzstādīta Aizputē, Pilsētas laukumā. Tā krāšņi iedegta 1. decembrī.

Kā norāda Zālīte, egles rotājumiem šogad pašvaldība iztērējusi 244 eiro.

Aknīstes egle

Foto: Lāsma Prande

Ziemassvētku egle Aknīstē pie novada domes iedegta 10. decembrī, kur ar muzikāliem sveicieniem viesojās jautrie sniegavīri un rūķis, informēja Aknīstes novada pašvaldības pārstāve Lāsma Prande. Lai būtu iespējams sasildīties, pasākuma laikā visi tika cienāti ar karstu tēju un piparkūkām. Savukārt radošajā darbnīcā ikviens varēja izgatavot Ziemassvētku lukturīti.

Aknīstes egle ir apmēram piecus metrus augsta. Egles rotājumi tiek saglabāti no gada uz gadu un nedaudz papildināti. Kā norādīja Prande, šogad pašvaldība eglei iztērējusi apmēram 60 eiro.

Alūksnes egle

Foto: Alvits Grīvnieks

Alūksnes pilsētas galvenā Ziemassvētku egle tika svinīgi iedegta Pirmajā adventē, 2. decembrī, portālam "Delfi" pastāstīja Alūksnes novada pašvaldības pārstāve Evita Aploka. Pirms egles iedegšanas pasākuma mazākie pasākuma apmeklētāji varēja piedalīties jautrās rotaļās un dziedāt dziesmas kopā ar Kašeru un Eglītēm. Pasākuma laikā darbojās mini Ziemassvētku tirdziņš, kurā Ziemassvētku dāvanām varēja iegādāties dažādas Alūksnes novadā radītas lietas.

Kā norādīja Aploka, jau vairākus gadus Alūksnē Ziemassvētku egle tiek būvēta uz speciāla karkasa. Par tās vizuālo izskatu vienojas pašvaldības Vides dizaina padome. Šī gada egles noformējums Alūksnē ir līdzīgs pērnā gada eglei, jo iedzīvotājiem tā šķitusi simpātiska. Egle atrodas pilsētas centrā, laukumā pie Bībeles muzeja un Alūksnes evaņģēliski luteriskās baznīcas. Egles atrašanās vieta nodrošina, ka tā ir redzama visiem, kas iebrauc pilsētas centra daļā. Rotāšanai ir izmantoti rūpīgi saglabātie dekori, kas izmantoti jau iepriekšējā gadā, līdz ar to egles būvniecības un pēc tam nojaukšanas izmaksas ir ap 1400 eiro, skaidro Aploka.

Svētku noformējums Alūksnē izvietots arī citviet. Jau vairākus gadus, plānojot Alūksnes noformējumu Ziemassvētku laikā, muižas parka teritorija pie Alūksnes Jaunās pils tiek veidota kā eņģeļu parks, kur izvietotas īpaši veidotas eņģeļu figūras. Šajā apkaimē arī pie ielu apgaismes stabiem izgaismosies eņģeļa motīvs. Gaismas dekori svētku sajūtas radīšanai izvietoti arī citviet pilsētā pie ielu apgaismes stabiem un skvērā pie Alūksnes kultūras centra.

Apes egle

Foto: Apes novada dome

Ape svētku rotā šogad tērpjas pakāpeniski un par to rūpējas Apes čaklās floristes, gan izveidojot adventes vainagu pie novada domes ēkas, gan svētku dekoru Dzirnavu ielas aplī, portālam "Delfi" pastāstīja novada pašvaldības pārstāve Ilze Ērmane. Visi svētku rotājumi Apē iegādāti iepriekšējos gados un šogad nedaudz papildināti ar bumbiņām un lampiņām.

Kā informēja Ērmane, pirms vairākiem gadiem iedzīvotāji dāvināja pilsētai nelielu eglīti, ko iestādīja skvērā iepretim Apes tautas namam, rosinot domāt par dzīvošanu draudzīgā vidē un ļaujot Ziemassvētku laikā eglītēm turpināt augt mežā. Apes eglīte ir iedzīvojusies skvērā un šogad tika izpušķota un izgaismota Pirmajā adventē. Pie eglītes ir piestājis Rūķu bānītis ar dāvanām – laba vēlējumiem ikkatram Ziemassvētku gaidīšanas laikā, norādīja Ērmane.

Auces egle

Foto: Publicitātes attēli

Ziemassvētku eglīte Auces pilsētas centrā tika uzstādīta 27. novembrī, bet eglītes iedegšana notika dažas dienas vēlāk – 2. decembrī. Kā portālam "Delfi" pastāstīja Auces novada pašvaldības pārstāve Gita Šēfere-Šteinberga, egles iedegšanu visvairāk gaida mazie novada iedzīvotāji, tad arī šogad tā bija rotaļīga kopā ar jautro burunduku un viņa draugiem.

Egle, kas, kā jau ierasts ik gadu, slejas Auces pilsētas centrālajā laukumā, ir aptuveni deviņus metrus augsta, augusi Auces novada "Slavietiņas" mežā, par ko Auces novada pārstāve saka paldies Jelgavas informācijas centra Auces mežu novada vecākajam mežkopim Agrim Ērmanim, kurš palīdzējis zaļsvārci atrast. Kā skaidro Šēfere-Šteinberga, rotājumiem tiek izmantotas gaismas virtenes, kas pēc nepieciešamības tiek papildinātas, tāpēc precīzu naudas summu šobrīd nevar nosaukt, to varēs pateikt tad, kad visu pagastu eglēm rotājumi un gaismas virteņu izcenojumi tiks apkopoti, taču novada pārstāve lēš, ka izmaksām nevajadzētu būt lielākām kā iepriekšējos gadus, proti, nepārsniedzot 500 eiro, jo, kā minēts, tiek izmantotas arī iepriekšējos gados iegādātās gaismas virtenes.

Šēfere-Šteinberga arī piebilst, ka arī pilsētas koki un krūmi jau ieguvuši ziemas rotu – tie skaisti izgaismoti Aspazijas laukumā un ap to, gaidot balto sniedziņu, lai pilsētu padarītu vēl gaišāku.

Baldones egle

Foto: Publicitātes attēli

Kā portālam "Delfi" pastāstīja Baldones novada pārstāve Elīna Ose, novadā katru gadu tiek rotāta pilsētas skvērā augošā eglīte. Tās augstums ir aptuveni 12 līdz 13 metri.

Eglīte tiek rotāta ar elektriskajām gaismas virtenēm un dažāda izmēra un krāsu dekoratīvajām eglīšu bumbām. Kā skaidroja Ose, šogad dekorācijām tika izmantoti pagājušā gadā iegādātie dekori, papildus tika iegādātas egļu bumbas 50 eiro vērtībā.

Eglītes iedegšanas svētki norisinājās 2. decembrī – Baldones novada folkloras kopas pavadībā gan bērni, gan pieaugušie gāja rotaļās, vilka bluķi, dziedāja un deja. Kā pārsteigums mazajiem novadniekiem šajā dienā ir saldumi.

Baložu egle

Foto: Publicitātes attēli

Ķekavas novada pašvaldības attīstības daļas ainavu plānotāja Lauma Muceniece informēja, ka Ķekavā rotā lielās, dzīvās, augošās egles, bet dažviet, pārsvarā pie kultūras iestādēm, tiek uzstādītas arī nocirstās egles. Piemēram, Baložos tiek rotāta augošā egļu grupa pie pilsētas pārvaldes ēkas.

Šeit tāpat kā pārsvarā citviet novadā tiek izmantoti iepriekšējo gadu rotājumi, kuru klāsts pamazām tiek papildināts, skaidroja Muceniece. Iepriekšējā gadā bez LED lampiņu virtenēm un elektriskajiem dekoriem – zvaigznēm eglēs – tika iekārtas arī egļu bumbas. Šogad pļaviņā pie pārvaldes blakus eglēm ir arī krāšņs dekors – lielformāta LED bumbu grupa. Kā uzsver Muceniece, pie šeit netiek rīkots svinīgs eglītes iedegšanas pasākums.

Savukārt Baložos, Rīgas ielā, laukumā pie veikala, tiek uzstādīta nocirstā un no meža atvestā egle. Tā tur tiek uzstādīta arī iepriekšējos gados. Šī eglīte ir rotāta ar LED lampiņu virtenēm un pašdarinātiem rotājumiem. Eglīte svinīgā pasākumā iemirdzējās 9. decembrī.

Balvu egle

Foto: Publicitātes attēli

Balvu novada pašvaldības centrālā egle kā katru gadu svētku rotā stāv laukumā pie Balvu kultūras un atpūtas centra, portālam "Delfi" pastāstīja Balvu novada pašvaldības pārstāve Iluta Mežule. Pirmajā adventē svinīgi tika iedegtas gaismiņas lielajā pilsētas eglē, kur lieli un mazi balvenieši un pilsētas viesi pulcējās, lai kopīgi padziedātu un padejotu. Kā informēja Mežule, par ballītes atmosfēru rūpējās zaķis un viņa komanda – pasaku tēli – lācis, vilks, krokodils, panda, zaķis un citi.

Pie lielās svētku egles balvenieši un pilsētas viesi vēl pulcēsies Jaunā gada naktī, kad varēs vērot svētku salūtu.

Balvu svētku egle ir apmēram 11 metrus augsta, un nāk no Lazdaga ezera apkaimes mežiem (starp Gulbenes un Rugāju novadu). Kā atzīmē pašvaldības pārstāve, šogad tā ir rotāta ar tiem pašiem rotājumiem, kuri bija pagājušajā gadā.

Balvos svētku rotā ir ietērpta arī vēl viena eglīte, kas aug Balvu pilsētas skvērā. Tās svinīgā iedegšana notikusi Otrajā adventē. Mežule pastāstīa, ka skvērā papildus esošajiem svētku rotājumiem, šogad ir izveidotas īpašas rūķu mājiņas, kurās var pamuzicēt Gunāra Igauņa mūzikas instrumentu darbnīcā vai paspoguļoties greizo spoguļu valstībā, kā arī baudīt nesteidzīgas pastaigas, vērot gaismiņas gan skvēra lielajā eglē, gan ziemas dusā esošajā strūklakā – Balvu ūdensrozē, gan skvēra kokos.

Bauskas egle

Foto: Publicitātes attēli

Kā "Delfi" pastāstīja SIA "Vides serviss" tehniskais direktors Raimonds Bitins, eglītes uzstādīšana Bauskā sākta 27. novembrī, pilnībā pabeigta 30. novembrī, bet tās svinīgā iedegšana norisinājusies 15. decembrī.

Egles statīvā izvietota 21 egle, atzīmē Bitins. Eglīte cirsta Bauskas novada Dāviņu pagasta mežā, un tās augstums ir apmēram 8 metri, bet kopā ar statīvu – 11 metri.

Bitins informēja, ka ar viena gada izņēmumu tā vienmēr atrodas tajā pašā vietā – Rātslaukumā. Tā tiek rotāta ar gaismas virtenēm, stroboskopiskām spuldzītēm, gaismas dekoriem – zvaigznēm, bumbām, kas tiek izmantoti no citiem gadiem. "Katru gadu dekorus neatjaunojam, taču pa kādai virtenei un dekoram gan tiek nomainīti," skaidro SIA "Vides serviss" tehniskais direktors.

