Latvijas slēpošanas trases jau tuvākajā laikā varētu sākt darbu
Foto: F64

Latvijā gaisa temperatūra lēnām noslīd zem nulles atzīmes, vietām parādās arī pirmās sniega pārslas. Tieši šobrīd slēpošanas trases Latvijā sākušas aktīvi gatavoties sezonai, vēsta "ReTV Ziņas".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Šajās dienās visas Latvijas slēpošanas trases norit intensīvs darbs. Ja citas slēpošanas trases gaida kārtīgākus un noturīgākus laika apstākļus, tad slēpošanas trase "Gaiziņkalns" jau sāk pūst mākslīgo sniegu.

Atpūtas kompleksa "Gaiziņš" īpašnieks Juris Stradiņš "ReTV Ziņām" saka: "No rīta nebiju sazvanāms tāpēc, ka visu nakti pūtām sniegu. Mēs esam sākuši sniega ražošanu, uz trases ir lielais golgāts. Vakar pusnaktī sākām ražot un šobrīd turpinām. Protams, visu kalnu nenoklāsim, jo temperatūra ir īslaicīga, bet naktī mums pat bija -6,5 grādi, tā kā – pusi trases būsim gandrīz noklājuši. Gatavojamies ziemas sezonai intensīvi. Paša decembra sākumā jau provizoriski varētu sākt strādāt."

Kā "ReTV" stāsta "Žagarkalns" slēpošanas centra direktors Māris Zvīnis, mūsdienu cilvēks ir ļoti prasīgs, tāpēc vajag būt lielam pakalpojumu klāstam, tai skaitā atvērtām vismaz divām trasēm, lai apmeklētājs gribētu braukt slēpot. Arī šī trase šobrīd rosās, lai varētu atvērties.

Māris Zvīnis: "Kā saka, lai atvērtu savu maku, grib arī saņemt gana interesantu pakalpojumu. Līdz ar to – mums ir jāsagaida stabila ziema, lai mēs varētu sākt. Protams, gatavošanās notiek no rudens sākuma, no septembra."

Par spīti pandēmijai iepriekšējā sezona slēpošanas trasēm bijusi finansiāli bija laba, jo daudzas citas izklaides vietas bija slēgtas, ceļojumi uz ārvalstīm bija ierobežoti, tāpēc cilvēki devās baudīt vietējās Latvijas trases. Pandēmijas laikā tika izveidota slēpošanas aplikācija, kur piesakoties varēja braukt slēpot.

Kā "ReTV Ziņām" pastāstīja slēpošanas centrā "Žagarkalns", šogad šī sistēma tiks saglabāta: "Tai arī bija daudzi plusi. Mēs varējām jau iepriekš zināt, kāds būs apmeklētāju daudzums konkrētajās dienās un konkrētajās stundās. Līdz ar to varējām precīzi sagatavot darbinieku skaitu. Varējām sagatavoties, un tad nebija tādas sastrēgumu stundas, kādas bija agrāk."

Pandēmijas gads mazākām slēpošanas trasēm pavēra uzplaukumu, jo apmeklētāju ierobežojuma dēļ visi Latvijas kalni tika apmeklēti.

Kā pastāstīja "Rēķu kalna" pārvaldniece Agrita Ozoliņa, slēpotāji "izkaisījās" pa visiem Latvijas kalniem, ne tikai Rīgai tuvākajiem.

Slēpošanas trases uzturēšana prasa lielas izmaksas un labus laikapstākļus, lai ieguldījumi atmaksātos. Elektrības un citu resursu cenu kāpuma dēļ izmaksas ir kāpušas – ar to jārēķinās arī slēpošanas kalnu apmeklētājiem.

Māris Zvīnis uzsvēra, ka pakalpojumu cenas tiks pārskatītas, taču vēl nevarot pateikt, cik ļoti paaugstināsies. "Domājam, ka vismaz par 15 procentiem, tas ir par kādiem diviem eiro noteikti."

Par to, ka viss kļuvis ievērojami dārgāks, norāda arī citu slēpošanas trašu pārstāvji.

Slēpošanas centra "Riekstukalns" vadītājs Ervīns Kišuro uzsver, ka, lai atpelnītu pirmos izdevumus par sniega ražošanu, nepieciešamas vairākas nedēļas: "Ņemot vērā, ka sniega ražošana balstās uz elektrību, tur ir pamatīgas izmaksas." Kišuro uzsver, ka viņa pārstāvētajā uzņēmumā runa ir par desmitiem tūkstošu izdevumiem.

Kā atzīst "ReTV" aptaujāto trašu pārstāvji, lai cilvēki gribētu doties slēpot, nepietiek to, ka uz kalna uzpūsts sniegs. Vispirms ir nepieciešams, lai arī aiz loga būtu sniegs un cilvēkiem rastos ziemas sajūta, taču, iespējams, ka pirmās trases būs atvērtas jau pavisam drīz.

Seko TūrismaGids.lv arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Slēpošana Žagarkalns
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form