Lielie kapi atrodas Rīgā – starp Brīvības, Mēness, Miera un Klijānu ielām. "Daudz gaudulīgu nosodījumu bija veltīti Lielajiem kapiem jeb tagad jau Lielajam parkam. Tad nu ar pilnu atbildību varam teikt – viss tur ir skaists, interesants un apskates vērts! Ne jau viss ir zelts, kas spīd, un ne tikai gludi mauriņi ir skaisti. Vēsture ir tāda, kāda ir. Un tās vecajos kapos ir diezgan!" stāsta aktīvās atpūtas cienītājas Ilze un Dzirkstīte no "Idejas tavām brīvdienām", kas nesen izstaigājušas kapus.
Pie parka ir ērtas, bezmaksas auto stāvvietas, pašā parkā tīri, sakopti celiņi un zem vecajiem, simtgadīgajiem kokiem, starp apsūnojušiem pieminekļiem un kapličām neaprakstāmi skaisti zied zilās pavasara puķītes scillas, izplatīdamas pa visu teritoriju saldu smaržu... Parks ir milzīgs un lēnai pastaigai vajadzīgas vairākas stundas. Cilvēki nūjo, brauc ar divriteņiem, pastaigājas daudz māmiņu ar bērnu ratiņiem, vecākas kundzītes un ģimenes ar bērniem. "Redzējām, kā kāds pāris sakopa teritoriju ap Krišjāņa Barona pieminekli, mums pat bija aizdomas, ka tas bija dzejnieks Leons Briedis. Un kāpēc gan ne? Katrā ziņā parks bija dzīvs un tas elpoja mūsdienīgi, stāstīdams par tiem cilvēkiem, kuriem piederēja vairs tikai pagātne," savā Facebook profilā raksta Ilze un Dzirkstīte, piebilstot, ka bijusi arī viena liela vilšanās un sāpe – Zemes mātes birojs.
"Apstādījumos no Klusās ielas puses 2004. gada Rīgas tēlniecības biennāles ietvaros tika uzstādīts modernās mākslas objekts — "Zemes mātes birojs, viena desmitā daļa", — zemē ierakta, stiklota konstrukcija-puspagrabs, kurā aiz stikla sienas redzams kabinets ar datoru, kura monitorā slīd latviešu kultūrvēstures teksti. Objekts bija veltīts cilvēkiem, kuru ieguldījums Rīgas un Latvijas vēsturē ir nozīmīgs, bet kapu vietas Rīgas Lielajos kapos ir zudušas. Mākslinieks Aigars Bikše ar domubiedriem izveidoja šo instalāciju – biroju. Lai arī mēdz teikt, ka laika zobs "sagrauž" visu, tomēr šoreiz vandāļi ir izrādījušies nadzīgāki – Zemes mātes birojs ir izdemolēts."
Lielie kapi ir oficiāli Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Parka teritorija plešas 22 hektāru platībā. Komplekss ietver arī Sv. Jēkaba katoļu kapus un Mazās Klijānu ielas stūrī esošos vērmahta karavīru kapus (te apglabāja tos, kas mira padomju gūsta apstākļos). Jāpiebilst gan, ka 2012. gada vasarā vācu karavīri pārapbedīti kopīgajā Beberbeķu kapsētā Piņķos.
Lielajos kapos apglabāti vairāki desmiti tūkstošu rīdzinieku (precīzu to skaitu mūsdienās vairs nav iespējams noteikt, jo Lielo kapu grāmatas nav saglabājušās pilnībā), tajos ir skaisti pieminekļi un piemiņas plāksnes, kas atspoguļo sava laika raksturīgos mākslas stilus, sākot no 18. gadsimta otrās puses. Saglabājušās, bet ne pārāk labi, arī virszemes kapličas, kas nebūt nav bieža parādība Latvijas kapos, un kur, kā vēsta pilsētas mīti un leģendas, padomju laikos medicīnas studenti gājuši meklēt mācību materiālu. Pat ja tā nav taisnība, laika zobs tās nav saudzējis. Vecāko kapeņu rinda (28 celtnes) un trīs kapenes gar Miera ielu atspoguļo 18. gadsimta beigu un 19. gadsimta sākuma celtniecības stilus.
Daudzi pieminekļi nav diez ko mākslinieciski vērtīgi, bet vienalga interesanti – dekorēti ar čūskām vai tauriņiem, attiecīgi kā mūžības vai dvēseles simboliem. Parkā atrodamas arī lauztas kolonnas vai koku stumbri bez lapām, augsti, akmenī kalti obeliski un piramīdas un prizmas.
Jāatgādina, ka Lielajos kapos atdusas desmitiem Latvijas dižgaru. Piemēram, tādi klasiķi kā jaunlatvieši Fricis Brīvzemnieks, Andrejs Pumpurs, Krišjānis Valdemārs, Krišjānis Barons, valodnieks Kārlis Mīlenbahs, rakstnieks Juris Neikens, publicists Ārons Matīss, daudzu vēsturisku zīmējumu autors Johans Kristofs Broce, gaišreģis Eižens Finks un daudzi citi.
Parkā acīgākie var atrast arī Japānas lapegli, melno apsi, Krimas liepu, zemo gobu un rietumu tūju.
Pašā parka vidū stalti stāv Rīgas Augšāmcelšanās luterāņu baznīca, kas par saziedotiem līdzekļiem atjaunota un pulcē draudzi. Baznīcas ārpusē, speciālā nišā apskatāma arī komunistiskā terora upuru piemiņas plāksne. Turpat atrodas arī piemiņas vieta "Sliežu krusts".
Pēc kapu izstaigāšanas jaunieši no Idejas tavām brīvdienām atzina: "Bijām kārtīgi izstaigājušies, saelpojušies svaigu gaisu un apmierināti par jauko pastaigu. Braucot mājup, apspriedām par to bagāto izpētes materiālu, kas te pavērās, bet visvairāk priecēja zilo ziedu jūra, kas izpletās pa visu Lielo parku (Lielajiem kapiem) kā zils, smaržojošs pavasara sapnis."