Svētku eglītes iedegšanā, kas norisinājās 15. decembrī, apmeklētāji varēja iegādāties dažādus gardumus, kā arī laikus sarūpēt Ziemassvētku dāvanas tuvajiem mājražotāju un amatnieku svētku tirdziņā. Savukārt par muzikālu un jestru svētku noskaņu rūpējās folkloras kopas, Liepājas ceļojošā cirka "Beztemata" svētku izrāde un jautrās cirka darbnīcas notikumu mājā "Baltais briedis", pastāstīja Bauskas Kultūras centra sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Lujāne. Svētku eglīte tika iedegta apvienības "Sapņu fabrika" radošo cilvēku pavadībā. Pie eglītes atrodas notikumu māja "Baltais briedis", kur laikā no 15. līdz 31. decembrim gaidāmi dažādi interesanti pasākumi, atzīmē Lujāne.

Brocēnu egle

Foto: Publicitātes attēli

Kā "Delfi" pastāstīja Brocēnu novada pašvaldības pārstāve Lilija Bleidele, lielā Ziemassvētku egle Brocēnos uzstādīta un atklāta 30. novembrī. Tā atrodas pie Brocēnu novada kultūras un izglītības centra.

Aptuveni astoņus metrus augstā svētku eglīte ir privātpersonas dāvana pašvaldībai, skaidro Bleidele. Pašvaldība eglītei šogad jaunus rotājumus nav iegādājusies, bet izmantojusi iepriekšējā gada krājumus.

Cēsu egle

Foto: Kaspars Kurcēns

Cēsīs jau 1. decembrī tika iedegta svētku egle Rožu laukumā, portālam "Delfi" pastāstīja Cēsu novada pašvaldības pārstāve Edīte Matuseviča. Krāšņa eglīte ir uzstādīta un iedegta pirms Otrās adventes arī Vienības laukumā. Ik gadu pašvaldība uzstāda egles divās vietās – Vienības laukumā un Rožu laukumā.

"Ik gadu aicinām Cēsu novada iedzīvotājus palīdzēt pašvaldībai atrast egles pilsētas rotāšanai, uzdāvinot tās no saviem īpašumiem," piebilst Matuseviča. "Šogad Rožu laukumā uzstādītā egle ieradusies pilsētā no Vaives pagasta."

Rožu laukumā uzstādītā egle ir aptuveni deviņus metrus augsta. Vienības laukumā uzstādītā eglīte ir nedaudz augstāka. Kā pastāstīja Matuseviča, Rožu laukuma egle dekorēta ar silti baltām spuldzīšu virtenēm, sarkanām egļu bumbām un dekoriem silti baltā krāsā. Savukārt Vienības laukumā ar silti baltu virteni, sarkanām un zilām bumbām, dekoriem silti baltā krāsā.

"Rožu laukumā uzstādītajai eglei šogad iegādāti jauni rotājumi, kas izmaksāja nepilnus piecus tūkstošus eiro (4855,44 eiro). Vienības laukuma egle rotāta ar jau krājumā esošajiem rotājumiem," norādīja Cēsu novada pašvaldības pārstāve.

Kā pastāstīja Matuseviča, Rožu laukumā, iededzot egli, notika amatnieku un mājražotāju tirdziņš, jauno mūziķu uzstāšanās, pasaku stāstīšana un vēstuļu rakstīšana Ziemassvētku vecītim. Savukārt katru adventes svētdienu pulksten 19 Rožu laukumā iespējams baudīt jau par tradīciju kļuvušo pūtēja orķestra "Cēsis" Ziemassvētku mūzikas koncertu "Torņu mūzika". Matuseviča informēja, ka mūziķi kāpj Svētā Jāņa baznīcas tornī, no kura atskaņo skaistākās Ziemassvētku melodijas, pieskandinot Cēsu vecpilsētu. Klausītāji tiek cienāti arī ar karstu tēju, kuru dala 27. kājnieku bataljona zemessargi, garšīgām piparkūkām, kuras sarūpē Latvijas Kaulu, locītavu un saistaudu slimnieku biedrības Cēsu nodaļa, Cēsu pilsētas pensionāru biedrība "Cēsu pensionāri" un Cēsu novada Jauniešu dome. Kā skaidro Matuseviča, torņa mūzikas tradīcija Cēsīs tika aizsākta pirms septiņiem gadiem, kad pūtēju orķestra "Cēsis" mūziķi, ieskandinot gaidāmos svētkus, kāpa baznīcas tornī, lai muzicētu virs Cēsu jumtiem.

Cesvaines egle

Cesvainē ierasts Ziemassvētku eglīti iedegt ap Pirmās adventes laiku. Tā noticis arī šogad, kad 7. decembrī pie novada domes tika uzburta svētku noskaņa ar vakara kulmināciju – egles iedegšanu, "Delfi" uzzināja Cesvaines novada domē. Turklāt pasākuma laikā sanākušie tika aicināti rotaļās un priecēti ar svētku dziesmām.

Turklāt neilgi pirms galvenās egles iedegšanas, skvēros, kas atrodas pretī novada domei un pie Rīgas ielas, spoži izgaismojās arī svētku rotājumi – stilizētas eglītes un mirdzošs koks, kam apkārt izkārtojušās košas bumbas. Savukārt galvenā egle ir aptuveni sešus metrus augsta, un kā katru gadu tiek izstādīta pie novada domes ēkas.

Kā norādīja Cesvaines novada domes pārstāve, ilgus gadus tikusi rotāta tur augušā eglīte, taču jau vairākus gadus tiek rotāta egle, kas atvesta no meža, jo šajā pašā vietā augusī eglīte tikusi nocirsta. Iemesls bijis drošības apsvērumi, bet blakus iestādītā jaunā eglīte vēl nav pietiekami paaugusies, lai tiktu greznota svētku rotā. Turklāt šogad svētku egle ir novada iedzīvotāja dāvinājums no sava privātā meža. Novadnieks to laipni ir atvēlējis, lai tā greznotu pilsētu un priecētu ikvienu garāmgājēju.

Ziemassvētku simbols Cesvainē jau vairākus gadus tiek rotāts ar gaismiņu virtenēm un rotājumiem, kas saglabājušies no iepriekšējiem gadiem. Jauni rotājumi tiek iegādāti mazā daudzumā, tādēļ grūti aprēķināt precīzas izmaksas, bet tās nav lielas, norādīja pārstāve. Arī šogad eglītē redzamās bumbas un gaismiņu virtenes ir saglabājušās no iepriekšējā gada.

Daugavpils egle

Daugavpilī Ziemassvētku egle tradicionāli tiek iedegta Vienības laukumā. Tā tiek veidota no mazām eglītēm jeb egļu piramīdas. Šogad egles iedegšanas pasākums noticis 7. decembrī, informēja Daugavpils domes Sabiedrisko attiecību un mārketinga nodaļa.

Svētku egles iedegšanas pasākumā ticis atvērts arī "Rūķu namiņš", darbojusies dzīvnieku sēta, kā arī atklāta slidotava. Savukārt Daugavpils teātra aktieri sanākušajiem rādījuši teatralizētu uzvedumu. Tāpat apmeklētāji varēja piedalīties riņķa rotaļu dejās kopā ar pilsētas skolu audzēkņiem un nacionālo biedrību pārstāvjiem.

Ziemassvētku notikumi Daugavpilī turpināsies visu decembri un arī janvāra pirmo pusi:

"Rūķu namiņš" Vienības laukumā darbosies no 8. decembra līdz 7. janvārim katru dienu no pulksten 12 līdz pulksten 19). Savukārt 31. janvārī no pulksten 12 līdz 15, bet 1. janvārī no 14 līdz 17.

Tikšanās ar pasaku tēliem Vienības laukumā – 9., 15., 16., 22. – 24. decembrī pulksten 14 – 15; 10. – 14., 17. – 21. decembrī pulksten 17 – 18; 25., 26., 29., 30. decembrī un 5., 6. janvārī pulksten 14 – 16; 27., 28.decembrī un 2. – 4., 7. janvārī pulksten 16 – 18.

Tikšanās ar salavecīti "Rūķu namiņā" – 25., 26., 29., 30. decembrī un 5., 6. janvārī pulksten 14 – 16; 27., 28. decembrī un 2. – 4., 7.janvārī pulksten 16 – 18.

"Dzīvnieku sēta" Vienības laukumā – 8., 9., 15., 16., 22. – 24., 26., 29., 30. decembrī, 1., 5., 6., 12., 13. janvārī pulksten 11 – 15.

Slidotava Vienības laukumā darbosies no 7. decembra līdz 10. martam, darba dienās pulksten 14– 22 (slidotavas profilaktiskā apkalpošana 16.00 – 17.00, 19.00 – 20.00), brīvdienās pulksten 11 – 22 (slidotavas profilaktiskā apkalpošana 13.00 – 14.00, 16.00 – 17.00, 19.00 – 20.00).

Dobeles egle

Ziemassvētku eglīte Dobelē tika iedegta 1. decembrī. Kā norādīja Dobeles novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Agnese Jākobsone, eglīte vesta no Naudītes mežiem un ir 16 metrus augsta.

Eglīte tikusi izrotāta ar silti baltām spuldzīšu virtenēm, no kurām piektdaļa ir aprīkotas ar "flash LED" gaismu, kā arī 60 sarkanām un 60 spoguļu bumbām. Kā norādīja Jākobsone, šogad rotājumi nav iegādāti, bet izmantoti no iepriekšējā gada. Turklāt eglīte uzstādīta tradicionālajā vietā – Dobeles vēsturiskajā tirgus laukumā.

1. decembrī notikušais eglītes iedegšanas pasākums nav vienīgais svētku notikums Dobelē. Vēl sagaidāmi citi pasākumi, tirdziņš un Jaungada sagaidīšana.

Durbes egle

Foto: Publicitātes foto

Durbes pilsētā pirms pieciem gadiem tika iestādīta sudrabegle, kas būs kā pilsētas galvenā svētku eglīte, kura tiks rotāta un godā celta. Tomēr pilsētas centrā tiek likta arī cirstā eglīte, jo iestādītā ir vēl par mazu, atklāja Durbes novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Gita Tauriņa.

Pilsētas egle šogad ir salīdzinoši neliela – ap trim metriem. Tā cirsta valsts mežos, priežu audzes apakšējā kārtā un uzstādīta pilsētas centrā – Baznīcas laukumā. Kā norādīja Tauriņa, egle tiek rotāta ar sudraba un zilas krāsas bumbām, kas atbilst Durbes ģerboņa krāsām. Savukārt rotājumi tiek izmantoti vairākus gadus.

Egle parasti tiek iedegta ap Otrās adventes laiku, kas šogad noticis 7. decembrī. Pasākumā gan lieli, gan mazi tika aicināti uz rotaļām. Sanākušajiem līdz eglītes iedegšanai nācās doties cauri "Kasīšu" ciemam, mācīties dzejoļus, iet rotaļās un pat sasildīt Grinča sirdi, lai atgūtu Ziemassvētku vecīša dāvanu maisu.

Tauriņa piebilda, ka arī pagastu centros ir svētku egles, bet tās šajās vietās jau aug ilgus gadus. Katru gadu tās tiek pušķotas un arī ap Otrās adventes laiku iedegtas. Vecpils pagastā tas noticis 8. decembrī, savukārt Dunalkas pagastā – 9. decembrī.

Grobiņas egle

Grobiņas novadā šogad kā ik gadu eglīti iededza katrā pagastā – Medzes, Mārtas un Grobiņas pagasta Dubeņos. Savukārt Gaviezes pagastā tika aizsākta jauna tradīcija – bluķa vilkšana. Kad visur citur jau eglītes bija iedegtas, šo apli noslēdza Grobiņas galvenās egles iedegšana, kas notika 16. decembra vakarā, informēja Grobiņas novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Pastore.

