Lielais Pelečāres purvs – vieta rudens krāšņuma un gājputnu vērošanai
Foto: Producentu grupa “Lietišķā Latgale”

"Braucam gar dabas lieguma "Lielais Pelečāres purvs" robežu un aizbrauksim līdz vietai, kur varēs apskatīties daļu no lieguma tuvāk. Ieiesim nedaudz iekšā un paskatīsimies, kas tur ir šobrīd, kad ir rudens un kad daba jau sāk domāt par mieru, bet cilvēki dodas skatīties, kādas dabas veltes te ir lasāmas," vezdama pa šauriem meža ceļiem raidījuma "Pa dobys stygom pi myusim Latgolā" veidotājus, stāsta Dabas aizsardzības pārvaldes vecākā eksperte Dace Vasiļevska.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Lielajā Pelečāres purvā izveidots dabas liegums kā aizsargājama dabas teritorija, bet teritorijas ziemeļrietumu daļā ir izveidots arī mikroliegums. Mikroliegums šeit noteikts, lai aizsargātu medņu riestu un nodrošinātu šīs putnu sugas dzīvotni. Kopumā šeit ir 5000 hektāru liela īpaši aizsargājamu biotopu platība. Lielākā daļa no šīs platības ir neskarti augstie purvi, ko aizsargā starptautiskā Ramsāres vides aizsardzības konvencija.

Šajā teritorijā dzīvo arī daudzas citas aizsargājamu un īpašu putnu sugas. "Šeit ir arī nozīmīgas dzīvotnes apodziņam, vairākām pūcēm un arī plēsējputnu sugām," stāsta Dace Vasiļevska.
Lielais Pelečāres purvs atrodas Krustpils, Riebiņu, Varakļānu un Līvānu novadu teritorijās. Šogad purvā sastopamo ogu raža ir samērā slikta, un, pateicoties šim faktam, cilvēka ietekme uz šo aizsargājamo teritoriju šoruden esot neliela.

Daugavpils Universitātes zinātnieki šai teritorijai pavisam nesen ir izstrādājuši dabas aizsardzības plānu.

Lielais Pelečāres purvs – vieta rudens krāšņuma un gājputnu vērošanai
Foto: Producentu grupa “Lietišķā Latgale”

"Ar šī plāna palīdzību mums ir iespēja tālāk rīkoties, jo tas mums palīdzēs saprast, vai šeit ir nepieciešama tūrisma infrastruktūra, biotopu atjaunošanas pasākumi, kritalu radīšana vai labāku apstākļu izveidošana augu un putnu sugām," izrādīdama Pelečāres purva takas, stāsta Dace Vasiļevska.

Viens no šī dabas aizsardzības plāna autoriem ir Daugavpils Universitātes pētnieks Uldis Valainis. Viņš piebilst, ka pēdējos gados Latvijā šādi dabas aizsardzības plāni tiek izstrādāti samērā bieži, bet ir daudzas teritorijas, kurām šāda dabas vērtību inventarizācija vēl nav notikusi.

Uldis Valainis atklāj, ka Lielajā Pelečāres purvā kopumā ir konstatētas 55 īpaši aizsargājamas augu un putnu sugas. Apmeklējot šo teritoriju, nevajadzētu aizmirst, ka teritorija ir aizsargājama un to uzrauga Dabas aizsardzības pārvaldes inspektori.

Vairāk par Lielo Pelečāres purvu klausieties raidījumā "Pa dobys stygom pi myusim Latgolā" šeit.

Lielais Pelečāres purvs ir augstais purvs. Kopš 1977. gada tas kļuvis par dabas liegumu, bet pašlaik ir arī Natura 2000 īpaši aizsargājamā teritorija. Purva teritorijā atrodas daudz mazu ezeriņu un akaču. Šeit ir arī divas salas — Zaļā sala un Miežu sala.

Purva malās meži, kur ligzdo dažādu sugu dzeņi. Izcila putnu aizsardzības teritorija, sastopamas arī tādas aizsargājamas putnu sugas kā melnkakla gārgale, melnais stārķis, peļu klijāns, mednis, rubenis, mazais ērglis, pļavas lija u.c. Konstatētas arī ES Biotopu direktīvas sugas: lielais tritons un zirgskābeņu zilenītis, teikts Dabas aizsardzības pārvaldes mājaslapā.

Latvijā ir 261 dabas liegums, kas ir teritorijas, kurās aizsargā retas vai izzūdošas sugas vai biotopus, parasti cilvēku mazpārveidotas un saskaņoti apsaimniekotas platības.

Radio raidījumu "Pa dobas stygom pi myusim Latgolā" klausieties ceturtdienās plkst. 16.50 "Divu Krastu radio" (ar atkārtojumu piektdien pulksten 18.50), kā arī
pulksten. 11.25 "Latgales radio" (atkārtojums piektdien 16.50) vai visus raidījumus arī internetvietnē www.pimyusimlatgola.lv.

Tags

Dabas aizsardzības pārvalde Krustpils Latgale Natura 2000
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form