Kā norādīja Pastore, svētku egles atklāšanas pasākumā bijusi īstena ziemas sajūta, jo uzsnidzis sniegs. Grobiņas galvenā egle šogad mainījusi atrašanās vietu – tā slejas stāvlaukumā iepretim pilsdrupām. Savukārt iemirdzēties to aicināja ar ķekatnieku izdarībām, mazo dejotāju sniegumu, dziesmām un rotaļām. Kopā ar lielo egli iemirdzējās arī apkārtējie koki. Sanākušos pasākuma dalībniekus cienāja ar karstu tēju, pelēkajiem zirņiem un virtuļiem, kā arī bija pieejami biedrības "Grobiņas spēkavots" mājražotāju gardumi svētku galdam.

"Gaismas ceļš" – tas ir vēl viens pārsteigums, kas šogad svētku laikā sagaida Grobiņas pilsētas un novada iedzīvotājus un viesus. Gaismas ceļš ved uz Grobiņas izglītības iestādēm. Tās ir lampiņu virtenes, kuras rotātas ar cimdiem un zeķītēm, no kurām ārā lūkojas ķekatnieki.

Gulbenes egle

Foto: Publicitātes attēli

Kā portālam "Delfi" pastāstīja novada pašvaldības pārstāve Gunta Kalmane, Gulbenes eglīte krāšņi iemirdzējās Pirmajā adventē. Tā aug pie pašvaldības administratīvās ēkas, tāpēc katru gadu nav nepieciešams gādāt eglīti no mežiem.

Ziemassvētku eglīte Gulbenē ir izrotāta ar gaismas virtenēm, bet tai apkārt ir sētiņa, kurā ir mirdzošas gulbju kontūras, kas simbolizē novadu. Citus gadus eglīti ir rotājušas bumbas un zvaigznes, kā arī bijusi noteikta krāsa eglīšu rotājumos, piemēram, zila, bet šogad tā nav. Dekori ir izmantoti no iepriekšējiem gadiem, kā arī ik gadu tiek kāds piepirkts klāt.

Ikšķiles egle

Foto: Publicitātes attēli
Ikšķiles eglīte ir deviņus metrus augsta, un tā ir darbinieka privātais dāvinājums, portālam "Delfi" sacīja Ikšķiles novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Inga Šulca.

Kā ik gadu, arī šogad tā atrodas centrā pie skolas. Eglīte dekorēta ar lampiņām, izmaksas par rotājumiem veido summu aptuveni 400 eiro apmērā.

Jaunjelgavas egle

Foto: Publicitātes foto
Jaunjelgavas galvenā egle cirsta novada teritorijā, mežā, kas pieder AS "Latvijas valsts meži", portālam "Delfi" sacīja Jaunjelgavas novada domes pārstāve Evija Vectirāne. Šogad tika izvēlēta astoņus metrus augsta egle. Tā katru gadu tiek uzstādīta Vecpilsētas parka centrā, bet egles ir arī katrā novada pagastā.

Eglīte rotāta ar lampiņām, bumbām un dažādiem pašdarinātiem dekoriem. Rotājumiem tiek izmantoti iepriekš iegādāti dekori, katru gadu aizvietojot nolietojušos un nedaudz papildinot. Kā norādīja Vectirāne, šogad rotājumu papildināšanā iztērēti aptuveni 80 eiro. Jaunjelgavas eglīte tika iedegta 2. decembrī, paralēli noritot tematiskiem pasākumiem ar Ziemassvētku vecīti, radošajām darbnīcām un priekšnesumiem.

Jēkabpils egle

Foto: Publicitātes foto
Egle augusi Dienvidlatgales reģiona Ābeļu iecirkņa 192. kvartāla 19. nogabala mežā, portālu "Delfi" informēja Jēkabpils pilsētas pašvaldības vecākā ainavu tehniķe Sintija Pastare. Tā ir 20 metrus augsta (aptuveni 40 gadus veca), uzstādot pilsētā, tās garums samazināts par aptuveni četriem metriem.

Eglīte atrodas Jēkabpils vecpilsētas laukumā, vietā, kas katru gadu ir nemainīga. Tā izrotāta, pieaicinot profesionāļus, kuri izmanto speciālu tehniku, lai varētu piekļūt uzstādītajai eglei. Pirms reālajiem rotāšanas darbiem tikušas apspriestas vizuālās idejas un ieceres, kā Ziemassvētku eglei nepieciešams izskatīties.

Šogad tika izmantoti iepriekšējo gadu dekori, kas ir Jēkabpils pilsētas pašvaldības īpašumā. Svētku egle tika iedegta 8. decembrī.

Jelgavas egle

Foto: Jelgavas pilsētas pašvaldības arhīvs
Jelgavas pilsētas centrālā egle atrodas Hercoga Jēkaba laukumā un jau septīto gadu tiek veidota no metāla konstrukcijā ievietotām 45 mazām eglītēm, portālu "Delfi" informēja Jelgavas pilsētas domes pārstāve Egita Veinberga. Egles kopējais augstums ir 18 metru. Jelgavas lielā egle veidota, balstoties uz Jelgavas sadraudzības pilsētas Baltkrievijā Baranoviču pieredzi, dāvinātajiem rasējumiem un ieteikumiem tehniskajam risinājumam.

Egle rotāta ar 78 trīs dažādu diametru gaismas dekoriem, kā arī 960 metrus garām sarkanas krāsas LED spuldžu virtenēm. Egles rotāšanai izmantoti dekori no pagājušā gada.

Pilsētas egle Hercoga Jēkaba laukumā tika iedegta 2. decembrī – pirms un pēc pasākuma turpat notika Ziemassvētku dāvanu tirdziņš, kurā ar Ziemassvētku raksturīgiem kārumiem un dāvaniņām piedalījās vietējie amatnieki un tirgotāji.

Jūrmalas egle

Foto: Publicitātes foto
Jūrmalas pilsētā ik gadu tiek uzstādītas piecas egles, portālu "Delfi" informēja Zane Leite, Jūrmalas pilsētas domes sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja. Lielākā egle atrodas Dubultu laukumā un ir aptuveni 12 metrus augsta.

Pašvaldība aptuveni septiņus metrus augstas egles uzstādījusi arī citviet pilsētā – Priedainē pie iebraukšanas pilsētā, Horna dārzā Majoros pie Jūrmalas Kultūras centra, Dubultu Kultūras kvartālā un Kauguros pie Kauguru kultūras nama. Egles nākušas no Talsu un Valmieras mežiem. Tiek dekorēta arī viena dzīvā egle pie domes ēkas Majoros. Rotājumi visām sešām eglēm izmaksājuši 4500 eiro. Piecas eglītes tika iedegtas decembra pirmajā nedēļas nogalē, savukārt eglītei Dubultu Kultūras kvartālā rotāšanas un iedegšanas pasākums notika 15. decembrī.

Kandavas egle

Foto: Dagnija Gudriķe
Šogad eglīte visā savā krāšņumā Kandavā iemirdzējās 29. novembra vakarā, portālu "Delfi" informēja Kandavas novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Šupstika. Arī šogad egli pilsētai dāvināja uzņēmējs, mežsaimnieks Viesturs Valdis Dreimanis un tā izaugusi Rūmenes apkaimes mežā.

Eglīte rotāta mākslinieces-dizaineres Baibas Rulles vadībā. Šogad pilsētas svētku noformējumā un eglītes rotāšanai tika izmantoti gan iepriekšējos gados, gan šogad iegādātie rotājumi. Tā dekorēta ar virtenēm, kā arī krāsainām plastikāta bumbām un plastikāta "piparkūkām" (piparkūku vīriņi, zvaigznītes, zvaniņi un mājiņas). Rotājumi, kas tika iegādāti šogad, izmaksāja 220,70 eiro.
Lai neļautu aukstumam piezagties, mazos kopīgās rotaļās un dejās iesaistīja Garfīlds ar draugu Dzelteno trusi.

Kārsavas egle

Foto: Publicitātes attēli
Kārsavas pilsētā jau otro gadu lielā Ziemassvētku egle tiek uzstādīta pilsētas skvērā, kuru šogad papilda apgaismota arka un izgaismota ziemeļbriežu konstrukcija, portālam "Delfi" pastāstīja Kārsavas novada sabiedrisko attiecību speciāliste Antra Barkāne.

Šogad Kārsavas egle ir apmēram piecus metrus augsta. Tā ir veidota no metāla konstrukcijas un egļu zariem, kuri sarūpēti vietējos mežos. Savukārt rotājumu krājumus pašvaldība papildina un kopumā eglītes rotāšanai, kā arī dekoru iegādei tērē apmēram 400 eiro.

Kā norādīja Barkāne, svinīgā Ziemassvētku egles iedegšana notika 6. decembrī un tajā piedalījās Kārsavas novada pašvaldības vadība, pirmsskolas izglītības iestāžu darbinieki un bērni. Tika spēlētas rotaļas un dziedātas dziesmas.

Krāslavas egle

Foto: Publicitātes attēli
Kā atklāja Krāslavas novada sabiedrisko attiecību speciāliste Inga Kavinska, Krāslavas pilsētas centrā aug veselas piecas egles. Visas piecas arī tiek rotātas – četras nedaudz pieticīgāk, bet centrālā ir bagātīgāk rotāta. Kavinska pieļauj, ka egles šobrīd varētu būt apmēram 10 metrus augstas.

Viņa pastāstīja, ka eglīšu rotāšanai tiek izmantoti iepriekšējo gadu dekori, arī pilsētas skolu bērnu sagatavotās eglīšu rotas, taču katru gadu arsenāls tiek papildināts iespēju un vajadzību robežās.

Eglīte tika iedegta 14. decembrī. Katru gadu eglītes iedegšanas pasākumā Krāslavā ir teatralizēts uzvedums, ko sarūpē kultūras nams, kāda no pilsētas skolām vai pirmsskolas izglītības iestādēm.
Šogad Krāslavā bija eglītes iedegšana kopā ar filmas "Madagaskara" varoņiem. Pie eglītes bērni arī gāja rotaļās un saņēma konfektes.

Kuldīgas egle

Foto: Ieva Benefelde
Kā informēja Kuldīgas novada pašvaldības pārstāve Kristīne Duļbinska, Kuldīgā tradicionāli ir divas svētku egles – Rātslaukumā un Pilsētas laukumā. Tāpat svētku egles rotā arī Kuldīgas novada pagastos.

Duļbinska uzsver, ka Kuldīgas svētku egles dāvinājuši cilvēki ar dāsnu sirdi – Rātslaukuma egle atceļojusi no Snēpeles ar "Nornieku" saimnieku Andas Šīmanes un Pētera Gobzema gādību, bet Pilsētas laukuma egli kuldīdznieku un viesu priekam atvēlējis Klāvs Svilpe.

Kuldīgas sapošana svētku rotā ir Būvvaldes vadītājas vietnieces, mākslinieces Ineses Sulojevas pārziņā. Kā skaidro Duļbinska, viņa šajā radošajā procesā iesaista gan kolēģus, gan Kuldīgas novada bērnus, kuri līdzdarbojas rotājumu gatavošanā. Kā katru gadu, arī šogad Kuldīgas svētku egles rotā gan lampiņu virtenes, gan kopā ar Kuldīgas novada bērniem darinātie rotājumi. Rotājumu krājums visas pilsētas sapošanai ik gadu tiek rūpīgi papildināts, vienlaikus atkārtoti izmantojot iepriekšējos gados iegādātos un izgatavotos rotājumus. Vienas eglītes sapošana svētkiem izmaksā ap 3000 eiro, atzīmē Kuldīgas novada pašvaldības pārstāve.

Egles Kuldīgā tradicionāli iededz ziemas festivāla "Notici brīnumam" laikā, kas šogad notika 1. decembrī.

Duļbinska arī pastāstīja, ka Kuldīgas Rātslaukumā Ziemassvētku gaidīšanas laikā slejas ziemīgi zaigojoši stikla namiņi, lai sniegtu kuldīdzniekiem un viesiem iespēju iegādāties oriģinālas dāvanas un dažādus gardumus sev vai ciemos iešanai. Vienā namiņā savu preci – dažādus gardumus, amatnieku darinājumus un dāvanu komplektus – piedāvā lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "Kuldīgas labumi". Savukārt otrā namiņā var iegādāties LIAA Kuldīgas biznesa inkubatora paspārnē strādājošo uzņēmumu ražotās preces un pakalpojumu dāvanu kartes. Namiņi atvērti no piektdienas līdz svētdienai. Plašāku informāciju par svētku pasākumiem Kuldīgā var izlasīt šeit.

Ķeguma egle

Foto: Publicitātes attēli
Ķegumā ir uzstādīta lielā egle, kas sastāv no vairākām mazākām eglītēm, informēja Ķeguma novada pašvaldības pārstāve Kintija Sparāne. Eglītes ir cirstas pašvaldībai piederošos mežos, zem elektrolīnijām.

Svētku eglīte, kas ir astoņus metrus augsta, atrodas Ķeguma parkā. Tā krāšņi iemirdzējās 2. decembrī, kur tam par godu notika arī svinīgs pasākums.

Kā stāstīja Sparāne, eglīte ir dekorēta pašu spēkiem, bet par tradīciju kļuvusi tagadējā Ķeguma novada domes priekšsēdētāja Raivja Ūzula iesaiste eglītes dekorēšanā. Ķegumā šogad nav iegādāti jauni dekori, jo eglītes dekorācijās izmantotas iepriekšējos gados iegādātās dekorācijas.

Lielvārdes egle

Foto: Publicitātes attēli
Lielvārdē tiek greznota pilsētas centrā augoša egle, kuras augstums sasniedz aptuveni 25 metrus, norādīja Lielvārdes novada pašvaldības pārstāve Beata Kempele. Eglīte Lielvārdē krāšņi iemirdzējusies Pirmajā adventē.

Kā atklāj Kempele, Lielvārdes eglītes rotāšanai izmantoti iepriekšējo gadu rotājumi un katru gadu tie tiek papildināti,lai visā novadā dekori būtu vienādā stilā.

Pie greznās eglītes Lielvārdē 21. decembrī tiks svinēti Dūraiņu svētki un darbosies arī Ziemassvētku tirdziņš, pastāstīja Lielvārdes novada pašvaldības pārstāve.

Liepājas egle

Foto: Publicitātes attēli
Kā pastāstīja Liepājas pilsētas Būvvaldes pārstāvis Aigars Štāls, egļu izvietošanai pilsētā ir izvēlētas noteiktas vietas – Rožu laukums, Annas tirgus, Ģenerāļa Baloža iela Karostā un pie koncertzāles "Lielais dzintars".

Egles Annas tirgus laukumā un Karostā ir sameklētas mežā, tāpēc tās ir simetriskas un ļoti skaistas, uzteic Štāls. Viņš norādīja, ka to veic uzņēmums, kurš saskaņā ar iepirkuma nosacījumiem uzstāda egles, sadarbojas ar saviem partneriem un piegādātājiem.

Galvenā Liepājas pilsētas egle, kas uzstādīta Rožu laukumā, augstums ir 12 metri, platums apakšā – 10 metri. Rožu laukumā egle veidota uz metāla karkasa – no aptuveni 700 mazām eglītēm, kas iegādātas stādaudzētavā. Kā atklāj Štāls, galvenās egles izmaksas ir 7000 eiro bez PVN. Šī eglīte krāšņi pilsētā iemirdzējās 30. novembrī, kur vienlaikus notika arī īpašs pasākums bērniem. Arī 31. decembrī dažādi pasākumi paredzēti pie eglītēm, pastāstīja Štāls.

Liepājā vēl divās vietās ir uzstādītas un dekorētas atsevišķas un no meža atvestas lielās egles –Annas tirgus laukumā (egles garums aptuveni 10 metri) un Karostā, Ģenerāļa Baloža ielā (egles garums aptuveni 10 metri). Savukārt ceturtā eglīte, kas atrodas pie koncertzāles "Lielais dzintars", ir veidota no gaismas elementiem un metālā izlocīta karkasa.

Štāls norādīja, ka Rožu laukumā pilsētas centrālajai eglei šogad ir jauni rotājumi, kas ir speciāli izgatavoti. Savukārt eglēs, kas uzstādītas Annas tirgū un Karostā, izmantoti rotājumi no iepriekšējiem gadiem, taču tie papildināti ar jauniem elementiem – ar piparkūkām, ar košuma bumbām un gaismiņu virtenēm.

Kā skaidro pašvaldības pārstāvis, Ziemassvētku egļu iegādes un Ziemassvētku rotājumu atjaunošanas, izgatavošanas, uzstādīšanas un uzturēšanas (divi mēneši – decembris un janvāris) kopējās izmaksas ir 123 749 eiro bez PVN.

Ziemassvētku un Gadumijas rotājumi nodrošināti, pašvaldībai veicot četrus iepirkumus:

  1. Esošo noformējuma elementu remonts, uzstādīšana, uzturēšana un demontāža – 40 656,00 eiro bez PVN;
  2. Esošo noformējuma elementu remonts, atsevišķu jauno noformējuma elementu un kompozīciju izgatavošana, uzstādīšana, uzturēšana un demontāža: 68 770,00 eiro bez PVN; šajā summā ietilpst arī lielā pilsētas egle Rožu laukumā – izmaksas 7000 eiro bez PVN;
  3. Ziemassvētku egles uzstādīšana, rotāšana, uzturēšana Jaunliepājā un Karostā – 8690 eiro bez PVN;
  4. Ziemassvētku tramvaja noformējuma izstrādāšana, uzstādīšana un uzturēšana – 5632 eiro bez PVN.

Saskaņā ar iepirkuma rezultātiem, darbus izpilda šādi uzņēmumi: SIA "Abava pluss", SIA "First" un SIA "Reklāmas apgāds".

Līgatnes egle

Foto: Publicitātes attēli
Līgatnes novada domes izpilddirektors Egils Kurpnieks informēja, ka pa vienai eglītei ir gan Līgatnē, gan Augšlīgatnē. Svinīgais eglīšu iedegšanas pasākums notika 2. decembrī.

Kā norādīja Kurpnieks, katru gadu tās atrodas vienā un tajā pašā vietā, proti, Līgatnē – centrā pie dīķa un Augšlīgatnē – centrā pie pirmsskolas izglītības iestādes. Aptuveni 4 līdz 4,5 metrus augstās eglītes tiek rotātas ar iepriekšējos gados iegādātām virtenēm un dekoriem, kuru vērtība ir aptuveni 2500 eiro. Šogad eglītes rotājumi ir papildināti ar jaunu virteni un palīgmateriāliem, kas kopumā izmaksājuši 670 eiro. Papildu izdevumus sastādīja cilvēkresursi, pacēlāja noma un transporta pakalpojumi, kas lēšami ap 650 eiro, skaidro Kurpnieks.

Limbažu egle

Foto: Publicitātes attēli
Limbažu pilsētas egle ir aptuveni 10 metrus gara, un tika iestādīta Baumaņu Kārļa laukumā pirms 15 gadiem, līdz ar to nav nepieciešams katru gadu to uzstādīt no jauna, pastāstīja Limbažu novada pašvaldības pārstāve Aija Kamala.

Šajā gadā eglītes rotājumu iegādei pašvaldība papildu finansējumu nav ieguldījusi, Ziemassvētku eglītes rotājumu klāstu plānots papildināt 2019. gadā. Kā norādīja Kamala, šogad 4000 eiro ieguldīti pilsētas dekoru iegādei.

Līvānu egle

Foto: Publicitātes attēli
Līvānieši lepojas ar dabīgi augošu, 15 metrus augsto baltegli, kura jau vairāk kā 10 gadus, sagaidot Ziemassvētkus, tiek ietērpta svētku rotā un kļūst par Līvānu pilsētas Ziemassvētku galveno eglīti, portālam "Delfi" uzsvēra Līvānu novada domes pārstāvis Jānis Vaivods.

Kā skaidro Vaivods, Ziemassvētku eglītes greznošanai tika izmantoti iepriekšējos gados iegādātie un pašu darinātie rotājumi (krāsainās LED lampiņas un koši sarkanas bumbas), kā arī ir iegādāti jauni dekora elementi (LED "lāstekas").

Līvānos Ziemassvētku eglītes iedegšanas svētki tika svinēti 2. decembrī kopā ar multfilmas "Ledus sirds" vienu no galvenajiem varoņiem – runātīgo sniegavīru Olafu – un viņa draugiem. Par prieku mazajiem pilsētniekiem darbojās arī "Saldumu namiņš", kurā ikviens varēja mieloties ar gardām piparkūkām un siltu tēju, kā arī "Ziemassvētku vecīša namiņš", kur varēja gan tikties ar pašu Ziemassvētku vecīti, lai iečukstētu ausī savu karstāko vēlēšanos, gan to uzrakstīt vēstulē, informēja pašvaldības pārstāvis.

Savukārt jau 13. reizi Latgales Mākslas un amatniecības centrā taps netradicionāli rotātā Ziemassvētku eglīte. Kā norādīja Vaivods, katru gadu šī eglīte tiek rotāta citādāk – ar tamborētām sniegpārsliņām, ar māla zvaniņiem, ar stikla zvaigznēm, ar adītiem dūraiņiem un citiem dekoriem. Šogad eglīti rotās ar tradicionālajiem Ziemassvētku rotājumiem – saulīti, kuras Latvijas simtgades gadā tiks veidotas karoga krāsās. Visus šos rotājumus gatavo Līvānu novada mazie un lielie iedzīvotāji. Ziemassvētku eglītes rotājas arī pie Līvānu novada pagastu kultūras namiem.

Lubānas egle

Foto: Publicitātes attēli
Aptuveni sešus metrus garā Lubānas pilsētas Ziemassvētku egle ir gādāta pašvaldībai piederošā meža īpašumā, portālam "Delfi" pastāstīja Lubānas novada pašvaldības pārstāve Tija Žvagina. Eglītes rotāšanai tika izmantotas gaismas lampiņu virtenes, kuras iegādātas jau iepriekšējos gados.

Savukārt iespēju robežās pašvaldības iestāžu ēkas un Lubānas pilsētas teritorija tika izrotātas ar gaismas lampu virtenēm un gaismas dekoriem. Pie Lubānas pilsētas kluba vairākus gadus iepriekš ir iestādīta Ziemassvētku eglīte, bet pagaidām tā vēl nav sasniegusi pietiekamu augstumu, lai svētkos tapu rotāta, skaidro Lubānas novada pašvaldības pārstāve.

Lubānas pilsētas Ziemassvētku egle, kas atrodas skvērā pie Lubānas pilsētas kluba, īpašā pasākumā iemirdzējās 7. decembrī. Kā atzīmēja Žvagina, eglīti palīdzēja iedegt pasaku tēli, bet paralēli notika arī mājražotāju, amatnieku un rokdarbnieku tirdziņš, kā arī novada saimnieces bija sagādājušas cienastu pasākuma apmeklētājiem. Tāpat pasākuma klātesošie tika aicināti ziedot līdzekļus operdziedātāja Jāņa Zābera memoriālajam muzejam "Vecais Ceplis" jaunu informatīvo materiālu izgatavošanai. Kā norādīja Žvagina, pēc eglītes iedegšanas apmeklētājiem bija iespēja Lubānas pilsētas klubā skatīties Latvijas animācijas filmu izlasi, bet aktīvās atpūtas piekritēji tika aicināti slidot aiz Lubānas evaņģēliski luteriskās baznīcas esošajā izgaismotajā brīvdabas slidotavā.

Šogad Lubānas pilsētā ir izgreznota vēl viena eglīte – iebraucot Lubānā pa ceļu Jaunkalsnava- Lubāna, ir izrotāta dabā augoša egle, kura gan tikusi speciāli šādam mērķim stādīta, informēja pašvaldības pārstāve. Dabā augošās eglītes greznošanai tiek izmantoti iepriekšējos gados gādāti svētku rotājumi, bet apgaismojums iedegas katru dienu reizē ar āra apgaismojumu Lubānas pilsētas ielās. Vēl viena Lubānas novada egle, izgreznota ar iepriekšējos gados gādātiem svētku dekoriem, tika iedegta Meirānu ciemā pie bijušās Meirānu dzelzceļa stacijas 9. decembrī. Arī Meirānos pasākuma apmeklētājiem bija iespēja kopā pavadīt laiku, dziedāt, iet kādā rotaļā, izgreznot piparkūkas, kā arī skatīt vietējo rokdarbnieku un amatnieku darbus, norādīja Žvagina.

Ludzas egle

Foto: Publicitātes attēli

Egle parasti tiek nocirsta Ludzas novada mežos, informēja Ludzas novada pašvaldības pārstāve Kristīne Seņko. Šogad tā tika piegādāta no Ludzas novada Istras pagasta, kuras kopējais augstums ir aptuveni 15 metri. Kā apgalvoja Seņko, eglīti jau vairākus gadus sponsorē un piegādā uzņēmums SIA "Bergvik Skog".

Kā norādīja Seņko, egle ik gadu tiek uzstādīta laukumā pie Ludzas novada pašvaldības ēkas, bet šogad tā tika iedegta 9. decembrī. Eglītes rotāšanai un dekoriem Ludzas novada pašvaldība šogad ir iztērējusi 350 eiro – nopirktas bumbas un LED gaismas, bet daudzi rotājumi ir palikuši vēl no citiem gadiem.

Madonas egle

Foto: Publicitātes attēli
Madonieši var lepoties, ka Madonas pilsētas centrā, Saieta laukumā, ik gadu krāšņā svētku rotā tiek posta dabīgā egle, kas savā garajā augšanas mūžā sasniegusi vismaz 15 metru augstumu, uzsvēra Madonas novada pašvaldības pārstāve Ilze Riekstiņa.

Viņa norādīja, ka Madonas novada pašvaldība ik pēc 2 līdz 3 gadiem egli poš jaunā rotā, bet ik gadu – esošos rotājumus papildina. Kā akcentēja Riekstiņa, šogad egle mirdz īpaši spilgti, jo to grezno aptuveni 300 metrus garas krāsainu lampiņu virtenes, kuras apvienojumā ar egles dekoriem izstaro daudz vairāk gaismas un sagādā daudz vairāk prieka ikvienam pilsētas iedzīvotājam un viesim.

Egles iedegšanas pasākums tradicionāli Madonā notiek Otrās adventes laikā, šogad tas notika 8. decembrī, un tas jau vairāku gadu garumā ir kompleksu aktivitāšu kopums, kuros iespējams piedalīties visai ģimenei kopā. Ik gadu, egles iedegšanu gaidot, visām norisēm pilsētā tiek dota vienojoša ideja, šogad tā bija ziemeļblāzma.

Kā informēja Riekstiņa, jau no rīta puses sākās radošās darbnīcas gan Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā, gan Jāņa Simsona Madonas mākslas skolā. Līdzās radošajām darbnīcām ikvienu iepriecināja Jāņa Norviļa Madonas mūzikas skolas audzēkņu muzikālie priekšnesumi. Ģimenes ar bērniem tika aicinātas uz sirsnīgu izrādi "Meža rūķu noslēpumi" Madonas pilsētas kultūras namā, bet jauniešu centrā "KUBS" tika piedāvātas dažādas aktivitātes. Savukārt patiesākās vēstules uzrakstīt un nosūtīt bija iespējams Madonas Valsts ģimnāzijā, kurā darbojās "Ziemassvētku pasts". Pēc saturiski piesātinātas dienas, ar meža rūķiem tika iedegta Madonas pilsētas egle.

Savukārt jau ceturto gadu Saieta laukumā Ziemassvētku laikā no 20. līdz 23. decembrim darbosies Ziemassvētku sajūtu tirdziņš, kurš ietvers mājražotāju un amatnieku tirdziņu, sirsnīgus koncertus, izrādes un radošās darbnīcas bērniem katru dienu. Centrālais pilsētas laukums kļūs par vietu, kur satikties, rast idejas Ziemassvētku dāvanām un, baudot jaukus mirkļus, gūt visīstāko svētku noskaņu, uzsvēra Madonas novada pašvaldības pārstāve.

Tāpat sniegotajā pilsētā, kuru Riekstiņa dēvē arī par ziemas galvaspilsētu, var baudīt citas aktivitātes, piemēram, slēpošanas trases sporta un atpūtas bāzē "Smeceres sils", kā arī ir iespēju laisties pa kalnu slēpošanas trasēm vai bērnu kamertrasēm Gaiziņkalnā,

"Esiet gaidīti ciemos piedzīvot kādu ziemas brīnumu tieši Madonā!" mudina Riekstiņa.

Mazsalacas egle

Foto: Publicitātes attēli
Septiņus metrus augstā Mazsalacas eglīte ir nocirsta Mazsalacas novada mežā, atklāja novada pašvaldības pārstāve Anete Gluha. Krāšņā eglīte 2. decembrī īpašā pasākumā kopā ar pārsteiguma tēliem bērniem.

Taujāta par eglītes rotāšanas izmaksām, Gluha norādīja, ka eglītes izrotāšana pašvaldība šogad izmaksājusi 995,19 eiro.

Ogres egle

Foto: Publicitātes attēli
Ogres centrā, Brīvības ielas gājēju posmā, Ziemassvētku egle, kas ir 9 metrus augsta, tika uzstādīta un izrotāta 1. decembrī, pastāstīja Ogres novada pašvaldības pārstāvis Nikolajs Sapožņikovs. Eglīte nākusi no Tomes audzētavas (tās nosaukums ir asā egle (Picea pungens f glauca)). Tā iegādāta par 700 eiro, apgalvo Sapožņikovs.

Ziemassvētku egles Ogres pilsētas centrā rotāšanu veica SIA "FIRST", kas uzvarēja pašvaldības izsludinātajā iepirkumā. Šī firma veica arī Brīvības ielas gājēju posma noformēšanu, piemēram, dekoru uzstādīšanu, koku izgaismošanu un citu lietu uzpošanu Ziemassvētku rotā. Kopējā līguma summa ar PVN ir 24 977,55 eiro. Egles novākšana Ogrē paredzēta 2019. gada 23. janvārī.

Šeit vari aplūkot, kā Ogre ietērpta svētku rotā:

Olaines egle

Foto: Publicitātes attēli
Olaines pilsētas centrā katru gadu tiek uzstādīta lielā svētku egle, kuru parasti iedez pirms Pirmās adventes, sarīkojot skaistu svētku pasākumu ar dziesmām, dejām un radošām darbnīcām. Šogad svētku egles iedegšanas pasākumā ļaudis priecēja deju ansambļa "Oļi" bērni, ietērpti zaķu, ežu un gaiļu maskās, kā arī populāri multfilmu varoņi un rūķis.

Olaines pilsētas svētku egle šogad ir 13 metrus gara un tā atceļojusi no Latvijas valsts mežiem –Zemgales mežsaimniecības Klīves iecirkņa. Eglei šogad iegādāti jaunu rotājumi aptuveni 400 eiro vērtībā. Olaines novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Mārīte Rūja vēlas atzīmēt, ka papildus lielajai svētku eglei pilsētā un novadā tiek rotātas arī vairākas dabīgi augošās egles, kas atrodas sabiedriskās vietās – līdz ar to svētku sajūta jūtama visā novadā.

Pāvilostas egle

Foto: Publicitātes attēli
Kupla egle aug pie Pāvilostas novada pašvaldības administrācijas ēkas, Dzintaru ielā 73, Pāvilostā. To arī katru gadu izrotā ar lampiņām un baltām bumbām, kuras iegādātas citos gados.

Šogad egle tika iedegta 1. decembrī, pastāstīja Pāvilostas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Marita Kurčanova.

Pļaviņu egle

Foto: Publicitātes attēli
Kā katru gadu, arī šogad Tradīciju laukumā, Pļaviņās, uzstādīta Ziemassvētku egle. Egli uzdāvinājis novada zemnieks Jānis Gūtmanis, pastāstīja Pļaviņu novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Sanita Kitajeva.

Egle ir 10 metrus augsta. To rotā kultūras centra darbinieki ar Ziemassvētku rotājumiem – bumbām un elektriskajām spuldzīšu virtenēm. Izmantoti gan iepriekšējo gadu rotājumi, gan iegādāti arī jauni – tie iegādāti par 550 eiro. Ziemassvētku eglīte iedegta 7. decembrī.

Preiļu egle

Foto: Publicitātes attēli
Preiļos Ziemassvētku egli tradicionāli uzstāda decembra sākumā, un egles iedegšanas pasākums parasti notiek Otrajā adventē. Šogad egle ar savu krāšņumu sāka priecēt bērnus un pieaugušos 8. decembrī, pastāstīja Preiļu novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Maija Paegle.

Jau par tradīciju kļuvis, ka egles iedegšana ir pasākums ar jautrām izdarībām, rotaļām, dziesmām, dejām un pasaku tēlu piedalīšanos. Arī šogad Ziemassvētku laika noskaņās pie egles norisinājās jautras izdarības, dažādi pārsteigumi un darbojās tradicionālais Ziemassvētku tirdziņš.

Egles atrašanās vieta pilsētā iepriekšējos gados tika mainīta. Sākotnēji to uzstādīja pilsētas centrālajā laukumā, bet vēlāk, uzklausot iedzīvotāju ierosinājumus, egle ar savu krāšņo rotu sāka priecēt laukumā pretī kultūras namam, kur parasti notiek arī Ziemassvētku un Jaunā gada pasākumi. Laukums pilsētas centrā uz Ziemassvētku laiku tiek īpaši saposts un izrotāts ar svētku dekorācijām. Šogad bērnus un ģimenes priecē tēma "Kaķīša dzirnaviņas", kuras idejas autore ir pašvaldības māksliniece Inese Anina.

Par bagātīgās Preiļu egles atrašanu mežā, atvešanu uz pilsētu un uzstādīšanu parasti parūpējas pašvaldības uzņēmums SIA "Preiļu saimnieks". Šogad egle tika nocirsta uzņēmumam piederošā teritorijā Preiļu pilsētas nomalē. Egles augstums – 14 metri, bet platumā tā padevusies krāšņāka kā jebkad iepriekš – 7 metri.

Pašvaldība svētku egles rotājumiem katru gadu budžetā atvēlē nedaudz līdzekļu, savukārt pašvaldības mākslinieks parasti radoši pieiet jau esošajiem krājumiem un, izmantojot iepriekšējos gados iegādātos rotājumus, katru gadu veido jaunu dizainu egles noformējumam. Šogad egles ietērpam papildus iegādātas jaunas virtenes un jauni dekori, kas pašvaldībai izmaksāja 170 eiro.

Priekules egle

Foto: Publicitātes attēli
Priekules novada pašvaldības pārstāve Iluta Dreimane pastāstīja, ka apmēram 12 metrus garā Ziemassvētku eglīte ir iegādāta AS "Latvijas valsts meži".

Tā ik katru gadu tiek uzstādīta Priekules novada centrā – netālu no kultūras nama. Šogad svētku eglītes rotāšanā izmantoti iepriekšējos gados iegādāti svētku rotājumi, tāpēc jaunus rotājumus pašvaldība nav iegādājusies. Ziemassvētku eglīte Priekulē ir rotāta ar elektriskajām virtenēm un citiem svētku rotājumiem.

Svinīgais egles iemirdzēšanās pasākums ģimenēm notika 8. decembrī. To ar savu klātbūtni pagodināja Ziemassvētku vecītis un "Ķepu patruļa".

Rēzeknes egle

Foto: Publicitātes attēli
Rēzeknes pilsētas dekoratīvā egle tika iegādāta 2012. gadā. Tā ir 18 metrus augsta un sver 2700 kilogramus. Tās rāmis ir no nerūsējoša tērauda, tāpēc tā var kalpot vairākus gadus. Pilsētas gaismas dekoru un Jaungada egles demontāža, uzstādīšana un apkalpošana 2018. gadā izmaksās 15726,85 eiro, pastāstīja Rēzeknes pilsētas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Kārlis Pozņakovs.

Katru gadu pilsētas saimniecības pārvalde kopā arī Rēzeknes būvvaldi pārskata esošos rotājumus, izvērtējot gan tehnisko iespēju pieslēgt gaismekļus, gan arī pilsētas vidi. Šogad pilsētas centrā pie pieminekļa "Vienoti Latvijai" novietots mirdzošu eglīšu pulks, kā arī īpašais pilsētas apgaismojums ir iedegts Ziemassvētku gaišajās krāsās. Galvenā pilsētas egle, kā ierasts, atrodas Festivāla parkā, kur ierīkots Ziemassvētku ciematiņš ar Ziemassvētku tirdziņu, kā arī Ziemassvētku vecīti. Viens no galvenajiem Rēzeknes Ziemassvētku atribūtiem ir balto eņģeļu saime, kas iemirdzēsies sev ierastajā vietā pie Festivāla parka strūklakas. Eglītes iedegšanas pasākums notika 9. decembrī.

Rīgas egle

Foto: Publicitātes attēli
Rīgā ir uzstādītas vairākas svētku egles, galvenās no tām atrodas Doma laukumā, Rātslaukumā, 11. novembra krastmalā, kā arī parkos un laukumos, kultūras centros un citviet, kopskaitā 50 egles, pastāstīja Rīgas domes (RD) pārstāvji.
  • Plašāku informāciju par Rīgas egļu lielumiem, uzstādīšanu un izmaksām, lūko šeit.

Kā skaidro RD pārstāvji, lielākās egles ir nocirstas pašvaldības SIA "Rīgas mežu" apsaimniekotajā Tīreļu mežniecībā, pārējās turpat vai citos Rīgai piederošajos mežos. Egļu augstums ir atšķirīgs, sākot no 1,5 metriem un beidzot ar 14 līdz 16 metrus garām eglēm, skatoties, kādā vietā egle izvietota. Svētku egles Rīgā katru gadu uzstāda vienās un tajās pašās vietās, tiesa, reizēm tiek pieļauti izņēmumi.

Egļu rotāšanai tiek izmantoti gan iepriekšējo gadu rotājumi, gan no jauna iegādāti. Egles, kas atrodas Doma laukumā, Rātslaukumā un 11. novembra krastmalā ir iekļautas arī vides objektu festivāla "Ziemassvētku egļu ceļš" sarakstā, tādēļ katru gadu rīdziniekus un pilsētas viesus priecē ar jaunu rotu. Piemēram pagājušajā gadā Doma laukuma svētku egles rotu veidoja un darināja Rīgas mākslas skolu audzēkņi un pedagogi. Tā bija šo skolu skolēnu un pedagogu ideja, kura tad tika iedzīvināta eglē "Baltā", atgādina RD pārstāvji. Šogad Doma laukumā apskatāma egle "Tirgus", savukārt Rātslaukumā ikvienu priecē egle "Zelta laterna", bet Jaunā gada sagaidītāji 11. novembra krastmalā varēs pulcēties pie egles "Sakta". Svētku galveno egļu rotāšana notiek saskaņā ar Ziemassvētku egļu noformējuma māksliniecisko ideju skiču un to realizēšanas tehnisko risinājumu projektu atlases konkursu.

Jau ziņots, ka Rīgas pilsētas galvenā egle tika iedegta Pirmajā adventē. Ziemassvētku tirdziņš Doma laukumā darbojas no 1. decembra līdz 6. janvārim. Līdztekus tradicionālajiem svētku gardumiem tirdziņā var baudīt arī laikmetīgāku ēdienkarti - "street food" sadaļā. Savukārt Latvijas amatnieki piedāvā dažādus vietējos darinājumus. Tāpat tirdziņā ir plaša pasākumu programma. Savukārt egli Rātslaukumā iededza īsi pirms vides objektu festivāla "Ziemassvētku egļu ceļš" atklāšanas.

Rūjienas egle

Foto: valmieraszinas.lv; Aigars Lapiņš / Rūjienas novada pašvaldība
Kā atklāja Rūjienas novada pašvaldības pārstāvis Dairis Lācis, aptuveni 12 metrus augsto eglīti sarūpējis kāds saimnieks, kurš to novadam uzdāvinājis no sava privātā meža.

Ziemassvētku krāšņā rota uzstādīta pilsētas centrā. Egle izrotāta ar gaismas virtenēm. Kā informē Lācis, šogad par aptuveni 1000 eiro ir samainītas gaismas virtenes, kuras jau bija sabojājušās.

Eglīte iemirdzējās 1. decembrī, bet jau decembra beigās pie tās tiks sagaidīts 2019. gads.

Sabiles egle

Foto: Publicitātes attēli
Talsu novada pašvaldības pārstāve Inita Fedko pastāstīja, ka Ziemassvētku eglītes ir uzstādītas gan Sabiles pilsētā, gan Abavas pagastā, bet tās svinīgi iemirdzējās Karstvīna svētkos – 8. decembrī.

Kā norādīja Fedko, septiņus metrus augstā egle izveidota no 50 mazākām eglītēm, kas ir privātpersonu dāvinājums. Kopējās izmaksas ir 100 eiro.

Katru gadu Sabiles pilsētu eglīte rotā vienā vietā – Sabiles centra laukumā pie Strautu ielas. To parasti rotā elektriskās lampiņas, eglīšu rotājumi un pašizgatavoti rotājumi, uzsvēra Fedko. Katru gadu eglītes pušķošanā izmanto jau esošos rotājumu krājumus, bet ik gadu to skaits un arsenāls papildinās. Tā, piemēram, šogad pārvalde iegādājusies jaunus eglītes rotājumus par aptuveni 150 eiro.

Fedko atgādina, ka egle katru gadu iemirdzas Sabiles Karstvīna svētku laikā. Pie eglītes iedegšanas 8. decembrī bija pasākumi, kas norisinājās Sabiles 5. Karstvīna svētku ietvaros: tirdziņš, koncerti, jautrās sporta spēles, karsto dzērienu degustācija, teatralizēta konfekšu un cepumu parāde "Saldumtūte", dejas kopā ar DJ DRY.

Salacgrīvas egle

Foto: Privātais arhīvs
Svētku egles Salacgrīvas novadā ir uzstādītas vairākās vietās – Ainažos, Salacgrīvā, Korģenē, Svētciemā, Liepupē un Lauvās, informēja Salacgrīvas novada pašvaldības pārstāve Evija Keisele. Ainažos, Svētciemā, Korģenē un Liepupē egles katru gadu ir vienā un tajā pašā vietā. Ja Salacgrīvā citus gadus uzstādīta zāģēta egle Bocmaņa laukumā, tad šogad tiks izmantota esošā egle Rīgas ielā.

Salacgrīvā šogad ir izpušķota augoša egle, tās augstums 8 metri. Citās apdzīvotajās Salacgrīvas novada vietās izmantotas eglītes, kas nocirstas privātajos mežos, tiesa, tās ir nedaudz zemākas.

Egles visās lielākajās Salacgrīvas apdzīvotajās vietās tiek rotātas pašu spēkiem. Egļu rotāšanā pašvaldība izmanto vecos dekorus un kaut ko piepērk arī klāt, par nelielām naudiņām, norāda Keisele.

Svētku eglīte Salacgrīvā iemirdzējās 9. decembrī, bet Ainažos un Korģenē egles iedegtas 2. decembra kultūras pasākumos. Ainažos eglītes iedegšanas pasākumu organizē kultūras nama darbinieki, Korģenē – biedrības "Mēs Korģenei" biedri. Savukārt Svētciemā eglītes iedegšana notika 15. decembrī. Tur svētku pasākumu organizē Svētciema attīstības biedrība. Pie eglītēm Salacgrīvas novadā ir iecerēti arī dažādi svētku pasākumi.

Salaspils egle

Foto: Publicitātes attēli
Katru gadu Salaspilī ir tā saucamā "centrālā egle" un arī egles mikrorajonos, kopā 7 līdz 8 rotātas egles, pastāstīja Salaspils novada pašvaldības pārstāve Lolita Balcerbule.

Šogad galvenā egle atrodas pie Sporta nama. Kā norādīja Balcerbule, parasti pilsētas galvenā egle atradās pie kultūras nama "Enerģētiķis" , bet tā kā šobrīd tas tiek rekonstruēts, tad galvenā egle šogad ir rotāta pie Sporta nama – nosacītā izglītības un sporta pudura centrā. Egle atrodas labiekārtotā skvērā, kur ik dienas apgrozās ļoti daudz cilvēku, un, iestājoties salam, tur būs arī slidotava. Iepriekš tradicionālajā vietā šobrīd aug jaunas eglītes, no kurām viena nākotnē tiks posta kā pilsētas galvenā egle, skaidroja pašvaldības pārstāve. Viņa atzīmē, ka arī citas egles pilsētā ir katra pa savam skaistas, un katrs var izvēlēties savu visskaistāko Ziemassvētku egli.

Šogad Salaspils egle ir mākslīga. Balcerbule skaidro, ka tā uzstādīta ar domu saudzēt mežus un sagaidīt, kad pietiekami lielas izaugs šim nolūkam speciāli stādītās egles pilsētas tradicionālajā centrā. Galvenā egle ir uzstādīta tā, lai to varētu redzēt gan no skolām, gan tuvumā esošajām baznīcām. Tā atrodas visai "dzīvā" pilsētas vietā, kur parasti, iestājoties salam, tiek izveidota arī slidotava.

Septiņus metrus augstā egle rotāta ar zvaigznēm, bumbiņām, tā ir tālu redzama ar glītu siluetu, izceļas pilsētvidē, mirdzoša, rotāta silti baltā un sarkanā krāsā, eglīti raksturoja Balcerbule. Salaspils pašvaldība eglītei gādīgi saved kārtībā esošos rotājumus, lai tie derētu arī nākamajai sezonai, bet, protams, tāpat tiek iepirkti vai nomāti arī jauni.

Galvenā egle un arī pārējās novada egles Salaspilī tika iedegtas 2. decembrī. Svinīgā eglīšu iedegšana notikusi pakāpeniski, proti, pulksten 16 ieskandināta ziema pie Dienvidu ielas egles, pulksten 17 iedzīvotāji tikās pie "Rīgavas" egles, bet pulksten 18 iedegta Salaspils galvenā egle, kura iedegta dziesmu pavadībā kopā ar Andri Ērgli un Kristīni Paņko, Salaspils kultūras nama vokālajiem ansambļiem "Fantāzija" un "Dzeltenā zemūdene" – Laimes lāča dziedošajiem palīgiem.

Saldus egle

Foto: Publicitātes attēli

13,5 metrus augstā eglīte Saldū ir sarūpēta no Laimiņu novada privātās pļavas, skaidroja Saldus novada pašvaldības pārstāve Inna Kislina. Tā katru gadu tiek uzstādīta Oskara Kalpaka laukumā, un arī šis gads nav bijis izņēmums – 30. novembrī greznais svētku kociņš uzstādīts Saldū.

Kā norādīja Kislina, egle tiek rotāta ar bumbām, zvaigznēm, garām spuldzīšu virtenēm un zibsnījošām spuldzītēm. Šogad egles rotāšanai Saldū tika izmatoti iepriekšējos gados sakrātie dārgumi.

Eglīte tika iedegta 7. decembrī. Tam par godu Oskara Kalpaka laukumā norisinājās Ziemas tirdziņš, kurā bija vairāk nekā 25 tirgotāji. Tirdziņā varēja iegādāties gan dažādus gardumus, gan arī jau sagādāt dāvanas saviem mīļajiem. Tāpat viesojās Ziemassvētku vecītis no Rūķupes Ziemupē, kurš gāja gan rotaļās ar pasākuma apmeklētājiem, gan arī viņam varēja uzticēt savu Ziemassvētku vēlēšanos un kopā nofotografēties. Papildus tam uz Saldu bija atbraucis Kašers ar Eglītēm, kas izklaidējoši muzikālā priekšnesumā priecēja atnākušos pasākuma apmeklētājus. Pasākuma laikā bija arī īpaša loterija, kuras laikā bija jāraksta novēlējums saldeniekiem, saviem mīļajiem vai Latvijai kopumā, bet pēc tam tika izlozēti laimīgie, kuri savā īpašumā ieguva balvas no Ziemas tirdziņa dalībniekiem.

Saulkrastu egle

Foto: saulkrasti.lv

15 metrus augsto egli Saulkrastu novads ir saņēmis dāvinājumā no viesu mājas "Aizvēji", kas atrodas Saulkrastu novadā, informēja Saulkrastu novada pašvaldības pārstāve Marika Grasmane. Eglīte ir uzstādīta Saules laukumā, kas atrodas netālu no jūras. Tā koši iemirdzējās 2. decembrī.

Kā stāstīja Grasmane, šogad egle ir izrotāta ar elektriskajām spuldzītēm un eglīšu rotājumiem. Egles rotāšanā pašvaldība izmantoja iepriekšējo gadu rotājumus, bet, ja ir nepieciešams, tad tiek iepirkti jauni.

Pie eglītes ir norisinājies jau Ziemassvētku tirdziņš, bet naktī no 31. decembri uz 1. janvāri tur notiks Jaungada pasākums, pastāstīja Grasmane.

Sedas egle

Foto: Publicitātes attēli
Strenču novada Sedas pilsētas pārvaldes pārstāvji skaidroja, ka pilsētas centrā ir iestādīta eglīte, kas tagad jau ir aptuveni 6 metrus augsta.

Tā ir izrotāta ar lampiņām un dekorēta ar dažādām mantiņām. Šogad eglītes dekorēšanai iztērēti 70 eiro, lai iegādātos lampiņas un mantiņas, bet tāpat tiek izmantoti rotājumi arī no iepriekšējiem gadiem. Rotāšana sākta 13. decembrī, bet jau 14. decembrī mazi un lieli novada iedzīvotāji pulcējās pie eglītes, lai vērotu lampiņu iemirdzēšanos. Pasākumā piedalījās folkloras kopa "Mežābele".

Siguldas egle

Foto: Ginta Zīverte
Pirmajā adventē, 2. decembrī, Siguldā ar īpašu vērienu tika iedegta Ziemassvētku eglīte, izpelnoties atzinību gan no pasākuma apmeklētājiem, gan tiem, kas pēc tam video iemūžināto atklāšanas pasākumu aplūkojuši sociālajos tīklos.

Jau vairākus gadus un arī šogad Ziemassvētku eglīte atrodas Siguldas dzelzceļa stacijas laukumā. Egles augstums ir 10 metri. Tā tiek veidota no teju 50 mazām eglītēm un dekorēta ar lampiņu virtenēm, dekoratīvajām Ziemassvētku bumbām un zvaigznēm. Šajā gadā dekorēšanai izmantota daļa iepriekšējo gadu rotājumu, bet daļa iegādāti no jauna. Kopumā Siguldas Ziemassvētku eglītes uzstādīšana un dekorēšana izmaksājusi aptuveni 5000 eiro, "Tūrisma Gids" pastāstīja Siguldas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Svarena.

Pasākumā bija iespējams sastapt arī Ziemassvētku vecīti, Sniegbaltīti un jautros rūķus no Lienes Šomases bērnu un jauniešu radošās studijas.

Līdz ar Ziemassvētku eglītes iedegšanu arī novads ietērpies spožu gaismiņu virtenēs – šajā gadā īpaši izgaismots tilts pār Gauju, kuru rotā 240 metrus gara virtene ar vairāk nekā 340 spuldzītēm.

  • Vērienīgās Siguldas eglītes iedegšanas video vari apskatīties šajā rakstā.

Skrundas egle

Foto: Aivita Staņeviča
12 metrus augstā eglīte Skrundā ir atceļojusi no Skrundas novada meža, atklāja Skrundas novada pašvaldības pārstāve Iveta Rozenfelde. Egle katru gadu tiek uzstādīta vienā un tajā pašā vietā – pie Skrundas kultūras nama.

Tā tika uzstādīta 3. decembrī, izrotāta 4. decembrī, bet jau 7. decembrī svinīgā pasākumā tā iemirdzējās. Egle šogad ir rotāta ar dažādām gaismas virtenēm, lāstekām un egļu bumbām. Skrundas pašvaldība izmantojusi iepriekšējo gadu rotājumus, tāpēc jaunus nav bijusi nepieciešamība iegādāties.

Kā pastāstīja Rozenfelde, eglītes iedegšanai par godu notika rūķu gājiens no Skrundas novada pašvaldības ēkas līdz Skrundas kultūras namam. Visi apmeklētāji tika aicināti ierasties ar rūķu cepuri galvā un lukturīti rokā. Mazie rūķi varēja baudīt muzikālu teātra izrādi "Čučumuižas Ziemassvētku pasaka".

Smiltenes egle

Foto: A. Melderis
Galvenā Ziemassvētku egle Smiltenē atrodas pašā pilsētas centrā, kur tā tiek uzstādīta jau daudzus gadus, norādīja Smiltenes novada domes pārstāve Marita Mūze.

Šogad Smiltenes Ziemassvētku egle (aptuveni 12 metrus gara) atceļojusi no Smiltenes pagasta. Par to Mūze domes vārdā saka īpašu paldies egles saimniekiem – Ramonai Ozoliņai, Indrai Trezūnei un Intaram Moisējevam, kas eglīti uzdāvinājuši Smiltenes pilsētai.

Kā uzsvēra Mūze, jau trešo gadu pašvaldība pieturas pie mērķa arī Ziemassvētkos Smilteni akcentēt kā vienu no latviskākajiem novadiem Latvijā, tāpēc arī šogad pilsētas galvenās egles rotājumi ir ar latvju zīmēm, baltos toņos, kas papildināta ar dzeltenās krāsas virtenēm, kas ir Smiltenes pilsētas un novada karoga krāsa. Šogad svētku noskaņu pilsētas centrā rada divi uzstādītie piparkūku namiņi, kas kopā ar briedīšiem un eglītēm rada mājīgu sajūtu.

Mūze atzīmēja, ka pilsētā katru gadu tiek izmantoti gan iepriekšējo gadu rotājumi - virtenes, gan iegādāti jauni rotājumi. Piemēram, šogad jaunie rotājumi eglei izmaksājuši pusotru tūkstoti eiro.

Svētdien, 2. decembrī, Smiltenē tika iedegta galvenā Ziemassvētku rota – centrālā svētku egle Baznīcas laukumā. Tam par godu notika dažādi pasākumi. Smiltenes evaņģēliski luteriskajā baznīcā izskanēja Smiltenes Mūzikas skolas absolventu bigbenda Ziemassvētku koncerts. Pēc koncerta mazie un lielie smiltenieši pulcējās Baznīcas laukumā, kur tikās ar Mazo Raganiņu, viņas draugu un palīgu Kraukli un lielajām raganām. Visus ar muzikālu sveicienu iepriecināja Niks Sekalis, un, protams, pasākumu ar savu klātbūtni pagodināja arī Ziemassvētku vecītis, uzsvēra Mūze. Pēc eglītes iedegšanas tirdzniecības centra "Centrs" telpās mazajiem bija iespēja klātienē satikties un aprunāties ar Ziemassvētku vecīti un saņemt kādu saldumu. Uz radošu darbošanos t/c "Centrs" telpās aicināja arī Smiltenes vidusskolas skolēni. Savukārt dienas pirmajā daļā notika arī ikgadējās Rūķu meistardarbnīcas Kalnamuižā.

Stendes egle

Foto: Publicitātes attēli
Stendes pilsētas Ziemassvētku egle ir īpaša, uzsvēra Stendes tautas nama pasākumu organizatore Inta Ulmane. Egle aug karoga laukumā, turklāt – tai šogad rit astoņpadsmitais gads.

Jau piekto gadu egli Stendē egle tiek rotāta kā pilsētas svētku egle, pieliekot klāt katru gadu pa vienai virtenei, jo tieši vienas virtenes tiesu viņa katru gadu paaugas, norādīja Ulmane. Egli stādīja stendenieka, filologa Kārļa Draviņa dēls Dainis un mazdēls Ivo 2000. gada 3. jūnijā Kārļa Draviņa grāmatas " Kurzemē aizgājušos laikos" prezentācijas pasākumā.

Subates egle

Ilūkstes novada pašvaldības Subates pilsētā egle uzstādīta pie Kultūras nama Tirgus laukumā. Tā ir apmēram 4 metrus augsta, ļoti kupla un skaista, augusi Prodes pagastā, uzsvēra Subates pagasta pārvaldniece Sofija Glūmāne.

Rotājumiem šogad izlietots apēram 80 eiro, taču pilsētas pārvalde izmantoja arī iepriekšējo gadu rotājumus.

Eglīte tika iedegta 14. decembrī Ziemassvētku tirdziņā, kas šogad bija kupli apmeklēts. Tāpat Tirgus laukumā tiks sagaidīts Jaunais gads.

Tukuma egle

Foto: Sintija Zekunde
Tukuma krāšņā eglīte ir augusi Ķesterciemā, bet pašreiz tā priecē pilsētas viesus un iedzīvotājus Brīvības laukumā. Kā norādīja Tukuma novada domes pārstāve Gundega Rugāja, koks ir apmēram 40 gadu vecs, bet tā augstums ir ap 14 metriem.

Svētku eglītei jauni rotājumi nav iegādāti, jo izmantoti iepriekšējo gadu dekori.

Egle Tukumā iedegta Pirmajā adventē. Pirms pasākuma un pasākuma laikā apmeklētājus priecēja svētku tirdziņš, kur bija iespējams iegādāties gan dažādus našķus, gan arī amatnieku izstrādājumus. Apmeklētājiem bija iespēja noskatīties arī projekcijas uz Tukuma pilsētas vēstures muzeja "Pils tornis" sienas mūzikas pavadībā un piedalīties dažādās atraktīvās rotaļās.

Valkas egle

Foto: Publicitātes foto
Pilsētas galvenā egle uzstādīta Lugažu laukumā pie Valkas pilsētas kultūras nama, pastāstīja Valkas novada domes pārstāvis Ivo Leitis. Egle ir dāvinājums no Valkas pirmsskolas izglītības iestādes "Pasaciņa" un nākusi no šīs iestādes teritorijas, nevis cirsta mežā. Tās augstums ir aptuveni 8 līdz 9 metri.

Šogad eglei bija jauni rotājumi un dekori, kas izmaksāja ap 2000 eiro. Egle izrotāta ar gaismas virtenēm sarkanbaltsarkanā krāsā.

Kā norādīja Leitis, svinīgais Ziemassvētku eglīšu iedegšanas pasākums Valkā notika 1.
decembrī. Valkas pilsētas kultūras namā norisinājās koncerts "Nes Ziemassvētkus sirds", kurā ansambļi un koris, orķestra pavadījumā, priecēja Valkas iedzīvotājus un viesus ar iemīļotām Ziemassvētku melodijām. Pēc koncerta Lugažu laukumā Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis uzrunāja visus apmeklētājus un egle tika iedegta. Pasākuma vietā apmeklētājiem arī bija iespēja cienāties ar dažādiem gardumiem, karstvīnu un sulu.

Valmieras egle

Foto: Publicitātes foto
Ziemassvētku egles iedegšanas svētki Valmieras centrā notika 7. decembrī, pastāstīja Valmieras pilsētas pašvaldības pārstāve Zane Bulmeistare. Pasākumā ar muzikāliem un kustīgiem sveicieniem viesojās jautrie Burunduki no radošās aģentūras "Pasaku nams".

Kuplā un aptuveni 12 metrus garā Ziemassvētku egle uz Valmieru atvesta no Pārgaujas novada. Šogad, Latvijas simtgades gadā, Ziemassvētku egles rotājumi ir sarkanā un baltā krāsā, atzīmēja Bulmeistare. Rotājumi lielākoties ir tādi, kas iegādāti pagājušajā gadā, kā arī papildināti ar jauniem elementiem. Šogad egles rotāšanai Valmieras pašvaldība izlietojusi 900 eiro.

Kā norādīja pašvaldības pārstāve, Valmieras lielā svētku egle vienmēr uzstādīta pilsētas centrā – laukumā starp Valmieras Kultūras centru un tirdzniecības centru "Valleta". Tur notiek arī Jaungada sagaidīšana, iedzīvotājiem pulcējoties pirms uguņošanas. Bulmeistare mudina nākt arī šogad 31. decembrī no pulksten 23.30 iedzīvotājus nākt uz Jaunā gada sagaidīšanas svinībām Valmieras centrā. "Skanēs mūzika, īsi pirms pulksten 24.00 kopā skaitīsim šī gada pēdējās sekundes, savukārt tieši pusnaktī būs krāšņs svētku salūts," tā pašvaldības pārstāve.

Vangažu egle

Foto: Publicitātes foto

Kā pastāstīja Inčukalna novada domes pārstāvis Mārtiņš Pozņaks, turpinot ikgadējo tradīciju, Inčukalna novadā svētku egles ir uzstādītas trijās lielākajās apdzīvotājās vietās Inčukalnā, Gaujā un Vangažu pilsētā. Inčukalnā tradicionāli eglīti uzstāda netālu no Inčukalna tautas nama, tieši tāpat kā Gaujā ik gadus eglīte tiek uzstādīta pirmskolas izglītības iestādes "Minka" filiāles " Lapsiņa" teritorijā. Savukārt Vangažu pilsētā šogad svētku egle ir uzstādītā pie kultūras nama.

Inčukalnā svētku eglīte ir stādīta pirms 15 gadiem, Vangažos ir uzstādīta mākslīgā eglīte, bet Gaujas eglīte ir cirsta valsts mežā, noteikta kārtībā - meža ceļa malā.

Pozņaks norāda, ka Vangažu eglīte ir aptuveni 6,5 metrus augsta, Inčukalna eglīte ir 5 metrus augsta, bet Gaujas eglīte aptuveni 3 metrus augsta.

Svētkus egles tiek izrotās ar iepriekšējos gados pirktajām dekorācijām, iespēju robežās to klāstu papildinot ar jauniem rotājumiem.

Visā Inčukalna novadā svinīgā eglīšu iedegšana notika vienā datumā, proti, 3. decembrī.

Ventspils egle

Foto: Publicitātes attēli
Rūpējoties par svētku noskaņas radīšanu pilsētā, Ziemassvētku dekoru uzstādīšanas darbi Ventspilī sākti jau oktobra mēnesī, jo spuldzīšu izvietošana kokos ir pietiekami laikietilpīgs darbs, portālam "Delfi" norādīja Ventspils pašvaldības iestāžu "Komunālā pārvalde" un "Kultūras centrs" pārstāvji. Pilsētas kokos ir uzstādīti 3200 spuldzīšu virteņu, kā arī vizuļojošas dekorācijas lāsteku formā, kuras ar savu mirdzumu izgaismo parkus, skvērus un pilsētas galvenās ielas un ielu krustojumus. Ventspils pilsētā kopumā ir uzstādītas astoņas svētku eglītes, papildu svētku rotas izvietojuši arī privātie uzņēmēji.

Ventspilī kopumā ir astoņas eglītes:

  • Rātslaukumā, kurā ir uzstādīta 10 metru augsta svētku galvenā egle, kas veidota no 300 mazām dabiskām eglītēm;
  • Lielajā laukumā dabīgā meža egle, kuras augstums sasniedz 15 metrus;
  • Bērnu pilsētiņā un Bērnu parkā "Fantāzija" 10 metrus augsta meža egle;
  • Tirgus laukumā dabīgā meža egle;
  • Pārventas centrā saliekamā mākslīgā karkasa egle;
  • Pie Olimpiskā centra "Ventspils" dabīgā meža egle;
  • Ventspils piedzīvojumu parkā/slēpošanas kalnā "Lemberga Hūte" dabīgā meža egle;
  • Ventspils pilsētas domes skvērā augoša dabīgā sudrabegle.

Ventspilī eglītes ir piegādājusi Zūru mežniecība, Mētru iecirknis. Pilsētas galvenā egle, kas ir 10 metrus augsta un atrodas Rātslaukumā, ir veidota no 300 dabīgām meža eglēm. Uzstādīšana un dekorēšana pašvaldībai izmaksāja ap 10000 eiro.

Kā skaidroja pašvaldības pārstāvji, svētku rotājumi visā pilsētā iemirdzējās 1. decembra pievakarē, kad notika arī galvenās svētku egles iedegšana. Ventspils pilsētā iedegto lampiņu garums kopā ir 38,5 kilometri. Pamata dekorācijas, tajā skaitā arī lampiņas - ir iepriekšējā gada, bet lielās dekorācijas sirsniņu un piparkūku formā ir jaunas. Tāpat jaunu noformējumu ar dinamisku izgaismojumu ieguva svētku galvenā egle Rātslaukumā un Lielā laukuma egle. Pie šīm eglēm Ventspilī notiks arī 2019. gada sagaidīšanas pasākums.

Ventspils galvenās Ziemassvētku egles iedegšanas pasākumā 1. decembrī svētku sajūtu palīdzēja uzburt bērnu iemīļotie animāciju filmu "Šreks" tēli – Ēzelītis, Fiona, Šreks, krustmāte Feja un citi, bet ar skanīgām dziesmām uzstājās popstudija "Jūras akmentiņi", norādīja pašvaldības pārstāvji.

Savukārt 2. decembrī iemirdzējās arī Ventspils Bērnu pilsētiņas un Bērnu parka "Fantāzija" egle. Šajos bērnu parkos bez eglītēm neiztikt, jo šeit katru svētdienu, pulksten 12 Bērnu pilsētiņā un pulksten 15 bērnu parkā "Fantāzija", arī ziemas laikā, notiek dažādi tematiski pasākumi bērniem, uzsvēra pašvaldības pārstāvji.

Svētku gaidīšanas laikā, kā arī pašu svētku laikā, pasākumi Ventspilī tiks veltīti Ziemassvētku un Jaunā gada tematikai. Piemēram, 16.decembrī, šeit viesojās pelīte Žaklīna, kas palīdzēja sagatavoties Ziemassvētkiem un Jaunajam gadam. Savukārt svētdien, 23. decembrī, mazie ventspilnieki ar ģimenēm tiek aicināti apmeklēt rotaļuzvedumu bērniem "Minionu Ziemassvētku noslēpums". Tuvojoties Jaunajam gadam, 30. decembrī, pašvaldības pārstāvji aicina apmeklēt Ventspils amatierteātra sagatavoto izrādi "Ziemassvētku mistērija".

Viesītes egle

Foto: Publicitātes attēli
Viesītes novada pašvaldības pārstāve Dita Sala pastāstīja, ka šogad Viesītes svētku eglīte ir cirsta no privātīpašuma zemes. 7 metrus augstā svētku egle priecē Viesītes novada iedzīvotājus pie Kultūras pils, kur tā tiek novietota katru gadu.

Egle tiek rotāta ar gaismiņām, lampiņām, lielajiem eglīšu rotājumiem – bumbām, pie eglītes atrodas vides objekti – sniegavīrs un rūķīšu namiņš, kur visu laiku skan Ziemassvētku melodijas. Sala norādīja, ka eglītes rotājumi/dekori ir izmantoti no iepriekš iegādātajiem rotājumiem, dekoriem un lampiņām.

Viesītes svētku egle iemirdzējās 9. decembrī, kad pēc sirsnīga koncerta Kultūras pilī, ar teatralizētu uzvedumu iededza lielo svētku egli.

Viļānu egle

Foto: Publicitātes attēli
Tuvojoties Ziemassvētkiem, Viļānu pilsēta top skaistāka, lai pilsētas iedzīvotājiem un viesiem radītu svētku noskaņu: apgaismes laternu stabus izrotā LED gaismekļu virtenes, un pilsētas centrā tiek izdekorēta eglīte, norādīja Viļānu novada pašvaldības pārstāve Jeļena Barkāne.

Šogad Viļānu pilsētas Ziemassvētku lielā egle ir izrotāta ar dekoriem, ko izgatavoja paši iedzīvotāji. Viļānu novada pašvaldība aicināja iedzīvotājus veidot papīra cimdiņus, kuri tika iekārti eglītē, lai zaļajai skaistulei ir silti. Cimdiņus sarūpēja gan mazie, gan lielie – Viļānu vidusskolas un Dekšāru pamatskolas audzēkņi, Sokolku pagasta iedzīvotāji, Viļānu pilsētas PII bērni, Viļānu pagasta PII bērni, bērnu un jauniešu centrs, Viļānu kultūras nama darbinieki, Dabas draugu radošās pētniecības centrs "Dadzis" un Viļānu novada iedzīvotāji. Kā uzsvēra Barkāne, katrs cimdiņš ir skaists, veidots ar mīlestību un centību. Viņa skaidroja, ka piedalīšanās egles rotāšanā – tā ir iespēja gan jautri pavadīt laiku, gatavojot rotājumus, gan priecāties par rezultātu, redzot savu un citu roku darbu egles zarā un aplūkojot citus darbus.

Otrajā adventē Viļānu novada iedzīvotāji piedalījās Lielās egles iedegšanas pasākumā Viļānu kultūras namā. Ziemassvētku tradicionālā simbola iemirdzēšanās zilās gaismiņās, kā arī baltā krāsā nemitīgi mirgojošās gaismiņās notika jautru aktivitāšu pavadībā, pastāstīja pašvaldības pārstāve. Uz pasākumu bija ieradušies liels skaits ģimeņu ar bērniem un gados jaunāki un vecāki iedzīvotāji. Pasākuma apmeklētājus priecēja deju kopas "AUSTRA" studija izpildītās tautas dejas. Bija iespēja piedalīties radošajās darbnīcās Irinas Klimanovas vadībā darinot dekorus – Ziemassvētku briežus no sūnām un Aleksandras Bistrovas vadībā taisot zvaigznītes no kociņiem, ko var izmantot, rotājot istabu, kārt eglē vai logā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!